Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam

Žurnāls A12 ‒ nu jau ierasts ceļš uz Latgali – laikabiedru intervijas, viedokļi par aktuālajiem procesiem, ceļojumi laikā un telpā. „A12” ‒ sava reģiona iepazīšana, atmiņu pilna atgriešanās mājās vai arī sirsnīga ciemošanās Latgalē.

Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.
Foto: Māris Justs

Krievs, kurš pateicas Latvijai par viņam doto brīvību

DMITRIJS SAVINS pirms četriem gadiem bija spiests doties emigrācijā – pamest dzimto Krieviju un – kāds pārsteigums daudziem – politisko patvērumu guva Latvijā. Pareizticīgais, kurš neatbalsta Maskavas patriarhijas pārdošanos laicīgajai varai, kā arī citas nebūšanas tās iekšienē, un tieši par to sarakstījis arī grāmatu – romānu ar nosaukumu „Pāri visam” („Превыше всего”). Bailes, ka specdienesti neļaus pabeigt šo grāmatu, kā arī neatlaidīgi paustā pozīcija pret Krimas aneksiju, pret uzsākto karu ar Ukrainu, lika šim pārliecinātam krievu nacionālistam tomēr izšķirties par dzimtenes pamešanu, kā pats joprojām cer – tikai uz laiku.

Interviju ar Dmitriju lasiet Žurnāls A12 oktobra/novembra numurā. Žurnālu var iegādāties arī elektroniski mūsu mājaslapā www.a12.lv

Varakļānu pils

“Pārsteidzoši, bet 18. gadsimta beigās klasicisma stilā būvētajai Varakļānu pilij piemīt kaut kas no Latgales lauku sētas vienkāršības un mājīguma. Kaut arī pils sākotnējie īpašnieki – Borhu dzimta – pieder pie varenākajām un bagātākajām Latgales muižnieku dzimtām, kaut arī pils sienu freskās skatāmi tveicīgo dienvidu zemju skati, kaut arī Varakļāni jaunajos laikos ir administratīvi nošķirti no Latgales, tomēr šī pils glabā ne jau Vidzemes, bet gan Latgales bagāto vēstures stāstu,” raksta Anna Rancāne.
Par mazo Latgales Rundāli – Varakļāniem – stāsta Varakļānu novada muzeja pārvaldniece Terese Korsaka. Žurnāls A12 oktobra/novembra numurs.

Abonē Žurnāls A12 un uzzini!

Žurnāla “A12” abonēšanas indekss – 2472.

Raksti A12

Nupat rakstījām pasaules diktātu latviešu (un latgaliešu) valodā.

Žurnālā “A12” atrodam viedokļus par valodu un identitāti, viens no tiem ir diriģentes Andas Lipskas teiktais. Anda ikdienā nerunā latgaliski, viņa uzskata, ka “Valoda nav noteicošais. Es Latgali izjūtu caur saviem radiem, kuri ir īsti latgalieši. Esmu uzaugusi viņu vidū. Manī šī piederība ir ļoti dziļa. Tā ir mana asiņu balss. Dziedu gan latgaliski. Arī mana domāšana, ētikas principi un dzīvesziņa ir ļoti latgaliska.” (Žurnāls A12, jūnijs/jūlijs 3(6), 2013)

Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Foto: Laura Repele

Rakstām latviski un latgaliski. Žurnāls A12.

Abonē A12 nākamajam gadam

“Anglijā ir skaidri likumi, tur respektē darbinieku, darba devējam vari pateikt, ka ir neciešami darba apstākļi, un viņš mēģina to labot, nevis atbild – re, kur durvis, un aiz tevis vēl gaida desmit cilvēku, kuriem vajag darbu. Anglijā novērtē cilvēku, kurš kvalitatīvi strādā. Latvijā darbinieks bieži vien ir atkarīgs no priekšnieka ambīcijām, no sabiedrības spiediena.
Latvijā bez iemesla vari vienkārši nepatikt kā cilvēks. Un tad radīs apstākļus, lai tu no darba aizietu pats.”
Daugavpiliete Kristine Lipkova ar ģimeni Anglijā dzīvo jau sešus gadus. Kāpēc viņa pārvācās un ko ir secinājusi, esot prom no Latvijas, – par to žurnālā “A12”.

Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Foto: Māris Justs

Apturēt laiku ar žurnālu A12

„Dzīvojot Rīgā, bija sajūta, ka esmu pazudusi kņadā, nebija laika satikt radus un draugus.” Evijas atgriešanās stāsts Latgalē.
Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Foto: Māris Justs

Lasi jaunajā A12

Arī jaunajā Žurnāls A12 numurā varam lasīt Latgales melomāna Ivara Matisova piezīmes, šoreiz par Latgales roka un popa mūziku. Lūk, fragments:

“Viens no vadošajiem Latvijas populārās mūzikas apskatniekiem Sandris Vanzovičs atzīst, ka Latgalē pārstāvēti praktiski visi pasaules mūzikas stili un ir aizpildītas visas nišas, savukārt etnomūziķe Biruta Ozolina piebilst, ka dziedāt latgaliski – tā esot patriotisma manifestācija, kas ir un paliek vissvarīgākais pašiem latgaliešiem. Bieži vien pašus mūziķus dzird gaužamies, ka dziesmas latgaliešu valodā neiekļauj Latvijas vadošo radiostaciju rotācijā un vienīgi Latvijas radio 2 no laba prāta un regulāri atskaņo mūziku, pārsvarā gan etnofolka skaņdarbus un šlāgerus, latgaliešu mēlē. Es par latgaliešu mūzikas trūkumu savā organismā gan nevaru sūdzēties – mājas fonotēkā ir kādi trejdeviņi albumi latgaliešu valodā, un, veselu gadu strādājot pie šīs rakstu sērijas, esmu tos atklausījies – kā lai to maigāk pasaka… līdz pilnīgam gandarījumam. Tātad šoreiz par, manuprāt, pašiem interesantākajiem Latgales mūziķiem un viņu daiļradi no popa un roka apcirkņiem.”

Grupa “Bez PVN” 2018, foto Viola Lapa.

Abonē Žurnāls A12 un saņem to savā pastkastītē!

A12 4 (44)

Žurnāla “A12” jaunajā numurā latgalieša skats uz dzīvi līkumots – caur Rīgu un Londonu, atgādinot, ka īstā spēka vieta ir tepat Latvijā, Latgalē.

Tekstilmākslinieces Kristīnes Lipkovas stāsts par izvēli aizbraukt kā vienīgo sarežģītas situācijas risinājumu. Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens jūtas kā Toronto latgalietis – lai kur ceļi vestu, sirds paliek Latgalē. Arī “Ghetto Games” darbojas preilēnietis Lauris Zalāns, kurš nevēlas pazaudēt savu identitāti un individualitāti. Tādi mēs esam – lepni būt latgalieši. Diriģents Jānis Stafeckis no Latvijas prom neraujas, jo prieku, gandarījumu un pozitīvus pārdzīvojumus rod, strādājot kopā ar autoritātēm mūzikā tepat. Literatūrzinātnieks un rakstnieks Valentīns Lukaševičs atklāj, ka izvēlīgs ir tikai cilvēkos un mēģina distancēties no mutes bajāriem, pļāpukulēm, profesionāliem strīdniekiem, jo “strīdos dzimst patiesība,bet tikpat bieži arī dusmas un ienaids”.

Kādu vēstures stāstu glabā Varakļānu pils, un vai Sauleskalna tūrisms jebkad vēl nesīs uzplaukumu, kā tas jau reiz bijis. Šajā numurā “A12” aicina ceļot kopā pa zeltrudenīgo Latgali, iegriežoties ne tikai zināmās un pazīstamās vietās, bet atklājot arī jaunus apvāršņus. Francūži Klements un Maksimiliāns ceļojot domā par iekšējo brīvību un dzīvi bez stereotipiem. Kā klājas Pētera Gailuma podnieka darbnīcai, kur iekoptās sētas radošo viesmīlību un labestību turpina uzturēt Maija Gailuma?

Šajā numurā intervija arī ar Dmitriju Savinu – krievu, kurš pateicas Latvijai par viņam doto brīvību. Kā viņš nokļuva šeit, un kur, viņaprāt, ir atslēga stabilai Latvijas attīstībai?

Žurnāls “A12” – par aktuālo un svarīgo šodien, par vērtībām, par mums pašiem.

Žurnāla tirdzniecības vietas

Pirkt žurnāla A12 numura elektronisko versiju

Abonēt 2020.gadam

Latgales reģiona diskusija

Latgales iedzīvotājus aicina Rēzeknē un Daugavpilī piedalīties diskusijās par saliedētu sabiedrību

Latgales iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties Latvijas politikas veidošanā, kopā ar Kultūras ministriju izstrādājot Saliedētas sabiedrības pamatnostādnes. Piedaloties Latgales reģiona diskusijās, Tu vari paust savu viedokli un rosināt savus priekšlikumus problēmu risināšanai. Pamatnostādnes noteiks, kādi sabiedriskie procesi tiks veidoti Latvijā pēc 2021. gada.

Piedalies un veido jauno politiku arī Tu!

2019. un 2020. gadā tiks izstrādāts Latvijas sabiedrībai nozīmīgs dokuments – Saliedētas sabiedrības pamatnostādnes (iepriekš saukts – Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un Integrācijas politikas pamatnostādnes jeb NIPSIP).

Nav jābūt iestādes vadītājam vai novada deputātam, lai paustu savas domas un viedokli par dažādu sabiedrības grupu saliedētību Latvijā. Ikviens Latgales iedzīvotājs, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības un pilsonības, tiek aicināts piedalīties kādā no Latgales reģiona diskusijām:

  • 16. oktobrī Rēzeknē, Rēzeknes pilsētas Nacionālo biedrību kultūras namā, plkst.11.00;
  • 17. oktobrī Daugavpilī, Latviešu kultūras centrā, plkst.12.00.

Turpināt lasīt