









Žurnāla pirmajā numurā runājām par brīnumiem, kuri notiek, ja tiem tic. Un par ilgām pēc piederības. Kopā tas stiprina pasaules redzējuma dabisko harmoniju – izceļot labo, mēs savā ceļā to vairāk arī pamanām. Katrs žurnāla varonis un lasītājs veido to vidi, kura ir apkārt. Tikai no mūsu zināšanām, izpratnes un aktivitātes ir atkarīgs, cik plaša ir mūsu darbošanās un ietekmējamā vide – vai tikai mūsu pagalms, vai arī piedalāmies dzīves kvalitātes uzlabošanā apkārtējā kopienā un pat sabiedrībā. Šajā gadījumā žurnāls ir palīgs plašāka dzīves redzējuma veidošanā un dzimtās vietas iepazīšanā. Labas idejas piedzimst bieži, bet tikai vajadzīgās turpina dzīvot ilgāk, tās, kuras patiesi ir nepieciešamas. Tā ir arī ar „A12”, kuram dzīvesspēku dod ceļā sastaptie cilvēki, viņu radītās kultūrvietas, dziļas vai no jauna dzimstošas tradīcijas, gudrība un viedums, kurā dalīties. Vēlamies, lai žurnāls mudina mosties garā, ticēt, ka darbi izdosies, ja vien paši uzdrīkstēsimies. Intervijas žurnāla vēsturē liecina, ka daudziem tas arī sanāk – rast sev prieku tīkamā darbā, atgriezties Latvijā, izveidot ģimeni vai būt sekmīgam uzņēmējdarbībā, saglabāt senu amatu un atkal sākt visu no jauna. Jo mēs vienmēr esam ceļā.
Žurnāla „A12” stāsts turpināsies arī 2021. gadā! Abonēšana ir sākusies. Arī turpmāk tikšanās ar dzīvesgudriem laikabiedriem, neizzinātās mūsdienu un senākas vēstures lappuses, apmeklētas skaistas un mazzināmās vietas Latgalē. Raugāmies arī dziļi sevī, jo tikai tā var izjust savu esību. Pasaulē ir daudz labā, un mēs par to stāstam. Pa īstam. Par mums.
Latgale un viss latgaliskais ILZEI GRIEZĀNEI ir svarīgs. Un uzreiz gribas atzīmēt, ka latgaliskums izmērāms ne tikai ar latgaliešu valodu. Tā, protams, ir svarīga, taču nevajag domāt, ka tikai valoda veido latgalisko. Tas ir daudz plašāks jēdziens un vesela dzīves filozofija. Tā ir cita, savādāka iekšējā pasaule, savādāka dzīves uztvere. Pat humora izjūta latgaliešiem ir īpaša – tāda veselīga. Ar pārnovadniekiem tā nepajokosies. Jā, latgalieši ir sirsnīgi un atvērti, tajā pašā laikā lepni par sevi, savām saknēm, savām mājām. Lepni, bet ne iedomīgi. Tas ir lepnums, nevis lepnība. Ilze atzīst, ka viņai ir svarīga mājas sajūta, ko noķer ne tikai Līvānos, bet visā Latgalē – šeit pat gleznojas vieglāk.
Žurnālā lasiet atklātu un dziļi patiesu sarunu ar gleznotāju, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs Mākslas nodaļas speciālisti VALDU MEŽBĀRDI. Par sevi, emocijām, ierašanos Daugavpilī un darbu muzejā, un par šodienas cīņu ar smagu slimību.
Es tieku galā, ar ko man jātiek, negribu krāmēties. Fakts ir tāds, ka tomēr labi, ka ir tās reizes, kad tev piezvana, pajautā, kā jūties. Ka zini, ka nav vienalga…
Jaunajā Žurnāls A12 numurā esam klusās pirmssvētku laika pārdomās, gūstot spēku garīgā tēva Fjodora Behčanova atziņās un ciemojoties Dagdā pie Aivara Bačkura, kurš, meklējot veidus, kā būt stipram tepat mājās, Latgalē, dara nozīmīgus darbus un iesaista aktivitātēs arī citus vietējos jauniešus. Aicinām noķert košo krāsu iedvesmu pētnieces Ievas Pīgoznes stāstā par tērpa attīstību Latgalē un iegrimt saldajos sapņos, ko Rēzeknes novadā īsteno mājražotājs Cukurella. Kā attīstīt laukus un kādus projektus izvēlēties – savas idejas mums uztic pilsētplānotājs Neils Balgalis, bet Viļānos nokļūstam līdz poļu un angļu latgaliskajam mantojumam. Cik viegli vai grūti bija uzrakstīt “Suitu sāgu”, un cik stipra var būt mīlestības spītība – stāsta komponists Rihards Dubra. Šos un vēl citus stāstus lasiet žurnālā “A12”! Žurnāls A12 – kopā ar jums gan svētkos, gan ikdienā!
Abonējiet žurnālu 2020. gadam, un tiksimies jūsu pastkastītē! Abonēsanai zvani – 23305181
Mārtiņš Kozlovskis: „Latgaliskais ‒ tā ir identitāte, kultūra, lietu uztveršanas būtība. Tu to nevari izskaust, to nevari iemācīties. [..] Kad ārzemniekiem jeb tiem no importijas, kuriem nav nekādas sajēgas, skaidroju, kas ir latgalietis, saku, ka tas ir latvietis ar krievu mentalitāti ‒ vienkāršs un viesmīlīgs, sirsnīgs un atvērts.”
Mārtiņa Kozlovska jeb Kozmena stāsts Žurnāls A12 oktobra/novembra numurā.
Foto: Anrijs Požarskis
Abonē žurnālu 2020. gadam – abonēšanas indekss 2472.
LNSO/Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris festivāla “Vasarnīca” laikā Latgales vēstniecība GORS notika starptautiskie jauno komponistu meistarkursi. Sešu jauno autoru darbus iestudēja un atskaņoja Rēzeknes kamerorķestris. Koncerta programmas muzikālais vadītājs bija Jānis Stafeckis. Interviju ar Jāni lasiet Žurnāls A12 oktobra/novembra numurā.
Foto: Anrijs Požarskis
Abonē Žurnāls A12 2020. gadam – abonēšanas indekss 2472.
Sauleskalns ir Latvijā populārs vietvārds, ir arī tāds uzvārds, bet neviena vieta ainavas un slavas ziņā nevar mēroties ar Krāslavas novada Kombuļu pagasta Sauleskalnu – pateicoties Vissavienības tūristu bāzei, par zilo ezeru zemes ainavu no Sauleskalna un Latgales dabu jūsmojuši simtiem tūkstošu. Ir viedoklis, ka Latgalei šī padomju laika tūrisma industrija Sauleskalnā un Ezerniekos neko labu nav devusi, bet tur strādājušie tā nedomā – tam bija milzu pieprasījums.
Sauleskalna bāzes bijušie darbinieki regulāri salido, lai kopā atcerētos, kā paši apgalvo, interesantāko posmu savā dzīvē. Šoreiz satikties ar žurnālu „A12” atrada laiku direktora vietnieks un vēlāk bāzes direktors Aleksandrs Lapkovskis, lietvede Leontīne Dzalbe, tūristu instruktore Marija Višņevska, Rita un Ēriks Vanagi – bārmene un vecākais instruktors.
Vairāk – žurnālā “A12”.
Abonē Žurnāls A12 un uzzini!