Jaunajā numurā lasiet:
- kāpēc jāiesaistās Baltkrievijas atbalstīšanā – saruna ar biedrības “Viegli palīdzēt” brīvprātīgo AIJU MEŽALI;
- aizkadra cilvēks SERGEJS ČAKĀNS – sevis meklējumi un iekšējā gruzdēšana;
- “Aiz mūžības vārtiem visi vienādi,” – Veļu laika saruna ar Bekšu kapsētas pārzini GAĻINU FILIPOVU;
- par brīnumiem, ko paveic mūzika, – saruna ar skolotāju, pūtēju orķestru diriģentu, Dziesmu svētku virsdiriģentu un Balvu Mūzikas skolas direktoru EGONU SALMANI;
- sieviete latgaliešu rakstniecībā;
- metālmākslinieks “no vikingu laikiem” – VALĒRIJS KONSTANTINOVS;
- rubrikā “Mākslas sarunas” – gleznotāja ILZE ORINSKA;
- sēņošanās – izrādās, ka sēnes var lasīt visu cauru gadu;
- ceļojums pa Maltas upi turpinās, un citi stāsti.
Žurnāla jaunais numurs jau tirdzniecībā un abonentu pastkastītēs. Tiekamies!
Žurnāla “A12” rudens aicinājums – abonēšana 2022. gadam ir sākusies! Arī turpmāk par dzīvi un cilvēkiem Latgalē un pasaulē. Latviskā dzīvesziņa, kultūra, uzņēmīgi cilvēki laukos un pilsētā tepat un pasaules metropolēs. Dzīves grūtības pārvaroši un iedvesmojoši dzīvesstāsti, vēsturiski ceļojumi laikā un telpā, neticami atklājumi un pārdzīvojumi. Tas viss žurnālā “A12” sešas reizes gadā. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, un žurnāls nebūs jāmeklē kioskos.
Kur slēpjas mūsu spēks un kā uzvarēt dzīvi, to mēs uzskatām par svarīgāko un dalāmies ar saviem lasītājiem.
Mākslinieces MARUTAS RAUDES (1965‒2018) daiļradē dārzam ir īpaša loma – no pirmā Paradīzes dārza līdz pašas iztēlē uzburtam dārzam, kurā jaušais pārtop nejaušajā, tomēr apzinātajā. Dārzs ir simbols laikam, kur tas ir apstājies. „Dārzs ir intīma telpa, kopta un lolota, kurā neeksistē problēmas un bailes no pasaules. Dārzs kā jūtu sanatorija. Un priecīgs, bezgala priecīgs. Manā dārzā ir daudz putnu, koku un stādu, un dažas lietas tajā ir aizmirsis cilvēks – pusizdzertu tasi –, uz galda daži no koka norauti augļi. Dažreiz dārzā ir trepes, kuras simbolizē garīgumu un vēlmi pacelties un pārtapt.” (M. Raude, diplomdarbs „Zudušā dārza meklējumi”, 2000. gads)
Vispatiesākie mākslinieki ir bērni, brīvi no aizspriedumiem un sabiedrības uzspiestajiem stereotipiem. Māksliniekam brīžam ir ejams garš ceļš, lai savos darbos atspoguļotu bērna patieso uztveri.