Latgales mazpilsētas un domātāji jaunajā A12

Latgales kultūras programmas ietvaros žurnāla jaunajā numurā par radošo un daudzpusīgo personību ANTONU KŪKOJU, kuram šogad būtu bijis tikai 80. Antons Kūkojs – dzejnieks, dramaturgs, publicists, mākslinieks, scenogrāfs, muzeja speciālists, kinoscenārists, režisors, aktieris, pedagogs, kultūras un sabiedriskais darbinieks, Rogovkas un visas Latgales dedzīgs patriots. Raksta autore Sandra Ūdre ieskicē Antona Kūkoja dzīves gājumu, liekot akcentus arī uz viņa darba gaitām Jura Soikāna Ludzas mākslas skolā, aptaujājot tās tagadējo direktori Sandru Vorkali, kura norāda, ka Antona gara klātbūtne kolektīvā ir jūtama joprojām. Antons Kūkojs uzskatīja, ka aiz sevis jāatstāj savu darbu tālāknesēji un ka dzīves jēga ir pašrealizācijā. Rakstā – ne tikai par direktora pieredzi, bet arī citas epizodes no Kūkoja sarakstītās atmiņu grāmatas.

Antona Kūkoja jubilejas gadā citā veidā tiks pārizdots krājums „Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns”, video un dzīvajā versijā redzēsim izrādi „Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ…”. Par izrādes tapšanu stāsta radošā komanda.

Žurnālā arī rubrika par Latgales mazpilsētām, šoreiz – par pierobežas pilsētu Viļaku. Šķietami mierīga un klusa, tomēr jau no 1969. gada Baltijā zināma ar populāro motokrosa trasi „Baltais briedis”, kas, izdzīvojusi cauri laika līkumiem, attīstīta līdz pasaules līmeņa trases līmenim.

Viļakai ir daudz sapņu, mērķu un plānu, to skaitā uzbūvēt viļakieša, mākslinieka Valda Buša (1924‒2014) māju, kā arī izveidot pontontiltu, kas savienotu Viļakas ezera krastu ar ezera salu, kur bijusi Marienhauzenas pils.

Sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru Viļakā jau ceturto gadu tiek organizēts starptautisks glezniecības plenērs, kas veltīts Valdim Bušam. Ko tas dod pilsētai un kas vēl piesaista cilvēkus šai pusei, par to lasiet žurnālā.

A12 Nr.49/2020

Žurnāla jaunajā numurā par skaisto, kas ir tepat blakus, – par mūsu cilvēkiem, par Latgales un Latvijas apceļošanu, kas šosezon īpaši aktuāla.
Šoreiz lasiet:
* Rakstnieks un mākslinieks Svens KUZMINS par cilvēka mainīgo dabu un dzīvi mākslas pasaulē.
* Mūziķe Kristīne KĀRKLE-KALNIŅA par savu bērnību un radošo darbību.
* Jaunākās grāmatas, mūzikas diski un IZSTĀDES Latgales muzejos.
* Lāsma un Raimonds VINDUĻI par savas mākslas telpas pārcelšanu no Līvāniem uz Jēkabpili.
* Par to, kas notiek VIĻAKĀ.
* Klejojumi pa maziem ceļiem – Ivara Matisova skatījums uz gleznainajām un mākslinieku aizmirstajām MUIŽĀM.
!!!
Šomēnes mūsu lasītājiem – dāvana. Žurnāla pielikums „CEĻŠ UZ RĒZEKNES NOVADU”. Pielikums kā ceļvedis piepildītā ceļojumā pa vienu no ezeriem bagātajiem Latgales novadiem. Dodamies veloizbraucienos cauri īpašam maršrutam – tas ved pēc īstenām Latgales garšām pie īsteniem saimniekiem „STRAUTIŅOS”, keramiķiem „CUKRASĀTĀ” un „SVEČTUROS”, uz mūzikas instrumentu darbīcu un šmakovkas muzeju GAIGALAVĀ, uz Mākslas pikniku LŪZNAVAS muižā, protams, arī uz Latgales jūru – RĀZNAS ezeru – makšķerēt copes gida Jāņa KUPRAS vadībā un uz šķēršļu trasi „RĀZNAS PRIEDES” aktīvās atpūtas cienītājiem. Par šiem un vēl citiem tūrisma pieturas punktiem lasiet žurnāla pielikumā. Ceļojam kopā ar žurnālu „A12”!
Tiekamies žurnāla lappusēs!

Literāte Ligija Purinaša

LIGIJA PURINAŠA jau ilguoku laiku ir radzama sabīdriskajā telpā ar pošys saraksteituos dzejis gruomotu „Sīvīte” i tuos populariziešonu plotajā škārsteikla i mediju vidē. Ligija ar itū gruomotu tyka pi Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks” i nominacejis Latvejis Literaturys goda bolvai. Tok niu jei kūpā ar sovim dūmubīdrim struodoj jau pi cytys gruomotys – rudinī izīs viesturis stuostu gruomota „Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”. Jei dorbojās ari bīdreibā „Centrs MARTA”, kas ir vīneiguo sīvīšu tīseibu aizstuoveibys organizaceja Latvejā – da šam vaira puorstuovāta Reigā i Līpuojā, niu ari Rēzeknē. Taipoš Ligiju var dzierdēt ari Latvejis Radejis raidejumā „Kolnasāta”, kur jei veidoj stuostus par myusu dīnu latgalīšu gruomotom.
Ligija ir studiejuse viesturi, baltu filologiju, kulturys teoriju, regionalūs mediju i komunikacejis zynuotni – ir īgivuse divejus bakalaura gradus, kab kertūs nūpītnai pi magistra īgiušonys, vēļ nav atroduse eistū virzīni.
Žurnalā „A12” pīduovojam verseji par ituo laika svareiguokajom pīcom atziņom nu Ligijas. Vairuok losit juņa/juļa numerī!
Foto: Māris Justs

Žurnāls A12 2020. gadā piedāvā divas jaunas rubrikas

Žurnāls A12 2020. gadā piedāvā divas jaunas rubrikas, kuru izveidošanai ir gūts Latgales Kultūras programmas atbalsts. 2020. ir jubilejas gads nozīmīgajām Latgales personībām – Andrīvs Jurdžs, Pīters Miglinīks,  Nikodems Rancans un Antons Kūkojs. Atzīmējot dižgaru paveikto, žurnāla A12 lappusēs runājam par to, cik  dzimtās vietas loma ir būtiska, lai ticētu cilvēka spēkam radīt izmaiņas sabiedrībā. Rubrikā “Troks vai nu Rogovkas” žurnāla jūnija/jūlija numurā esejas par Nikodemu Rancānu. Monsinjoram Nikodemam Rancānam (1870–1933), priesterim un skolotājam, sabiedriskajam darbiniekam daudzās jomās un literātam, skolu dibinātājam un izcilākajam Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktoram šogad septembrī paliks 150. Pirmajā latgaliešu inteliģences paaudzē viņš ir vienīgais, kuram nepiedēvē ne intrigas, ne kādu divkosību, ne konkurentu apkarošanu, bet dzīves gudrību, iecietību, cilvēkmīlestību. Par Nikodema dzīvesstāstu ir daudz „kāpēc?”, uz kuriem varētu atbildēt tikai viņš pats. Viens no tādiem – kāpēc viņš latgaliešiem, tolaik maz pazīstamiem ar Eiropas kultūru, atstāstījis garstāstā leģendu „Kungs Tvardovskys“ (1929), kas ir Fausta poļu variants. Un Fausta tēma ir kas vairāk par interesantu lasāmvielu.

Viens no sabiedrisko darbinieku mērķiem bija panākt Latgales novada attīstību, saglabājot savu valodu un kultūru. Kā tas šobrīd atspoguļojas, var lasīt rubrikā “Latgales mazpilsētas”, kuras mazāk kā lielākos attīstības centrus ir skārusi padomju laika kultūrvide, vairāk saglabājusies konkrētajai teritorijai raksturīgākā arhitektūra un tradīcijas. Tuvāk iepazīsim Dagdu – tradicionalais stuosts viestej, ka Dagda ir daudz i gona bīži daguse i nu tuo asūt cielīs ari vītys nūsaukums. Dagdys nūvoda teritorejā saskaiteju 26 piļskolnus – īspiejams, kaidu vēļ i nadaskaiteju, a kaids vēļ nimoz nav atkluots. Taišni beidzamajūs godūs reizi pa reizei otkon teik kaids izīts, pyrma tuo nazynuots, pasateicūt jaunuokom īspiejom pieteit zemis reljefu ari digitali.

Foto: Latgales Kultūrvēstures muzejs, Rēzeknes Valsts skolotāju institūta praktiskās papildskolas skolotāji ar grupas meitenēm, 20.gs. 30.-to gadu I puse, B.  Šrustera foto

Nikodema Rancāna (1870-1933) fotoportrets, 20.gs. , 30.-tie gadi

 

 

Dagdas mazpilsēta, Evijas Pušmucānes foto

 

Pirmais digitālais Latgaliešu mūzikas festivāls “Muzykys Skrytuļs” izskanēs jau 25.julijā!

2020.goda 25. julī nūtiks festivala “Muzykys Skrytuļs” tīšraide škārsteiklā ci Leiksnys Muižys parkā iz leluo ekrana.

Pyrmū raizi festivala viesturie pasuocīns nūtiks digitāli. Nu plkst. 16:00 da 24:00 dzierdesit i redziesit latgalīšu muzyku, sarunys, jūkus, deju performancis. Itamā godā pīdaleisīs Ansis Ataols Bērziņš, repere Ūga, Kārlis Kazāks, Trešīs Ņutona lykums, Santa Savicka- Drozdova i grupa “Visi Savi”, Ivars Štubis, Aija Izaks, Dainis Adijāns, Brigita Madelāne, Vinsents Kūkojs, Arnis Slobožaņins i Dabasu Durovys, Žvūrgzdyni, Jezups i muosys, Latgalīšu reps, Nagaidama prīca, Rikši, Unknown Artist, Stage On un koris Latgale, Sovvaļnīks, Armands Ozoliņš, Džeina Gavare, DK “Daugaveņa”, DK “Daidala”, DA “Laismeņa” i cyti muokslinīki. Tīšraides laikā, īmīļuotā vadeituoja Māra Suseja vadeibā, tiks izspēleiti dažaidi konkursi, stuosteiti kuriozi i satykti interesanti cylvāki.

Tīšraide tiks nūdrūšinuota  škārsteikla lopā: facebook.com/muzykysskrytuls, taipat festivala sižetus raidies radio viļņus. Daleibnīku uzstuošanās laikus i konkretas škārsteikla vītnes meklej festivala facebook.com sātys lopā nu 20. juļa.

Festivalu tradicionali reikoj Leiksnys pogosta puorvaļde i festivala iniciatoru grupa, savukuort finansiali atbolsta Latgolys Regiona atteisteibys agentura, Vaļsts kulturkapitala fonds i AS Latvijas valsts meži.

Kontaktinformācija:

Festivāla koordinatores:

Sanita Pinupe, mob. +371 26058951, e-pasts: sanita.pinupe@gmail.com

Gunta Mežule un Anna Briška, mob. + 371 26439059, e-pasts: skrytuls@gmail.com

Sabiedriskās attiecības:

Juris Viļums, mob. + 371 26393531, e-pasts: jureits@jureits.lv

#piecas vērtības

Vargaņu muzyka, dirigiešona, senejuo muzyka, baroka muzyka, dzīduošona… Ruodīs, muzykys pasauļam ir sovys galaktikys, kas līk apbreinā nūtreisēt. Itūreiz sasateikam ar muziki ILZI GRĒVELI-SKARAINI. Jei ir dzymuse Stiernīnē, vuicejusēs Jāzepa Vītola Latvejis muzykys akademejā, Hāgā, Viļņā, i niu par sovu dzeivisvītu skaita Rēzekni, kur dažaidu vacumu bārnim i jaunīšim vuica muzyku. Paraleli, īsasaistūt dažaidūs projektūs, Ilze īspiej byut ari Reigā, kur jū var satikt ari kai pasnīdzieju akademejā. Ituo goda februarī jei sajēme „Lielo mūzikas balvu 2019” kai publikys simpateja, tok kai nominante jei beja ari kategorejā „Gada jaunais mākslinieks”. Vaicoju Ilzei, kaidā volūdā runuosim, jei soka: „Latgaliski.” Kaidys ir Ilzis pīcys vierteibys i dzeivis vuiceibys?
Par tū vaira žurnalā “A12”.
Foto:

Māris Justs

Jaunie uzņēmēji

Uzņēmums ARMINO ir viens no LIAA Rēzeknes biznesa inkubatora kopienas jaunajiem dalībniekiem, kas no pirmajiem soļiem pirmsinkubācijas programmā šobrīd mērķtiecīgi aug par interesantu un konkurētspējīgu mācību materiālu ražotāju savā nišā. MAIRA DRELINGA uzņēmuma ARMINO stāsts nav tikai par biznesu, stāsts ir par ģimeni, par nepadošanos, par prieku darīt, un to, cik nozīmīgi, ka, ejot idejas īstenošanas ceļu, ir ceļabiedrs, uz kuru var paļauties. Un šis ceļabiedrs ir EGITA DRELINGA.
Par uzņēmumu ARMINO lasiet žurnāla jūnija/jūlija numurā.
Foto: Diāna Soročina

Latvieši Bergenā

Latviešus var sastapt visā plašajā pasaulē, tomēr tikai dažās vietās veidojas spēcīgas diasporas, kurās kopj latvisko garu. Norvēģijas pilsēta Bergena izceļas ne tikai ar ziemeļniecisko skaistumu, bet arī radošu latviešu kopienu. Pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Rēzeknes bērnu un jauniešu folkloras kopa „VĪTERI” ciemojās pie Norvēģijas latviešu kolektīva „BERGAUSIS”, arī tuvāk iepazīstot Norvēģijā dzīvojošās latviešu ģimenes. Latviešu kultūras skoliņa „Bergausis” uztur dzīvu latviešu valodas prasmi Bergenas komūnā dzīvojošo vismaz 500 latviešu un jauktajās ģimenēs. Saruna par sapņiem un mērķiem, kuri apvieno un iedvesmo Skandināvijas zemē dzīvojošos latviešus.
Vairāk lasiet žurnāla “A12” jūnija/jūlija numurā.

Intervija ar Sarmīti Teivāni

Vasaras saulgriežu noskaņās arī žurnāls “A12”.

Fragments no jūnija/jūlija numurā lasāmās intervijas ar SARMĪTI TEIVĀNI, Daugavpils folkloras kopas „Svātra” vadītāju:
“Padomju laikos šos svētkus ļoti nepopularizēja, bet mēs, lauku bērni, bijām tie lielākie svētku gaidītāji. Ļoti gaidījām ugunskuru, negulēto nakti. Neatceros dziesmas, bet atceros kalmju un ugunskura dūmu smaržu, svaigi sietā siera garšu. Bērnības dienās Līksnā mums kaimiņos dzīvoja tāds Žaldovsku Juoņs. Jānis man likās īpašs vārds, Līgo vakarā gāju pie viņa kā pie Dieva dēla, ar lielu pietāti. Tomēr bērnības Jāņi bija vairāk tāda izdauzīšanās, tagad šiem svētkiem ir pavisam cits svars un nozīme. Arvien vairāk gribas salāgoties ar dabu, norimties. Sajust brīdi, kad daba tev ir paklanījusies, sakot – paskaties, esmu pilnbriedā. Paņem no manis visu, ko vari! Ir pēdējais laiks to mācīties. Tad, kad mēs dziedam saulgriežu un Jāņu dziesmas, bieži vien gribas dziedāt ne jau tās priecīgās, bet gan tās nedaudz skumjās un lēnās dziesmas, kurās tiek izdziedāta Jāņu dienas svētība. Jau trīs gadus piedalāmies akcijā „Garākā Līgo dziesma”, kas mūs ir pamudinājusi rīkot saulgriežu svinēšanu Daugavpilī 21. jūnijā. Esmu izbrīnīta par lielo atsaucību, cilvēki nāk, interesējas par dziesmām, tradīcijām. Tagad ļoti daudzi cilvēki meklē palīdzību, kā līdzsvarot sevi, un mani tas priecē. Protams, arī man ir brīži, kad negribas neko darīt, tikai sēdēt un mērcēt kājas ūdenī. Tomēr tad, kad ziedojam savas domas un darbus sabiedrībai, mēs arī saņemam ļoti daudz pretī. Saprotam, ka esam vajadzīgi. Tas palīdz dzīvot. Jāņi var būt skumji un var būt priecīgi svētki. Saulīte griežas uz rudens pusi, un tas ir normāls dabas ritējums. Es to pieņemu, jo pa Dīva lykumam “Tai tam byus byut!””
Pilnu rakstu lasiet žurnālā “A12”
Foto: Evija Pušmucāne