“Ka mes skotam vysu latvīšu kulturviesturiskū montuojumu, kai tu vari veiduot nāceju, pasokūt, ka itys der, bet cyts ir nasvareiguoks? A maņ varbyut suiti ir nasvareigi, varu bez jūs iztikt (īsasmej). Ka tys ir atvārts vaicuojums interpretacejai, tod kotrs varim interpretēt, kai kuram pateik. Voi ari mums nav interpretacejis i itys vyss ir myusu montuojums. Ka vyss, ta vyss – nu Zylupis da jiurys. Maņ nav nikaida naida pret tim naboga cylvākim ventenim, kurūs vyslaik maņ “buož sejā”, ka niu byus tod ari juorunoj tai. Nu Dīva deļ – ka byus juoīsavuica, maņ ir golva iz placu, varu īsavuiceit, nav problemu. Voi līvi, kurūs faktiski vaira nav, tys ir i muns pīnuokums paleidzēt, kab pavysam napagaist. Maņ natraucej dzeivuot nivīns kulturys montuojums, ni izlūksnis, ni volūdys – tys vys gols golā ir ari muns. A deļkuo pret latgaliskū ir taids vaicuojums, ka nav vajadzeigs…? Ka jau nu suokuma byutu aizguojuse runuošona cytā leiminī, cyti dorbi izgleiteibā, vītu identifikacejuos, tod nabyutu vajadzeibys itū vysu vēļ arviņ cyluot.”
Saruna par latgalisko, par svarīgo Latgalē, par sava ceļa meklējumiem un sevis gruzdēšanu ar aizkadra cilvēku, video/kino operatoru SERGEJU ČAKĀNU.
Lasiet jaunajā žurnāla “A12” numurā.
Abonējiet žurnālu “A12”, tas ir izdevīgāk un ērtāk.
Jaunajā numurā lasiet:
Žurnāla jaunais numurs jau tirdzniecībā un abonentu pastkastītēs. Tiekamies!
Žurnāla “A12” rudens aicinājums – abonēšana 2022. gadam ir sākusies! Arī turpmāk par dzīvi un cilvēkiem Latgalē un pasaulē. Latviskā dzīvesziņa, kultūra, uzņēmīgi cilvēki laukos un pilsētā tepat un pasaules metropolēs. Dzīves grūtības pārvaroši un iedvesmojoši dzīvesstāsti, vēsturiski ceļojumi laikā un telpā, neticami atklājumi un pārdzīvojumi. Tas viss žurnālā “A12” sešas reizes gadā. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, un žurnāls nebūs jāmeklē kioskos.
Kur slēpjas mūsu spēks un kā uzvarēt dzīvi, to mēs uzskatām par svarīgāko un dalāmies ar saviem lasītājiem.
INESE BRANTS, māksliniece: „Māksliniekiem tagad sarežģīti laiki, jo laikmetīgā māksla virzās uz konceptuālo pusi, kļūst svarīga ideja, bet mazsvarīga – tās realizācija, jo pietiek ar digitāliem risinājumiem, pat instalācijas iziet no aprites. Turklāt cilvēks šajos laikos ir ļoti mobils, mainās sadzīves ieradumi un ikdienā lietojamie trauki. Sabiedriskajā ēdināšanā liek akcentu tikai uz trauku dizainu, no kuriem veido kompozīcijas. Latgales keramika ir kļuvusi melna, kopš tiek atklāta svina migrācija no trauka uz ēdieniem. Tiek izgudrotas maz svinu saturošas masas. Līdz ar to parādās kaut kas cits. Un mobilais cilvēks ir tendēts uz minimālismu – lai mazāk mantu. Nav tā kā vecos laikos, bija galda kultūra, jāuzņem viesi, jāuzklāj galds, vajag servējamos traukus, bija etiķete, kā tam visam jānotiek. Tāpēc trauku fabrikas gadiem ilgi ir ražojušas servīzes, bet kuram tagad vajag servīzi ar kafijas kannu? Pārsvarā nevajag nevienam. Mainās komplektācija traukiem, ko cilvēks pērk lietošanai. Viss, kas cilvēkam ir vajadzīgs, – čemodāns ar mantām. Sadzīve sabiedrībā ir izmainījusies, māksla kā patēriņa produkts ir maz pieprasīta. Tikai kolekciju priekšmets.”
Šīs un citas atziņas meklē žurnālā “A12”.
Foto: Māris Justs, attēlā Marutas Raudes (1965‒2018) mākslas darbi.
“Tas patiesais parasti ir bez sarežģītas dramaturģijas. Gudrība, lai pasaulē kaut kas būtisks nenojūk, – darīt vienkāršas lietas, ieliekot sirdszināšanas un rūpību. Un sirsnību. Un vienalga, kur tas notiek un kādai mērķauditorijai. Vai attālākā Latvijas pierobežā, gludinot sakrālā rita sedziņas, vai audzējot straujus rikšotājus, vai arī dziedot ārijas uz pasaules slavenākajām skatuvēm. To sirsnību vajag tieši šajā brīdī, jo „citreiz” var nozīmēt – nekad.”
Ināra Groce, žurnāla “A12” redaktore
Krišjānis Norvelis žurnālam “A12” saka, ka mums pieder viss piedzīvotais, taču svarīgākas par visu ir tikai dažas pamatvērtības, kurām pateicoties, varam būt laimīgi.
“Dzīves pieredze ir vajadzīga, lai ir, ar ko salīdzināt. Tas saistīts ar briedumu, saproti, ka laiks skrien, ka vairs nekas neatkārtojas. Tas, ko mēs piedzīvojam, pieder mums. Gribas laiku piebremzēt, vairs pašam neskriet tik ļoti, bet dzīvot tuviniekiem. Ļoti vienkārši: pamatvērtības ir tās svarīgākās vērtības – ģimene un bērni. Bet vai darbi izdarīti, vai neizdarīti – vienā brīdī vairs nav tik svarīgi.”
Šo un citu interviju varoņu atziņas lasiet žurnālā “A12”.
„Mani nesāpina viendienīšu ziņas interneta medijos, bet man ir pārliecība, ka jebkurš žurnāls, kas uzkrājas arhīvos un bibliotēkās, pēc gadiem ir vērtība.” Saruna no baltas lapas ar SILVIJU JOKSTI par žurnālistiku tad un tagad, par raitas valodas nozīmi un iespēju ietekmēt vai uzrunāt. Šobrīd Silvija ir LTV raidījuma „4.studija” redaktore. Aizkadra cilvēks, kas pārzina un virza procesu. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātē, strādājusi Preiļu rajona laikrakstā „Novadnieks”, Latgales Televīzijas ziņu dienestā, bijusi LNT ziņu dienesta vadītāja, žurnāla „Ieva” redaktora vietniece, nedēļas avīzes „Fokuss” un žurnālu „Kas Notiek?” redaktore, „Privātā Dzīve” redaktora vietniece, TV3 raidījuma „Bez Tabu” producente, bezmaksas laikraksta „Piecas Minūtes” redaktore. Žurnāla „Lilit” galvenā redaktore.
Interviju ar SILVIJU JOKSTI lasiet žurnāla “A12” augusta/septembra numurā.
Biedrība “Viegli palīdzēt” pandēmijas sākumā pašorganizējās zem saukļa “paliec mājās” un palīdzēja cilvēkiem ar pārtikas produktu un medikamentu piegādi uz mājām. Kad saistībā ar 2020. gada 9. augusta vēlēšanām aktualizējās demokrātijas krīze Baltkrievijā, biedrības brīvprātīgie sāka organizēt medicīniska, juridiska un sadzīviska rakstura atbalstu baltkrieviem, kuriem nācās pamest dzimteni Lukašenko represiju dēļ. Turklāt tika konstatēts, ka Latvijā pietrūkst informācijas par Baltkrievijā notiekošo, tādēļ nolēma sociālo tīklu platformā Twitter izveidot kontu, kurā operatīvi ievietot ziņas par notikumiem Baltkrievijā. Ierakstu saturu vienojās tulkot no dažādiem pirmavotiem – Baltkrievu ziņu lentēm un sociālo tīklu kontiem. Sekotāju skaits strauji auga, un tagad, pēc gada, tas sasniedz gandrīz trīs tūkstošus, starp kuriem ir Latvijas Valsts prezidents un BBC žurnālisti. Twitter konta brīvprātīgo vidū ir arī kāda latgaliete, Aija Mežale.
Interviju ar AIJU MEŽALI lasiet žurnāla aktuālajā numurā.
Foto: Māris Justs