Vietu rada cilvēki un notikšanas

Kad Vispārējie dziesmu un deju svētki ir izjusti, nodziedāti un izdejoti, jāatgriežas savā pagastā, pilsētā, lai turpinātos ikdienā un tradīciju skaistumu veidotu sev līdzās. Par kultūras dzīves notikšanu mazās vietās, nelielās un būtiskās lietās sarunā ar aktīvu bērzgalieti Dailu EKIMĀNI. Šogad Rēzeknes novada Bērzgalei aprit 555 gadadiena, kopš šīs vietas nosaukums ir minēts rakstos.

Visu stāstu lasiet žurnālā.

Foto Māris Justs.

Žurnāla “A12” aktuālais numurs ir pieejams tirdzniecībā gan drukātā veidā, gan arī elektroniski. Plašāka informācija mūsu mājaslapā a12.lv.

Viss ir iespējams

Sporta žurnālists un komentētājs Anatolijs KREIPĀNS dzimis Daugavpilī un bērnību pavadījis netālajā Kraujā, ko vēl tagad sauc par savu miera ostu un kur aizbrauc ikreiz, kad ir brīvāks brīdis. Tas gan nav bieži, jo Anatolijs strādā daudz: gatavo un ierunā sporta ziņas, raksta spēļu apskatus, komentē sacensības un regulāri papildina savu “dainu skapi” – mapes, žurnālus un klades ar sporta faktiem un rezultātiem, kas pēcāk noder, komentējot spēles. Ne velti daudzi viņa zināšanas sportā dēvē par enciklopēdiskām.

Ar Anatoliju Kreipānu tiekamies Daugavpils stadionā “Lokomotīve” īsi pirms spīdveja sacensībām. Fonā rūc motori, sportistiem iesildot savus uzticamos darba zirgus – motociklus. Arī Anatolijs iesildās komentēšanai – pārrunā sacensību gaitu ar tiesnešiem un ievāc vēl pēdējo informāciju par pretiniekiem – motosportistiem no Tarnuvas spīdveja komandas Polijā. Tikmēr uz stadionu plūst skatītāju straumes, lai atbalstītu savējos.

            Profesionāla sporta spēļu komentētāja noslēpumi – uzziniet tos, lasot žurnāla augusta/septembra numuru.

Lietu un cilvēku stāsti

Atjaunotais nams pie Rēzeknes pilskalna sāka savu darbību pirms gada. Ambiciozais nosaukums “Brīvvalsts dārgumu nams” atspoguļo apkopotās kolekcijas būtību – te ir vēsturiski priekšmeti un liecības no dažādām privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no Latvijas Brīvības cīņām līdz Otrā pasaules kara sākumam. Pilsēta šādai ekspozīcijai izvēlēta tāpēc, ka lielākā tās daļa saistīta ar vēsturiskajiem notikumiem, kas norisinājās tieši Latgales teritorijā. Par cilvēku sasniegumiem un nopelniem liecina valsts, policijas, robežsardzes un lielāko organizāciju apbalvojumi, dokumenti, krūšu nozīmītes, medaļas, fotogrāfijas, formastērpi, kā arī citas unikālas tā laika vēstures liecības. Daudzi no šiem priekšmetiem ir atgriezušies no Vācijas, Amerikas un citām valstīm, uz kurieni tos, bēgot no dzimtenes kara gados, bēgļi bija paņēmuši līdzi kā dārgu un vērtīgu.

Žurnāla augusta/septembra numurā saruna ar dārgumu nama dizaineri Aigu VAITKUS un vadītāju Jolantu LEITĀNI.

Piešķirt jaunu jēgu

Mākslinieks ANDRIS KAĻIŅINS Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis scenogrāfa izglītību un kā izrāžu vizuālā tēla veidotājs sevi pierādījis jau vairākos teātros. Beidzamajā laikā par Andri vismaz tikpat daudz var dzirdēt arī kā par gleznotāju – aizvadītā gada laikā viņam bijušas vairākas personālizstādes. Jaunākā no tām – “Baltā zāle” mākslas telpā TUR – nokļuva arī “Purvīša balvas” žūrijas redzeslokā. Andra gleznas ir vienkrāsainas, to vēstījums uzticēts konkrētās krāsas īpašībām. Minimālisms raksturīgs arī viņa scenogrāfijas darbiem.

Kur meklējams Andra Kaļiņina mākslas ceļa sākums – lasiet žurnāla augusta/septembra numurā.

Foto Agnese Zeltiņa

Normunds Dukaļskis un viņa dzīvesstila bizness

“Vairāk nekā desmit darbinieki, lielākas ražošanas telpas un nopietna ražošana. Protams, tas tik un tā būs mazais bizness, bet stabils un tepat reģionā. Produktam tirgus niša ir laba, ir jāpaplašina sortiments, jāturpina mērķtiecīgi attīstīties un augt,” tā savu kokapstrādes uzņēmumu pēc pieciem gadiem nākotnē redz uzņēmuma īpašnieks Normunds Dukaļskis. SIA “Dunorm” Rēzeknes novadā darbojas kopš 2020. gada un ir viens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rēzeknes biznesa inkubatora dalībniekiem.

Normunda ieteikumi iesācējiem biznesā un paša pieredze. Uzziniet, lasot žurnāla jauno numuru.

Tautas mākslas vēstījuma gleznas

Ukrainiete LILIJA MALIAROVA Rēzeknē dzīvo kopš pērnā gada jūnija. Lilijas grafiks ir ļoti piesātināts – nupat atklāta pirmā gleznu personālizstāde Rēzeknes novada pašvaldības administrācijas ēkā, daudz laika tiek veltīts bērniem, līdzās darbam mācības autoskolā, vēl pošanās ciemos uz Ukrainu, lai bērnu brīvlaikā apciemotu savus un vīra vecākus. Skatoties uz plaukstošo jauno sievieti, grūti iedomāties, ka viņa gājusi cauri dzīvošanai okupētajā Izjumā, karā zaudēts vīrs, bēgšana no kara cauri visai Krievijai bez graša kabatā, pilnībā paļaujoties uz krievu brīvprātīgo palīdzību. Un nonākšana Latvijā, lai mēģinātu sākt dzīvi no jauna. Par ukraiņu gara spēku, mākslu un sadzīvošanu ar kara radītajām traumām žurnāla “A12” saruna ar Liliju Maliarovu.
Lasiet žurnāla jaunajā numurā.

A12 Nr.67, 2023

Jaunajā žurnāla numurā lasiet:

  • karš Ukrainā turpinās – un turpinās arī biedrības “Tev” organizētā palīdzība ukraiņu armijai un slimnīcām, par piedzīvoto un pārdzīvoto Ingus OSTROVSKA un Mika DUBURA stāstījumā;
  • kā sporta spēļu aizkadriem gatavojas komentētājs, Daugavpilī dzimušais Anatolijs KREIPĀNS;
  • brāļu Jurģa un Mārča LIPSKU dzīve mūzikā;
  • “Brīvvalsts dārgumu nama” tapšanas stāsts, saruna ar tā dizaineri Aigu VAITKUS un vadītāju Jolantu LEITĀNI;
  • vienas krāsas vērtība – mākslinieka un scenogrāfa Andra KAĻIŅINA talantu izpausmes,

kā arī citi aizraujoši stāsti.

Žurnāls “A12” – lasītājam uzticams ceļabiedrs jau 10 gadus. Iznāk 6 reizes gadā. Atrodams tirdzniecībā Latgalē un Rīgā. Abonēt ir drošāk – abonēšanas numurs 2472. Patiesi par Latgales cilvēkiem.

Nu paaudzis paaudzē

Naseņ kaidā intervejā maņ pavaicuoja, nu kuo cālusēs muna interese par viesturi i volūdu. Atbiļde ilgi nabeja juodūmoj – tys īt nu saimis. Muna mama Andra Zubko-Melne itūgod sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par Nautrānu pogosta vītvuordu kartis taiseišonu. Sarunys par vītejū viesturi myusu sātā ir bejuse norma tik seņ, cik viņ sevi atguodoju.

Nautrēnu pagasta vietvārdu kartes tapšanas process un aizkulises – plašāk Lauras Melnes rakstā žurnāla jūnija/jūlija numurā.

Nīdermuiža

Braukojūt pa Latgolu, vysaidi naparosti nūvāruojumi maņ saguoja. Kurai bazneicai vystyuļuok ir šoseja? Ruodīs, ka Borovkys. Kurai školai upe tak vystyuļuok? Nu laikam tai, kurā vuicejuos Konstantins Raudive. I kurai bazneicai ir vystyuļuok upe? Pa manim, Nīdermuižys – aiz smeļtera izreiz kryumaina pīslaite, a lejā Jašys aba Juošys upe.

 Valentīna Lukaševiča rakstu par Nīdermuižu lasiet žurnālā.

Sociālo tīklu piezīmes

Pagājušā gada 24.februāris daudziem kļuva par robežšķirtni. Pirmajās dienās sociālajos tīklos sākās karš, kas, tāpat kā karadarbība Ukrainā, nav beidzies. Agresivitāte sociālajos tīklos ir nedaudz mazinājusies, daļa auditorijas vairs nav tik aktīva, radikālākie pretvalstisko viedokļu paudēji visbiežāk darbojas ar segvārdiem. Jau vairākas reizes izskanējušas bažas, ka Daugavpils atrodas citā informatīvajā un viedokļu telpā, tāpēc ievērības cienīga ir vairāku daugavpiliešu drosme paust atbalstu Ukrainai. Tiekamies ar lielu garīga un fiziska spēka stiprinieku – daugavpilieti OĻEGU BURINSKI, kurš skaļi runā pret karu un ne no kā nebaidās. Ikdienā – fitnesa treneris, pirms 45 gadiem padomju milicis. Kāda ir viņa ikdiena Daugavpilī un pozitīvas komunikācijas veidošana sociālo tīklu ierakstos.

Interviju ar Oļegu BURINSKI lasiet žurnālā.

Foto Māris Justs