Tag: #Latgales ceļš žurnālā A12

Krāslavā – mākslinieku nedēļa

Inga Čekša-Ratniece
Šogad tradicionālais glezniecības plenērs „Krāslavas palete 2017” ir īpašs, jo nedēļas laikā tiek piedāvātas vairāku mākslinieku izstādes pilsētā. Tā informē Krāslavas Mākslas un vēstures muzeja direktors Valdemārs Gekišs.
Pirmdien Krāslavas Mākslas un vēstures muzejā tika atklāta Rēzeknes mākslinieka Vladimira Serkova gleznu izstāde. Mākslinieks ir aktīvs plenēru dalībnieks arī Krāslavā. Viņa darbos dominē pilsētas vide un sajūtas, ļaujot mākslinieka acīm iepazīt Krāslavas vērtības.

Turpināt lasīt

,,Gaismas laiks’’ Krāslavā

Inga Čekša-Ratniece
,,Gaismas laiks’’ – tā ir izstāde Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, kurai cauri vijas gaismas tēma, izmantojot stikla un koka materiālus. Darbus radījuši dizainers un koktēlnieks Jānis Ziemelis no Riebiņu novada un stikla māksliniece Inga Salmiņa no Līvāniem. Koks un stikls apvienojas, radot gaismu, tādos mākslinieku objektos kā pulksteņi, līdztekus redzamas arī no stila veidotas rotas un trauki.

Turpināt lasīt

Krāslavā tiekas mākslinieki

Inga Čekša-Ratniece
Jau 37.reizi rudens krāsainākajā laikā Krāslavā ierodas mākslinieki no daudzām vietām, lai plenēra laikā iemūžinātu Krāslavas ainavas: pilsētas ieliņas, koka apbūves mājas, baznīcas, Daugavu un citas šo pilsētu raksturojošas vietas. Šogad tradicionālais glezniecības plenērs „Krāslavas palete 2017” sākās pagājušajā piektdienā. Tajā piedalās mākslinieki no visas Latvijas: Jānis Streičs, Pāvels Ostapcevs, Ligita Caune, Jelena Evarte – Jekimova, Vita Merca, Aleksandrs Neberekutins, Aivis Pīzelis, Voldemārs Kokorevičs, Ilze Griezāne, Jānis Pliuda, Andrejs Severetnikovs, Česlavs Aprups, Andrejs Gorgocs, Ludvigs Plinta – Bērziņš, Ziedonis Bārbals, Vladimirs Serkovs un plenēra pamatlicējs Osvalds Zvejsalnieks. Turpināt lasīt

Pankūkas un mākslu mūzas Salnavā

Inga Čekša-Ratniece
Šovakar Salnavas estrādē iespējams baudīt omulīgu vakaru improvizētā vakara kafejnīcas pasākumā ,,Pankūkas un mākslu mūzas”.
Kā informē Salnavas tautas nama vadītāja Valentīna Kirsanova, Salnavas estrāde ir pirmā Kārsavas novadā, kur ir apgleznota viena no tās sienām. Tāpēc šodien pasākumā, kas tradicionāli notiek dzejas dienu ietvaros, ciemosies gleznojuma autores – mākslinieces Anastasija Bikova un Grieta Butjankova. Līdztekus skanēs arī Salnavas pamatskolas skolēnu, salnavietes Guntas Nagles un citu vietējo autoru dzeja, savas autordziesmas izpildīs Rasma Kulamova un Māris Geidāns. Klātesošie iepazīsies ar kārsavietes Lības Griezes jauno grāmatas ,,No ievziediem līdz Mārtiņiem” 2. daļu ,,Laura’’ un 3.daļu ,,Lizete”.
Paralēli bagātīgajam kultūras baudījumam varēs panašķoties ar Annasmuižas tēju un pankūkām.

Turpināt lasīt

Venerandas un Vandas populāras Latgalē

Inga Čekša-Ratniece
Šajā nedēļā populārākie vārdi ir Māris un Elita. Tā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija. Latgalē arī Venerandas un Vandas. 192 Vandas dzīvo Daugavpilī, 104 Venerandas Rēzeknes pilsētā un novadā. Kopumā Latvijā ir 1389 Vandas un 845 Venerandas.  Tiesa gan, abi sieviešu vārdi šogad jaundzimušajiem nav doti. Šo vārdu īpašnieku skaits sāk arī sarukt. Piemēram, 2011.gadā Latvijā dzīvoja 1681 Vanda, no kurām 224 bija Daugavpils novadā. Mazinājies arī Venerandu skaits: 2011.gadā Latvijā bija 1078 Venerandas, no viņām 133 Rēzeknes pusē. Tas apliecina, ka šie personvārdi populāri bija nu jau pagājušā gadsimta 40.-70.gados tieši Latgalē.
Vārds Veneranda latīņu valodā nozīmē cienījamā, godājamā. Vārds pirmo reizi manīts 1925.gadā Preiļos. Venerandas esot radošas, patstāvīgas, prātīgas, arī jūtīgas, viņu stiprā puse – loģika. Viņu vārdā ir sargeņģelis, kas palīdz grūtā brīdī. Arī Vandas ir izturīgas, patstāvīgas, apveltītas ar loģisko domāšanu, enerģijas un neatlaidīgas. Bet Vandām par sevi ir jācīnās pašām. Izrādās, ka vārds Vanda ir ne vien sieviešu personvārds, bet Vandas vārdā tiek saukta Jaunzēlandes polārstacija un ezers Antarktīdā, orhideju dzimtas ģints.

Turpināt lasīt

Viļakas novada muzejs veido jaunas programmas tieši skolēniem

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Viļakas novada muzejs septembrī uzsāka jaunu muzejpedagoģisko programmu ,,Muzejs nākotnei – nāc un pēti”. Muzeja nodarbību laikā skolēni mācās saskatīt sevi kā nozīmīgu daļu no savas ģimenes, ciema, pagasta un novada vēstures veidotājiem. Kā norāda Viļakas novada muzeja direktore Rita Gruševa, skolēni tiek iepazīstināti ar novada vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot muzeja krājuma priekšmetiem, kurus ir veidojuši novada cilvēki. Skolēni uzzina arī par novada izcilajām personībām, kuru darbība ir popularizējusi  Viļakas vārdu pasaulē. Nodarbību noslēgumā katrs skolēns izveido savu vizītkarti, apliecinot, ka viņš ir piederīgs savam novadam.
,,Svarīgi saglabāt seno laiku liecības. Un paralēli tās vajag popularizēt, jo muzejs nav tā vieta, kur krājam un krājam, turot sveci zem pūra, bet cenšamies arī izvērst komunikāciju ar sabiedrību. Tā iespējama caur izstādēm, ekspozīcijām, dažādiem pasākumiem. Mēs aktīvi strādājam ar novada skolu jauniešiem. Tās ir muzejpedagoģiskās programmas. Šādā veidā skolēni iepazīst muzeja krājumus. Nodarbībās viņi paši strādā ar krājumiem, ne ļoti svarīgiem dokumentiem, bet kopijām vai otriem eksemplāriem. Mēģinām radīt interesi par vēsturi: mācam, ja kaut kas ir vecs, nevis mest ārā, bet nest uz muzeju,’’ saka Rita Gruševa.

Turpināt lasīt

Latvijas austrumu pierobežas novados vērojams skolēnu skaita kritums

Inga Čekša Ratniece
Jaunajā mācību gadā no Latvijas austrumu pierobežas novadiem skolēnu skaita pieaugums vērojams tikai Baltinavas novadā. Te ir divas pašvaldības izglītības iestādes, skolēnu skaits – 135. Pieaugums par 0,7%. Pārējos novados ir vērojams skolēnu skaita kritums. Vislielākais ir Zilupes novadā, proti, mazāk par 11,3%. Novadā ir viena pašvaldības skola, kurā zinības gūst 310 bērni. Jūtams skolēnu skaita kritums reģistrēts arī Ciblas novadā – par 6,5%.  Te ir 3 skolas, kurās mācās 201 skolēns. Par 6,2% mazāk izglītojamo jauno mācību gadu uzsāka Krāslavas novadā. Kopējais skolēnu skaits – 1250 septiņās pašvaldības izglītības iestādēs. Dagdas novadā kritums ir par 5,6% skolēnu. Novadā darbojas 8 skolas, tās apmeklē 745 bērni. Viļakas novadā ir palicis par 4,2% mazāk skolēnu. Novadā ir 6 skolas ar 522 audzēkņiem. Daugavpils novadā tagad par 3,4% mazāk audzēkņu. 15 izglītības iestādēs zinības gūst 1503 izglītojamie. Ludzas novada 7 pašvaldībai piederošās skolās mācās 1294 bērni, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu kritums par 3,3%. Mazākais izglītojamo kritums no Latvijas austrumu pierobežas novadiem ir Kārsavas novadā, proti, mazāk ir par 3,2%. 4 skolās zinības gūst 435 bērni.

Turpināt lasīt

Rāznas nacionālajam parkam sava grāmata

Ieva Petrovska, Foto: no jaunās grāmatas
2007.gada 1.janvārī stājas spēkā likums par Rāznas nacionālā parku. ,,Šo dienu mēs varam uzskatīt par Rāznas nacionālā parka dzimšanas dienu,’’ saka Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize. Parka 10 gadu jubilejā tiek sarūpēta arī dāvana – tā būs grāmata fotogrāfijās un aprakstos par Rāznas nacionālā  parka skaistākajām vietām, kā, piemēram, Liepu kalnu, Mākoņkalnu, Rāznas ezeru, Ežereru, to putnu, augu un dzīvnieku valsti.Zilaa govs_R.Indrike
Rāznas nacionālais parks tika izveidots, lai saglabātu dabas vērtības, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi plašā Latgales teritorijā. Tā teritorija ir 59615 ha platībā. Parks atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastos, Dagdas novada Andzeļu, Andrupenes un Ezernieku pagastos, Ludzas novada Rundēnu pagastā.
krasainais_logo

Pasaulē vecākais mūzikas un dzejas festivāls Upītē

Inga Čekša Ratniece
Rītdien jau 16.reizi Viļakas novada Upītē notiks pasaulē vecākais mūzikas un dzejas festivāls ,,Upītes Uobeļduorzs”. Šogad eipašuo gosta statusā Renārs Kaupers, kura dzimtas saknes arī meklējamas Latgalē.
Nemateriālā kultūras mantojuma centra ,,Upīte’’ direktors Andris Slišāns: ,,Upītes Uobeļduorzs” itūbreid ir vīneigais festivals, kurs namaineigi kotru godu puļcynoj latgalīšu muziķus i grupas, īpazeistynoj ar jaunim vuordim latgalīšu kulturā i aicynoj gostūs kotru interesentu. Ituo goda festivalā Upītie sasatiks muziki i grupas: “Dabasu Durovys”, “Piparmētra”, “Metrs”, “Dvinskas muzikanti”, “Unknown Artist”, folkloras kūpas “Upīte” i “Rekavas dzintars”, Vinsents Kūkojs i grupa “Trikmīņs”, Dainis Adijāns, Kate i Doms, Rihards Krilovs, kuo ari itūgod atdzymušuo latgalīšu smoguo metala grupa “Fēnikss”, kurei dorbuojās da deveņdesmytūs godu suokuma. Par festivala dzejis ailem pasaryupēs Anna Rancāne, Mārīte Slišāne, Ligija Purinaša, Mārīte Bikovska, Karonhisake, Dagnija i Vucanu Voldyks’’.

Turpināt lasīt

Medņevas pagastā kultūras pasākumos cilvēku netrūkst

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Izremontētais Medņevas tautas nams pasākumu laikā ir piepildīts. Brīvdienās rīkotās aktivitātes apmeklē ne vien vietējie, bet arī apkārtnes pagastu iedzīvotāji. Sabrauc mājās arī savējie, kuri ikdienu pavada Rīgā, studējot vai jau strādājot. Medņeva atrodas izdevīgā vietā: laba satiksme ar lielākām pilsētām kā Rēzekni, vairākas reizes dienā var aizbraukt arī uz Rīgu.
Skaidrīte Šaicāne, Medņevas tautas nama vadītāja: Turpināt lasīt