Sauleskalns ir Latvijā populārs vietvārds, ir arī tāds uzvārds, bet neviena vieta ainavas un slavas ziņā nevar mēroties ar Krāslavas novada Kombuļu pagasta Sauleskalnu – pateicoties Vissavienības tūristu bāzei, par zilo ezeru zemes ainavu no Sauleskalna un Latgales dabu jūsmojuši simtiem tūkstošu. Ir viedoklis, ka Latgalei šī padomju laika tūrisma industrija Sauleskalnā un Ezerniekos neko labu nav devusi, bet tur strādājušie tā nedomā – tam bija milzu pieprasījums.
Sauleskalna bāzes bijušie darbinieki regulāri salido, lai kopā atcerētos, kā paši apgalvo, interesantāko posmu savā dzīvē. Šoreiz satikties ar žurnālu „A12” atrada laiku direktora vietnieks un vēlāk bāzes direktors Aleksandrs Lapkovskis, lietvede Leontīne Dzalbe, tūristu instruktore Marija Višņevska, Rita un Ēriks Vanagi – bārmene un vecākais instruktors.
Vairāk – žurnālā “A12”.
“Pārsteidzoši, bet 18. gadsimta beigās klasicisma stilā būvētajai Varakļānu pilij piemīt kaut kas no Latgales lauku sētas vienkāršības un mājīguma. Kaut arī pils sākotnējie īpašnieki – Borhu dzimta – pieder pie varenākajām un bagātākajām Latgales muižnieku dzimtām, kaut arī pils sienu freskās skatāmi tveicīgo dienvidu zemju skati, kaut arī Varakļāni jaunajos laikos ir administratīvi nošķirti no Latgales, tomēr šī pils glabā ne jau Vidzemes, bet gan Latgales bagāto vēstures s