Žurnāla A12 varoņu atziņas pilnvērtīgai dzīvei

Ja Dieviņš tev kaut ko ir ielicis šūpulī, tad to visu realizēt ir tavs pienākums. Tā nav nekāda privilēģija pret pārējiem, bet tavs pienākums pašam pret sevi, jo tu ietilpsti Dieva plānos. Ja tu to nerealizē, tu izjauc Dieva plānus un par to dabūsi pa šnobeli.

Evalds Vasilevskis, A12,

Ticība cilvēku paceļ līdz neiespējamības robežai. Ticot tam, ko nevar saprast ar prātu. (..) Aizvērtām acīm var redzēt, klusumā var klausīties un sadzirdēt.

Andrejs Trapučka, A12,

Pilnvērtīgu dzīvi izbauda ne jau tie, kam daudz naudas, bet gan, kas dzīvo ar jēgu.

Agris Daniļevičs. A12,

Jo vairāk tev mājās ir dabisku lietu – vilna, koks, lins, metāls, jo tu esi stiprāks. Koka māja ir dzīva, silta, īsta un patiesa un noteikti mūsu platuma grādos tā ir visvairāk piemērota pilnvērtīgai dzīvošanai.

Līga un Ēriks Kondrāti. A12,

Lielīties? Plātīties? Tas ir mazvērtības komplekss. Tas nozīmē, ka tu pats sev netici. (..) Likvidējiet, latvieši, sevī mazvērtības kompleksu, kas, starp citu, ir grēks.

Jānis Streičs.  A12,

 

Zini, šajā pasaulē tev ir jāizglābj tikai viens cilvēks – tu pats.

Kristīne Šislova. A12,)

 

Mēs svinam svētkus, lai pārveidotu mūsu dzīvi un kaut kas nozīmīgs sakustas mūsu dvēselēs. Tas ir aicinājums uzdrošināties dzīvi sākt no jauna.

Aigars Bernāns no mūka A.Grīna pierakstiem. A12,

Ikdienā vari skriet, bet svētkus ir jāsvin. Svētku sajūtu neviens neatnesīs uz mājām, ja pats to neradīsi.

Aina Barsukova. A12,

 

Cilvēks aktīvs ir pats. Līderību nosaka tas, kā es translēju savas zināšanas un psihisko enerģiju. Ja es apziņā vai bezapziņā radītās izmaiņas neapzināti turpinās arī tad, kad manis blakus vairs nav, šī neapzinātā ietekme tagad un šeit ir līderība.

Aleksejs Vorobjovs, A12,

 

Esot dabā, mēs nokopējam veselības stāvokli. Tas ir iekšējais stāvoklis, ko nevaram saražot pilsētā. Kad iemācīsimies apstādināt domu pavedienu, mēs sāksim dzirdēt eņģeļus pilnīgi visi.

Andžejs Reiters. A12,

Katram dota dzīvība un no paša vien ir atkarīgs, vai būsi nepamanāms kā necila nezāle, vai – koša saulespuķe, kas dāvā mīlestību un labestību.

Vija Kudiņa. A12,

 

..labāk degt nekā kūpēt, jo zinām, ka siltums un gaisma rodas tikai sadegot.

Terēzija Broka, A12,

 

Reizēm runājot atšķirīgās valodās, var saprasties bez valodu zināšanas. Tā ir mīlestības valoda. Pāvels Zeiļa. A12,

Viss, kas mums dzīvē notiek, viss smagais, šausmīgais, tas jau tikai padara mūs par labākiem cilvēkiem.

Aiga Dātava. A12,

Talantam jābūt, bet pārsvarā tālāko nosaka darbs. Ja sāc strādāt, rodas idejas un gribas darīt.

Vladislavs Paurs, A12,

Mums jāturas pretī, lai nepazaudētu sevi globalizācijā, vienīgais, kas pret to var cīnīties, tā ir lokalizācija – pašapzināšanās. Protams, pasaule ir atvērta, tu nevari no tās noslēgties un daudzveidība dod progresu. Bet ir jāaizsargā sava māja, kuru esi uzcēlis.

Mārtiņš Arbidāns, A12,

Daudziem ļoti vienkārši panākt sevī vaidēšanu un pīkstēšanu, ņaudēšanu un raudāšanu. Jābeidz! Dota ir viena dzīve. Tā jāspēj nodzīvot, pēc iespējas mazāk sevi mokot.

Anatolijs Danilāns, A12,

..dzīvē tev atvēlētais laiks nav bezgalīgs. Ir vērts darīt būtiskas lietas, nevis vienkārši kaut ko darīt.

Viesturs Kairišs, A12,

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

 

Apkopoja: Ināra Volkova, Sandra Ūdre, žurnāls A12