Tag: #Latgales ceļš žurnālā A12

Jaunumi, Žurnāls

A12 oktobris/novembris 2017

Plūdi Latgalē divu jaunu zemnieku skatījumā: tiekamies ar Lauri Ļubku, kuru tagad daudzi atpazīst pēc peldes applūdušajā kviešu laukā, arī ekoloģisko zemeņu audzētāju Atvaru Aniņu.
Uzņēmējs Guntars Šults no Balviem, kurš mācījās Tibetā.
Dodamies uz Viļaku – Latvijas pierobežas pilsētu, kurā var atrast klusumu.
Kā kārkli meistaru rokās pārtop par groziem – sarunas ar Viktoru Kuhaļski un Helēnu Mundu.
Latgales dejotāju atmiņas no Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.
Etīde par Kārsavu.
Ciemojamies pie tautiešiem Lielbritānijā: kā viņi sargā latviešu valodu tur.
Ceļojam pa Sēliju, meklējot tās valdzinājumu.

Žurnāls A12 – patiesi un pa īstam par mums! Abonēšana nākamajam gadam jau sākusies!

abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2472/2018_gads/

Rudens gadatirgi

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Kad raža novākta, klētis un pagrabi piepildīti, izveidojušies rudens labumu pārpalikumi, lauku ļaudis tos ved uz gadatirgiem. Tāpēc rudens gadatirgi ir visbagātākie tieši ar jaunās ražas veltēm.

Tirgus vai speciālas tirdziņu vietas tagad pieejamas gandrīz vai katrā lielākā apdzīvotā vietā, dažkārt ērtībai – arī ceļa malās. Ja tirgus labumi nopērkami vai katru dienu, īpaši brīvdienu piedāvājumos, tad gadatirgum ir svinīgāka nokrāsa. Tradicionāli tie notiek iepriekš noteiktos datumos, dažkārt ilgst pat divas vai trīs dienas.

Laikam ejot, gadatirgu skaits pieaug. Līdz ar to pircējam ir lielākas izvēles iespējas, uz kuru doties. Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē gadatirgus sāk rīkot ar digitālajā vidē, pircējam preci piegādājot mājās vai darbavietā. Taču tad izpaliek gadatirgus šarms.

Kā liecina vēstures fakti, tirgus laukumi vienmēr ir atradušies ceļu krustcelēs, visbiežāk pilsētu centros un baznīcu tuvumā, kur aktīvi rosās pārdevēji un pircēji, brīvprātīgi vienojoties par preču vai pakalpojumu apmaiņu. Atšķirībā no ikdienas tirgus, gadatirgi tiek gaidīti ar lielāku interesi, jo piedāvājums ir daudz plašāks. Turpināt lasīt

Žurnāla A12 jaunajā numurā – par dzīvi Viļakā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Sava veida gaismas avots ir veikali Viļakas pilsētā, jo tās ir vietas, kur cilvēkam jāiegriežas pēc svaigas maizes un citām ikdienas vajadzībām. Te var satikt senos draugus un piemirstās paziņas. Pirms 3 gadiem Evalds Abdullajevs atvēra tirdzniecības centru ,,Maks’’. Pircējus piesaista pašu kulinārijas un konditorijas ražojumi, arī ceptā maizīte, jo 90% pārdotās maizes ir no savas ceptuves. Evalds ir dzimis, audzis, mācījies Viļakā. Dzīvo tagad Balvos, uzņēmējdarbība ir arī Alūksnē. Viļakā nodarbina 13 cilvēkus, uzņēmumā ,,ALTA S’’ kopā ap 300 darbinieku. Turpināt lasīt

Ko jaunieši dara Latvijas pierobežas pilsētā – Viļakā?

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Viļakā ir radīta vide, lai jaunieši paliktu. Tā norāda vietējie. Nemiera gars labā nozīmē ir jauniešu iniciatīvu centrs. Mūs sagaida Evija Kravale un Katrīna Ostrovska. Jaunietēm iniciatīvu centrs ir vieta, kur lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku un paplašināt redzesloku.

Evija: Jauniešu centram ir lielie plusiņi, ko iegūstam, piemēram, jauniešu apmaiņa. Pati biju jau divās apmaiņās citā valstīs. Šogad vasarā strādāju par jauniešu centra vadītāja. Tas bija interesanti. Centru apmeklēju 3 gadus. Esmu 12.klasē.

Katrīna: Tikai šogad sāku piedalīties tā darbībā. Patīk, ka var radoši izpausties un satikties ar jauniešiem, apspriest un izteikt savu viedokli, piedalīties dažādos pasākumus un palīdzēt tos organizēt. Uzsāku mācības 8.klasē.

Turpināt lasīt

Svecīšu vakari mirušo piemiņai

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Svecīšu vakari, kā salīdzinoši jauna tradīcija, Latgalē ir ieviesta gandrīz vai katrā kapsētā, lai atcerētos aizgājējus. Kā norāda Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu draudzes prāvests Jāzeps Aglonietis, svecīšu vakaros ir ne tikai lūgšanas un garīgās dziesmas par aizgājējiem, bet arī pirms tam tiek uzkopti kapi. Latgalē šīs mirušo piemiņas dienas ir ieguvušas kristīgu raksturu, tajās piedalās mācītāji.

Romas katoļu baznīca Mirušo piemiņas dienu svin 2. novembrī, taču kapsētās svecīšu vakari sākas jau agrāk. Dažkārt – pat septembra beigās, rit visu oktobri un arī novembra mēneša pirmajos datumos. Šogad Malnavas draudzes visās kapsētās svecīšu vakari notiks 14.oktobrī, bet Viļakas Romas katoļu draudzes kapsētās sāksies jau šo sestdien, turpināsies līdz mēneša beigām. 7.oktobrī Svecīšu vakars būs arī Dagdas jaunajos kapos.

Turpināt lasīt

Rēzeknē jaunieši pēta veco koka māju logus

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Gunārs Klaučs

Latvijas pilsētās ir vecpilsētu rajoni, kur vēl ir saglabājušās unikālās pērles – vēsturiskās koka ēkas. Latgales reģiona katrā pilsētā ir šādi rajoni. Tādā ir arī Rēzeknes pilsēta ar savu vecpilsētas daļu – koka māju apbūvi, kurās dzīvo dažādu tautību cilvēki. Māju būvniecību ietekmēja arī piederība tautībai. Rēzeknē tās ir gan latgaliešu, gan vecticībnieku, gan ebreju mājas. Katrai ir savs stāsts un piemītošās atšķirības, būvētas 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, arī 20-40.gados.

Unikāls kultūras mantojums ir šo māju logi. Vēsturiskie koka logi ir arhitektūras un amatniecības mantojums, tā laika meistaru prasmju apliecinājums. Diemžēl šīs vecās koka mājas, to logi, apmales laika gaitā zaudē savu vērtību. Tās nepieciešams atjaunot, saglabājot logu apmaļu dekoratīvos kokgriezumus un rotājumus.

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Restaurācijas izglītības programmas audzēkņi kopā ar skolotājiem ir uzsākuši šo logu pētīšanu Rēzeknē. Viņi izstaigā vecās pilsētas daļu, apseko, uzmanību pievēršot vairāk nekā 50 logiem: to konstruktīvais risinājums, izmantotie materiāli, izgatavošanas tehnika, ornamentu motīvi un to nozīme, stila iezīmes, rotājumu darinātāji. Tās ir sarunas ar māju saimniekiem un amatniekiem. Līdztekus tiek veikta fotofiksācija, logus iemūžinot fotogrāfijās. Rezultātā taps ceļojošā izstāde pa Latgali, uzrunājot ne vien ēku saimniekus, bet arī pārējos interesentus.

Turpināt lasīt

Viļakas Jauniešu iniciatīvu centram – 5

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Šī gada 1.novembrī Viļakas Jauniešu iniciatīvu centrs svinēs 5 gadu jubileju. Kopš tā izveides centru vada Madara Jeromāne. Kā stāsta vadītāja, tad centrs ir vieta, kur jaunieši sevi pilnveido neformālajā izglītībā, lietderīgi pavada savu brīvo laiku un paplašina redzesloku. Šo gadu laikā tas ir strauji attīstījies: no divām pagrabstāva telpām Viļakas Valsts ģimnāzijas pagrabā “izaudzis” līdz burvīgai divstāvu ēkai bijušajā mežniecības ēkā, kuru jauniešiem uzdāvināja Zemkopības ministrija.

,,Ikvienam jaunietim ir dota iespēja pašam izstrādāt jauniešu apmaiņas un cita veida projektus, apmeklējot dažādas bezmaksas apmācības un konsultējoties jauniešu centrā vai pie projektu vadītāja Viļakas novada domē’’ – tā Madara Jeromāne.

Turpināt lasīt

Luterāņi Viļakā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Pierobežas mazajā Viļakā atrodas trīs baznīcas un to draudzes: Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, luterāņu draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze.
Nākamā gada rudenī Viļakas evaņģēliskā luterāņu baznīca svinēs 90.gadu jubileju. Luterāņu draudze dibināta vēl agrāk, proti, 1920.gadā. Sākotnēji dievkalpojumi tika noturēti vietējā skolā. 1926.gadā Viļakas pagasta padomes toreizējais priekšsēdētājs, mežzinis Kārlis Jozuus ierosināja Viļakas Ziemeļu karapulka pakalnā būvēt luterāņu baznīcu. Tās celtniecībai viņš norīkoja speciālus cilvēkus, kuri staigāja pa mājām un no draudzes locekļiem vāca ziedojumos cimdus, zeķes, lakatus, tamborējumus, tad rīkoja bazārus un ieguva naudu dievnama celtniecībai. Būvniecības darbi sākās 1926.gadā pēc J.Cīruļa projekta ar 120 sēdvietām. Darbi tika pabeigti divu gadu laikā. 1928.gada oktobrī jaunais dievnams iesvētīts. 1939.gadā H.Kolbe baznīcā iebūvēja ērģeles ar 72 stabulēm. Par unikālām tās tiek atzītas arī mūsdienās. Turpināt lasīt

Miķeļdiena Latvijas austrumu pierobežā

Inga Čekša-Ratniece

Latvijā, ievērojot tradīcijas, plaši tiek svinēta Miķeļdiena. Tai veltīti pasākumi notiek katrā pirmsskolas izglītības iestādē un skolā, vismaz pamatskolas klasēs. Kultūras darbinieki sarosās arī pilsētās, novados un pagastos. Izpētot Latvijas austrumu pierobežas novadu pasākumu sarakstu šajā nedēļā, var secināt, ka svētki savu aktualitāti nav zaudējuši tieši pagastos. Šodien Miķeļdiena tiek atzīmēta Kārsavas novada Mērdzenes pagasta kultūras namā, dažādas izdarības kā jaunās ražas konkursi, spēles, tējas dzeršana arī notiek Dagdas novada Ķepovas Saietu namā. Savukārt vakarā visi gaidīti uz Miķeļdienas večerinku Viļakā. Sestdien Miķeļdiena tiks svinēta Dagdas novada Šķaunes Tautas namā. Miķeļdienas tirgus būs gan Krāslavas pilsētā, gan Daugavpils novada Kalupē.

Turpināt lasīt

Viļakas muzejā skatāma viena no vērtīgākajām dabas kolekcijām Latvijā

Inga Čekša-Ratniece. Foto: Māris Justs

Tā ir novadnieka Eduarda Spravnika putnu olu kolekcija, kuru Viļakas novada muzejam uzdāvinājusi viņa sieva Velta Spravniks. Muzeja vadītāja Rita Gruševa stāsta: ,,Eduards Spravniks bijis agronoms, daiļamatnieks un ornitologs, kas dzimis 1911.gadā 4.septembrī Viļakas pagasta „Vecumos” dzelzceļnieka ģimenē. Interese par putnu olu kolekcionēšanu viņam jau radusies 17 gadu vecumā, dzīvojot Vecumos, kad sācis tās arī kolekcionēt. 1944.gadā viņš pārcēlās uz Zviedriju, bet 1949.gadā – uz Kanādu. Būdams Zviedrijā, viņš apprecējās ar Veltu Valkovsku, kas vienmēr ir bijusi līdzās savam vīram. Eduardam Spravnikam emigrējot, Latvijā palika viņa putnu olu kolekcija, kura glabājās Rīgā pie viņa māsas. 1974.gadā viesojoties Latvijā, sieva putnu olu kolekciju aizveda uz Kanādu. Tā atradās Latviešu Centrā Toronto. Eduards Spravniks mūžībā aizgāja 1993.gada 29.janvārī, taču viņa devums Latvijas dabas vērtību saglabāšanā ir neaprakstāms, kas tagad glabājas Viļakas novada muzejā’’.

Turpināt lasīt

Jaunākie ieraksti

Vecāki ieraksti