“Ar katru impulsu no malas varu bagātināt šo vietu, lai tā ir pilnīga. Man ir svarīgi, ka varu ietekmēt lietas un notikumus, kas man apkārt. Pēc nesenā brauciena uz Zviedrijas ziemeļiem un satikšanos ar sāmu kultūru, man uzmirdzēja galvā doma par mūsu valstu nomaļu tautu līdzību. Pētot sāmu ornamentus un redzot, ka viņiem ir dekorētās malas, es aizdomājos arī par mūsu Abrenes villaiņu krāšņajām malām. Aizdomājos par Latviju, kur mēs, nomalē dzīvojošie, arī esam kā šīs krāšņi ornamentētās malas. Ja uz to paskatās šādi, tad ir super būt malai! Ja tā domā, tad centrs nemaz nav tik svarīgs! Tu esi mala, kas vislabāk parāda vietas identitāti. Kad šuj tērpu, ir ļoti svarīgi, lai mala ir izturīga, to vajag kārtīgi nostiprināt. Lai tā ir ne vien skaista, bet arī stipra. Ornamentu sāk veidot, lai stiprinātu malu, jo tā pirmā nodilst. Tā ir vairāk pakļauta riskam. Tu izrotā malu, reizē stiprinot centru. Ja Latgali uztver līdzīgi kā tautas tērpa ornamentālo malu, ir skaidrs, ka mums jābūt stiprākiem par centru. Tieši tāpēc Latgalei vajag vairāk. Mums vajag dot vairāk. Jā. Šobrīd doma par centru man jau šķiet veca, jo tagad es domāju par malu.”

Marika ČERŅAVSKA. Jaunajā žurnāla numurā.

Latgales cilvēku stāsti un atziņas, kas iedvesmo.