Trīs jubilejas jeb “Prieks reizināts ar trīs”

13.septembrī plkst. 17.00 Latgales Kultūrvēstures muzejs, Rēzeknes Tautas teātris un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola visi kopā svinēs 60. jubileju un viesus aicina uz svinību pirmizrādi “Prieks reizināts ar trīs” Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē).

Trīs jubilāri-viengadnieki šogad kopā svin 60 darbības gadus, tāpēc saviem domubiedriem, talanta cienītājiem un ikvienam interesentam piedāvā izjust šīs sešas desmitgades simboliski vizuālā interpretācijā, kur visu trīs jubilāru gaitas savijušās cilvēku likteņos, lietu dzīvē un leģendās.

Jubilejas izrāde notiks izstādē “Trīs x 60 = svētki”, kas muzejā būs apskatāma līdz 5. oktobrim. Izstāde aicina ielūkoties “aizskatuvē”, izjūtot brīdi pirms uznāciena, ko tādā vai citādā veidā izjūt katrs no trim jubilāriem, dodot savu pienesumu Rēzeknes kultūras dzīvē.

Piektdienas vakarā svinību pirmizrādē tiks prezentēta gan sešdesmitgades tērpu modes skate, gan risinātas savstarpējas sarunas un izspēlētas situāciju skices. Noslēgumā – lielā svētku torte! Turpināt lasīt

A12 4(43)2019

Žurnāla “A12” jaunajā numurā uzzināsiet, kāpēc ir vērts iet svētceļojumā vai pārgājienā, – pieredzē dalās pieci drosmīgie. Braucot uz Latgali, tūristi un ekskursanti savā “must see” sarakstā iekļauj arī muzeju “Andrupenes lauku sēta”, kur ir iespēja degustēt pagastam raksturīgās asuškys un ne tikai. Kā top oriģinālie Daigas Latkovskas tērpi, un ko saviem klientiem piedāvā ” Fresh Terase” Rēzeknē? Ko savā ikdienā pagūst paveikt Ludzas “cielaviņa” Lolita Greitāne, un kā klājas Upītei bez skolas? Rēzeknes Tautas teātra režisore Māra Zaļaiskalns atklāj, kādas iekšējās pārmaiņas spēj nest darbošanās teātrī. Kā ir būt jaunam māksliniekam un ko dod ļaušanās dzīves iespējām, par to sarunā ar mākslinieci Viktoriju Grappu. Rubrikā “Vietas dzīvesstāsts” apskatām Bozovu – ciemu Kārsavas novada Malnavas pagastā, bet Latgales arhitektūras pērli šoreiz atrodam Balvos. Žurnāls “A12” – par būtisko Latgalē.

Pirkt elektronisko žurnāla versiju

Gadskārtu svētki – mirklis apstāties

Tuvojoties lielākajiem gadskārtu svētkiem – vasaras saulgriežiem, medijos aizvien biežāk skan Līgo un Jāņu dziesmas, reklāmas aicina pirkt svētkiem aktuālās lietas. Cilvēki sāk steigties, uztraukdamies, kā paspēt svētkiem sagatavoties. Taču man dažkārt gribas apstāties. Un izrādās, ka tā ir normāli, ka to man mēģina pateikt dabas balss. Par vasaras saulgriežiem, to saikni no senākajiem laikiem līdz mūsdienām – par to saruna ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesori, zinātnieci, latgaliešu folkloras pētnieci Angeliku Juško-Štekeli.
 
Kā jūs izjūtat mitoloģiskā spēka nozīmi mūsdienās, šajā tehnoloģiju pārņemtajā pasaulē, runājot par gaidāmajiem vasaras saulgriežiem?
Kad ar jaunāko paaudzi pārspriežam Līgo vakara un Jāņu tradicionālos rituālus, nereti pārsteidz, ka ļoti daudzi nemaz neiedziļinās, kāpēc tos veic, ko tas viņiem dod, kā tas ietekmē viņu un sabiedrības dzīvi, iespējams, arī pasaules ritu. Cilvēki ir aizmirsuši vasaras saulgriežu rituālu jēgu – ka šie svētki ir paredzēti kā atskaites punkts, lai līdz tiem noslēgtu kādu savas dzīves periodu un ka rituāli būtu jāveic, lai labvēlīgi ietekmētu nākamo dzīves posmu. Jaunieši nezina atbildi uz vienkāršiem jautājumiem: kāpēc viņi vij vainagu, kāpēc lec pāri ugunskuram vai sien sieru. Visbiežāk dzirdētā atbilde ir: tā darīja vecmāmiņas un mammas, tā darām mēs. Varbūt tas arī nav slikti, jo tradīcija saglabājas. Manuprāt, tā arī ir laba atbilde, bet tajā pašā laikā tomēr mazdrusciņ pietrūkst izpratnes. Vasaras saulgrieži parāda to ekvinokcijas punktu – saules „apstāšanās” punktu. Kas notiek tajā brīdī? Pēc šī brīža dienas kļūs īsākas, naktis – garākas.  Saulīte apveļas, pasaule apveļas, un atkal sāk iet uz ziemas pusi. Katra darbība, kuru mēs veicam, ir saistīta ar to, ka mēs apzināmies savu vietu šajā pasaulē. Tā ir mītiskās domāšanas ideja: darām ko tādu, lai palīdzētu tai dienai, uzturētu gaismu pa nakti, lai apgaismotu savus laukus, reizē pasauli. Mēs uztaisām simboliskus objektus, kas saulei palīdz rūtuotīs, rotāties vai līgoties.

A12 3(42) 2019

Jaunajā žurnāla „A12” numurā – par reģionālo attīstību Latvijā sarunā ar ekonomikas doktoru, profesoru Staņislavu Keišu; par Raiņa jaunu dienu zemi Berķeneli un Raiņa mājas garu; Annas Rancānes, Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieces, piecas dzīves atziņas; Podnieku dienu atskaņas; par to, kā mūsdienās uztveram vasaras saulgriežu svētku tradīcijas – intervija ar zinātnieci, folkloras pētnieci Angeliku Juško-Štekeli; pilsētpētnieks, ceļotājs un fotogrāfs Andris Uškāns par pilsētas sajūtas uzlabošanu – un citi aizraujoši stāsti. Žurnāls „A12” – patiesi par mums, latgaliešiem Latgalē un plašajā pasaulē.

A12 Nr. 2 (41) 2019

“Pavasars ir puorbaudis laiks gaideišonā,” puorlīcynuota žurnala “A12” redaktore Ināra Groce. Jaunajā žurnala numerī, kai vysod, dorbuotīs īdvasmojūšys tikšonuos, pīredzis i puorlīceibys stuosti, gudrys atzinis.

Izgleiteibys i zynuotnis ministre Ilga Šuplinska rūsynoj dūmuot kritiski, dareit pošim, na gaideit iz blata byušonom ar sovys pusis politikim. Režisors Normunds Pucis atkluoj filmu par nacionalūs partizanu kusteibu “Segvārds Vientulis” i “Sarkanais mežs” ideju i veiduošonys pīredzi.

Muokslinīka Osvalda Zvejsalnieka i muzikis Ilzis Grudulis nu puorlīceibu par golvonū radūša cylvāka ceļā – īdvasma i idejis rūnās strodojūt. Rāznys zvejnīks Venedikts Mihailovs pīdzeivuojs osus myuža pagrīzīņus, bet dzeivis gudrais veirs vysā pasaļuovs iz Dīvu i pasateic par sevkuru jam pīškiertū dīnu. Školuotuojs i dambretists Donāts Kondrovs sovim audzieknim vysod ceņtīs byut kai vacuokais bruoļs.

Aleksandrs Lubāns, “Kroma kolna bruolistis” vadeituojs, stuosta par arheologiskajim tārpim i sovys kulturtelpys atrasšonu. Uzjiemeigūs stuosti – kai Latgolā suoce dorbu kofeja grauzdātova i kai lūbās Malnovys šmakovkys ražūtnei, naizpalīk gasteišona restauratoris darbneicā i c.

Latgolys melomana Ivara Matisova pīzeimu trešajā cielīnī “Non Divisi”, “Fēnikss”, “Austrumeiropa” i daudzi cyti, kai dajiukts – izstuodis, jaunuos gruomotys i diski.

 “Dzigas” draugu sadancis “Dejot ir laime”

9. martā plkst. 18.00 Rēzeknes deju kopa “Dziga” aicina uz draugu sadanci “Dejot ir laime” Rēzeknes kultūras namā (Brāļu Skrindu ielā 3), pulcējot kopā dejotājus no Rēzeknes, Viļāniem, Daugavpils, Lūznavas un Rīgas.
 
Koncertā piedalīsies Rēzeknes jauniešu deju kolektīvs “Dziga” (vad. Inga Žirgule), Rēzeknes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dziga” (vad. Ilmārs Dreļs), Viļānu jauniešu deju kolektīvs “Austra” (vad. Lūcija Kukaine), Daugavpils novada Kultūras centra “Vārpa” deju ansamblis “Līksme”(vad. Aija Daugele), Lūznavas muižas Kadriļu deju grupa (vad. Inga Žirgule) un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jauniešu deju kolektīvs “Dārdari” (vad. Lilija Lipora).
 
Ieeja koncertā – brīva.

A12 Nr.1(40) 2019

Uzņēmīgi jaunieši, podkāsti un čekas maisi – jaunais žurnāls A12

Jaunā gada pirmajā numurā iedvesmojošas tikšanās gan ar jauniem un uzņēmīgiem, gan vēstures līkločus un sistēmas pieredzējušiem. Kristaps Andrejsons ir apkopojis dažādus cilvēkstāstus un izveidojis ārzemniekiem atpazīstamu audioraidījumu – podkāstu (jeb aplādi), kas angļu valodā vēsta par Latvijas vēsturi un padomju laikiem Baltijā. Vēl viens atklājums ir Ainārs Olūtnieks, kurš radīja sociālā tīkla Instagram kontu Dailypurrr, zīmējot omulīgus kaķus līdztekus sekotāju saņemtajām fotogrāfijām. Gada izskaņas Ziemassvētku dāvātā lasāmviela ir „čekas maisu” kartītes. Kā par čekas aģentiem kļuva grāmatizdevējs Jānis Elksnis un koktēlnieks Antons Rancāns – atklātā intervijā žurnālam „A12”. Pasaules pieredzē dalāmies, iepazīstot mazu pilsētiņu Kuhmo, Karēlijas un Somijas pierobežā, kas pasaules slavu ieguva, radot savu, atpazīstamu kamermūzikas festivālu. Marija Kārkla, Ciblas vidusskolas bijusī direktore, intervijā atklāj, ka mums pietrūkst gudrības paļauties pašiem uz sevi. Arī fizioterapeits Māris Klaučs savā praksē ir pārliecinājies, ka cilvēkam pašam ir sevi jāsakārto un jāveido stingrs kodols.  Žurnāls „A12” tiekas ar lasītājiem, lai kopīgi izprastu tagadni un savu novietojumu kosmosā, tā atgādinot, ka aiz katra no mums stāv zvaigznes. Ko tad vēl var padarīt…

Žurnāla A12 varoņu atziņas pilnvērtīgai dzīvei

Ja Dieviņš tev kaut ko ir ielicis šūpulī, tad to visu realizēt ir tavs pienākums. Tā nav nekāda privilēģija pret pārējiem, bet tavs pienākums pašam pret sevi, jo tu ietilpsti Dieva plānos. Ja tu to nerealizē, tu izjauc Dieva plānus un par to dabūsi pa šnobeli.

Evalds Vasilevskis, A12,

Ticība cilvēku paceļ līdz neiespējamības robežai. Ticot tam, ko nevar saprast ar prātu. (..) Aizvērtām acīm var redzēt, klusumā var klausīties un sadzirdēt.

Andrejs Trapučka, A12,

Pilnvērtīgu dzīvi izbauda ne jau tie, kam daudz naudas, bet gan, kas dzīvo ar jēgu.

Agris Daniļevičs. A12,

Jo vairāk tev mājās ir dabisku lietu – vilna, koks, lins, metāls, jo tu esi stiprāks. Koka māja ir dzīva, silta, īsta un patiesa un noteikti mūsu platuma grādos tā ir visvairāk piemērota pilnvērtīgai dzīvošanai.

Līga un Ēriks Kondrāti. A12,

Turpināt lasīt

Pierobežas iedzīvotājiem braucieni uz Krieviju joprojām izdevīgi

Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, foto Māris Justs, žurnals “A12”

To apliecina Ciblas novada Blontos. Janīna Molčanova uz kaimiņvalsti dodas vidēji reizi mēnesī, lai uzpildītu savu automašīnu, jo degviela tur joprojām ir lētāka. ,,Es kā pensionāre Latvijā nevaru atļauties nopirkt dīzeļdegvielu savai automašīnai. Ja nebūtu blakus Krievijas, pa Latvijas ceļiem es nebrauktu. No šejienes uz kaimiņvalsti pēc degvielas brauc visi, kam ir automašīnas un pierobežas vīzas. Daži pat katru nedēļu. Mēs jau ne pārdošanai, bet pašu vajadzībām,’’ stāsta Blontu iedzīvotāja Janīna Molčanova. Tiesa gan, uz robežas nākoties gaidīt arī rindā. Sieviete piebilst, ka tuvāk jau šķērsot Grebņevas kontrolpunktu, taču Krievijas pusē ir maksas ceļš. Nākas šķirties no 600 Krievijas rubļiem jeb 8 eiro. Arī pats ceļš ir drausmīgā stāvoklī, automašīnai cīnoties ar daudzajām bedrēm. Tāpēc viņa biežāk dodas caur Vientuļiem vai Terehovu, kaut arī tur kādu laiku ir jāpavada rindā. Turpināt lasīt

Ludzā notiks diskusija par mediju saturu latgaliski

  1. janvārī pl. 10.00 Ludzas pilsētas galvenajā bibliotēkā notiks diskusija “Mediju saturs latgaliski – cik tas svarīgi?”. Ar savu pieredzi dalīsies “Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv” un Latvijas Radio Latgales studijas pārstāvji.

Pēdējos gados medijos aizvien vairāk parādās saturs latgaliešu valodā. To lielā mērā veicina mērķprogrammas, kurās iespējams saņemt finansējumu satura veidošanai latgaliešu valodā, kā arī pašu latgaliešu entuziasms. Paralēli tam latgaliešu valoda aizvien biežāk dzirdama sabiedriskajos medijos – Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Latgaliešu sabiedriskās organizācijas aicinājušas sabiedriskajos medijos palielināt saturu latgaliešu rakstu valodā, sasniedzot 10% no kopējā raidlaika.

Cik svarīgs mediju saturs latgaliski šķiet pašiem latgaliešiem, kas šķiet saistošāks un ko gribētos nākotnē, ar kādām grūtībām un izaicinājumiem jāsaskaras žurnālistiem, veidojot saturu latgaliski? Atbildes uz šiem jautājumiem tiks meklētas diskusijā “Mediju saturs latgaliski – cik tas svarīgi?”. Diskusiju organizē “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” sadarbībā ar Ludzas bibliotēku.

Diskusijā ar savu pieredzi un viedokli dalīsies portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne. Portāls lakuga.lv šobrīd ir vienīgais medijs Latvijā un pasaulē, kura saturs ir tikai latgaliešu rakstu valodā. Savukārt Latvijas Radio Latgales studiju pārstāvēs tās vadītāja Renāte Lazdiņa. Studija veido vairākus dažādām mērķauditorijām domātus raidījumus latgaliešu valodā, kā arī sižetus, kuri skan kopējā Latvijas Radio ziņu plūsmā. Turpināt lasīt