Rudens gadatirgi

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Kad raža novākta, klētis un pagrabi piepildīti, izveidojušies rudens labumu pārpalikumi, lauku ļaudis tos ved uz gadatirgiem. Tāpēc rudens gadatirgi ir visbagātākie tieši ar jaunās ražas veltēm.
Tirgus vai speciālas tirdziņu vietas tagad pieejamas gandrīz vai katrā lielākā apdzīvotā vietā, dažkārt ērtībai – arī ceļa malās. Ja tirgus labumi nopērkami vai katru dienu, īpaši brīvdienu piedāvājumos, tad gadatirgum ir svinīgāka nokrāsa. Tradicionāli tie notiek iepriekš noteiktos datumos, dažkārt ilgst pat divas vai trīs dienas.
Laikam ejot, gadatirgu skaits pieaug. Līdz ar to pircējam ir lielākas izvēles iespējas, uz kuru doties. Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē gadatirgus sāk rīkot ar digitālajā vidē, pircējam preci piegādājot mājās vai darbavietā. Taču tad izpaliek gadatirgus šarms.
Kā liecina vēstures fakti, tirgus laukumi vienmēr ir atradušies ceļu krustcelēs, visbiežāk pilsētu centros un baznīcu tuvumā, kur aktīvi rosās pārdevēji un pircēji, brīvprātīgi vienojoties par preču vai pakalpojumu apmaiņu. Atšķirībā no ikdienas tirgus, gadatirgi tiek gaidīti ar lielāku interesi, jo piedāvājums ir daudz plašāks.
Arī Latvijas austrumu pierobežas pagastu centros gadatirgi ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tie tiek rīkoti gandrīz vai visos gadalaikos. Šo svētdien jau pašā rīta garumā rudens gadatirgus sāksies Baltinavas tirgus laukumā.

krasainais_logo