Tag: #Latgale

Raksti A12

Nupat rakstījām pasaules diktātu latviešu (un latgaliešu) valodā.

Žurnālā “A12” atrodam viedokļus par valodu un identitāti, viens no tiem ir diriģentes Andas Lipskas teiktais. Anda ikdienā nerunā latgaliski, viņa uzskata, ka “Valoda nav noteicošais. Es Latgali izjūtu caur saviem radiem, kuri ir īsti latgalieši. Esmu uzaugusi viņu vidū. Manī šī piederība ir ļoti dziļa. Tā ir mana asiņu balss. Dziedu gan latgaliski. Arī mana domāšana, ētikas principi un dzīvesziņa ir ļoti latgaliska.” (Žurnāls A12, jūnijs/jūlijs 3(6), 2013)

Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Foto: Laura Repele

Rakstām latviski un latgaliski. Žurnāls A12.

Abonē A12 nākamajam gadam

“Anglijā ir skaidri likumi, tur respektē darbinieku, darba devējam vari pateikt, ka ir neciešami darba apstākļi, un viņš mēģina to labot, nevis atbild – re, kur durvis, un aiz tevis vēl gaida desmit cilvēku, kuriem vajag darbu. Anglijā novērtē cilvēku, kurš kvalitatīvi strādā. Latvijā darbinieks bieži vien ir atkarīgs no priekšnieka ambīcijām, no sabiedrības spiediena.
Latvijā bez iemesla vari vienkārši nepatikt kā cilvēks. Un tad radīs apstākļus, lai tu no darba aizietu pats.”
Daugavpiliete Kristine Lipkova ar ģimeni Anglijā dzīvo jau sešus gadus. Kāpēc viņa pārvācās un ko ir secinājusi, esot prom no Latvijas, – par to žurnālā “A12”.

Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Foto: Māris Justs

Apturēt laiku ar žurnālu A12

„Dzīvojot Rīgā, bija sajūta, ka esmu pazudusi kņadā, nebija laika satikt radus un draugus.” Evijas atgriešanās stāsts Latgalē.
Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Foto: Māris Justs

Lasi jaunajā A12

Arī jaunajā Žurnāls A12 numurā varam lasīt Latgales melomāna Ivara Matisova piezīmes, šoreiz par Latgales roka un popa mūziku. Lūk, fragments:

“Viens no vadošajiem Latvijas populārās mūzikas apskatniekiem Sandris Vanzovičs atzīst, ka Latgalē pārstāvēti praktiski visi pasaules mūzikas stili un ir aizpildītas visas nišas, savukārt etnomūziķe Biruta Ozolina piebilst, ka dziedāt latgaliski – tā esot patriotisma manifestācija, kas ir un paliek vissvarīgākais pašiem latgaliešiem. Bieži vien pašus mūziķus dzird gaužamies, ka dziesmas latgaliešu valodā neiekļauj Latvijas vadošo radiostaciju rotācijā un vienīgi Latvijas radio 2 no laba prāta un regulāri atskaņo mūziku, pārsvarā gan etnofolka skaņdarbus un šlāgerus, latgaliešu mēlē. Es par latgaliešu mūzikas trūkumu savā organismā gan nevaru sūdzēties – mājas fonotēkā ir kādi trejdeviņi albumi latgaliešu valodā, un, veselu gadu strādājot pie šīs rakstu sērijas, esmu tos atklausījies – kā lai to maigāk pasaka… līdz pilnīgam gandarījumam. Tātad šoreiz par, manuprāt, pašiem interesantākajiem Latgales mūziķiem un viņu daiļradi no popa un roka apcirkņiem.”

Grupa “Bez PVN” 2018, foto Viola Lapa.

Abonē Žurnāls A12 un saņem to savā pastkastītē!

A12 Nr.1(40) 2019

Uzņēmīgi jaunieši, podkāsti un čekas maisi – jaunais žurnāls A12

Jaunā gada pirmajā numurā iedvesmojošas tikšanās gan ar jauniem un uzņēmīgiem, gan vēstures līkločus un sistēmas pieredzējušiem. Kristaps Andrejsons ir apkopojis dažādus cilvēkstāstus un izveidojis ārzemniekiem atpazīstamu audioraidījumu – podkāstu (jeb aplādi), kas angļu valodā vēsta par Latvijas vēsturi un padomju laikiem Baltijā. Vēl viens atklājums ir Ainārs Olūtnieks, kurš radīja sociālā tīkla Instagram kontu Dailypurrr, zīmējot omulīgus kaķus līdztekus sekotāju saņemtajām fotogrāfijām. Gada izskaņas Ziemassvētku dāvātā lasāmviela ir „čekas maisu” kartītes. Kā par čekas aģentiem kļuva grāmatizdevējs Jānis Elksnis un koktēlnieks Antons Rancāns – atklātā intervijā žurnālam „A12”. Pasaules pieredzē dalāmies, iepazīstot mazu pilsētiņu Kuhmo, Karēlijas un Somijas pierobežā, kas pasaules slavu ieguva, radot savu, atpazīstamu kamermūzikas festivālu. Marija Kārkla, Ciblas vidusskolas bijusī direktore, intervijā atklāj, ka mums pietrūkst gudrības paļauties pašiem uz sevi. Arī fizioterapeits Māris Klaučs savā praksē ir pārliecinājies, ka cilvēkam pašam ir sevi jāsakārto un jāveido stingrs kodols.  Žurnāls „A12” tiekas ar lasītājiem, lai kopīgi izprastu tagadni un savu novietojumu kosmosā, tā atgādinot, ka aiz katra no mums stāv zvaigznes. Ko tad vēl var padarīt…

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā modernizēta studiju vide topošajiem inženieriem

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) gada izskaņā ir sarūpējusi dāvanu topošajiem inženieriem. Ir veikta divu jaunu studiju programmu – akadēmiskā maģistra studiju programma “Lāzertehnoloģijas”, 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Mašīnbūve”, kā arī 2.līmeņa profesionālās augstākas izglītības bakalaura studiju programmas “Mehatronika” modernizācija.

Inženieru fakultātes studiju programmu modernizācija veikta darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu” projekta “Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lāzertehnoloģiju, mehatronikas un mašīnbūves studiju programmu modernizācija” ietvaros, vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr. 8.1.1.0/17/I/011. Projekta sadarbības iestāde ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CEFLA). Projekta plānotās izmaksas ir 964917,00 EUR, no kuriem 85% ir ERAF finansējums, 15% ir valsts budžeta finansējums. Projekta īstenošana no 16.03.2018. līdz 31.12.2018.

Projekta ietvaros tika iegādātas jaunas iekārtas un aprīkojums (3D lāzerskenējošais mikroskops, magnetrona uzputināšanas sistēma, lāzeriekārtas grišanai, metināšanai, gravēšanai u.c.), materiāli, instrumenti lāzertehnoloģiju jomā, iegādāta jaudīga datortehnika, kas izvietotas projekta ietvaros izbūvētās Fizikālo procesu un lāzrtehnoloģiju centra ēkā un jau esošajās laboratorijās. Tas dod iespēju paaugstināt studiju procesa kvalitāti, sasniegt ekselenci pētniecībā un inovācijās. Turpināt lasīt

Advente – pozitīvās domāšanas laiks

Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir interesējušies par pozitīvām lietām, kas dzīvi padara labāku. Bībelē teikts, ka ,,noskumušajam nav nevienas labas un priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ikdienas patīkamu labsajūtu” (Salamana pamācības). Tātad ja cilvēks koncentrēsies uz pozitīvo, viņš jutīsies priecīgs un apmierināts ar dzīvi. 4.gs.p.m.ē. sengrieķu filozofs Aristips atzina, ka dzīves mērķis ir pēc iespējas vairāk pozitīvo emociju un ,,laime ir cilvēks hedonisko piedzīvojumu summa’’. Arī sengrieķu filozofs Dēmokrits norādīja, ka laimīgas dzīves gandarījums ir nevis cilvēka ieguvumi, bet gan viņa reakcija uz savas dzīves notikumiem.

Pozitīvā domāšana – tas ir savdabīgs instruments, ar kura palīdzību varam pārkārtot savu dzīvi, padarot to krāšņu un laimīgu (Opras Vinfrijas grāmata „Ko es skaidri zinu”).

Cilvēks pats rada apstākļus savu sapņu piepildīšanai. Tādējādi tā jau ir mērķtiecīga rīcība.

Valodnieki norāda, ka liels spēks ir pateiktajam vārdam. Ar tā palīdzību var sāpināt, ievainot, var iedrošināt, sajūsmināt, darīt laimīgu. Domu spēks un emocijas. Amerikāņu psihologs Ēriks Berns skaidro, ka no zinātniskā viedokļa kvantu fizika šodien ir apstiprinājusi, ka katrai domai ir sava vibrācija un ar savām domām cilvēks savai dzīvei piesaista noteiktu dzīves stilu, cilvēkus, notikumus un lietas. Domāt, runāt, dzīvot pozitīvi nozīmē būt pozitīvam savās emocijās. Turpināt lasīt

Latgalē Adventes laiku ievada dievkalpojumi baznīcās

Ziemassvētku jeb Bērniņa Jēzus gaidīšanas svētkus arī šogad Latgales dievnami ievadīja ar svētajām misēm un baznīcu zvanu skaņām. Kristiešu liturģiskā gada sākums jeb Advente sākās 2.decembrī. Tradicionāli tā ir ceturtā svētdiena pirms Ziemassvētkiem. Ticīgie šo laiku velta gavēšanai, pārdomām klusumā. Par tradīciju ne vien dievnamos, bet arī gandrīz vai katrā mājā jau ir kļuvis Adventes vainags  –  vienotības un mūžības simbols, katru svētdienu tajā iededzot pa vienai svecītei. No egļu zariem pītie vainagi ir kā sākums brīnumam, sirdsmiera meklējumiem un gaidīšanas priekam. Tādējādi nav nekas neparasts, ka jau pirms Adventes sākuma bērnudārzos, skolās, radošajos interešu pulciņos mazi un lieli, jauni un veci iesaistās vainagu darināšanas procesā. Arī pielietoto materiālu dažādībā ir kaut kas neparasts un bieži vien inovatīvs, tomēr galvenā doma nepazūd – iestājies gaidīšanas un atnākšanas laiks. Izpētot pasākumus Latgales pagastos un ciematos, gandrīz vai katrā bija Adventes vainagu darināšanas radošās darbnīcas. Rēzeknes novadā piemēram apgūt šīs prasmes varēja Gaigalavas pagasta sabiedrisko aktivitāšu centrā „Strūžānu skola”, Ratnieku tautas nama radošajā darbnīcā ,,Mans Adventes vainags”.

Gaidīšanas laika tradicionālais simbolizētājs Adventes vainags, kā liecina vēsture, kristīgajās konfesijās ir ienācis no luterāņiem. Pirmajā svētdienā iedegtā svece ir veltīta cerībām, otrā būs par mīlestību, trešā – par prieku, ceturtā – par mieru.

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Viļakas novada muzejs aicina apmeklēt starptautisko izstādi

No 2018.gada 25.oktobra līdz 2019.gada 24.februārim Kultūras un radošo industriju centrā Klostera ielā 1,Viļakā, būs skatāma starptautiskā arheoloģijas izstāde – „Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija. Vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture”, “Tak daleko, a tak blisko: Łotwa i Polska. Więcejniż 100 lat wspólnejhistorii”,  (“Latvia and Poland: so far away and yet so close. More than 100 years o fcommon history”).
Viļakas apkārtne ir cieši saistīta ar poļu muižniekiem un poļu atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Poļi ir devuši milzīgu ieguldījumu ne tikai poļu kultūras attīstībā, bet arī Viļakas apkārtnes senatnes izpētē, kad šo zemi apdzīvoja senie latgaļi. Izstāde ir tapusi sadarbībā ar Valsts arheoloģijas muzeju Varšavā, kurā strādā vieni no vadošajiem Eiropas arheologiem.

19.gs beigās Marienhauzenā un tās apkārtne poļu zinātnieks Z.Glogers veica arheoloģiskos izrakumus un atrada vairākas senlietas, kuras aizveda sev līdzi uz Poliju. Tas ir bagātīgs arheoloģiskais materiāls par Viļakas apkārtnes dzīvi un kultūru no 13.gs-16.gs. Izstādes idejas autors ir Latvijas vēstnieks Polijā Edgars Bondars. Kā izstādes pirmā pieturvieta izvēlēta  tieši Viļaka, jo lielākā daļa arheoloģiskā materiāla nāk no Viļakas novada senkapiem. Turpināt lasīt

Otro reizi varēs rakstīt diktātu latgaliski

Sestdien, 3. novembrī, uz Otro pasaules diktātu latgaliešu rakstu valodā aicina “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” un Latvijas Radio Latgales studija.  Diktāts skanēs Latvijas Radio 1 latgaliskajā raidījumā “Kolnasāta” plkst. 18.15 gan visās LR1 frekvencēs Latvijā, gan interneta tiešraidē visā pasaulē.

Pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā pirmo reizi notika 2017. gadā, iedvesmojoties no iniciatīvas“Latgalīšu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys, i ir pošsaprūtami, ka ari latgaliski var raksteit diktatu. Iniciativys mierkis ir popularizēt latgalīšu volūdu i veicynuot tuos lītuojuma pīaugumu,” saka diktāta idejas autore un portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne. Turpināt lasīt