Žurnāla A12 jaunajā numurā – par dzīvi Viļakā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Sava veida gaismas avots ir veikali Viļakas pilsētā, jo tās ir vietas, kur cilvēkam jāiegriežas pēc svaigas maizes un citām ikdienas vajadzībām. Te var satikt senos draugus un piemirstās paziņas. Pirms 3 gadiem Evalds Abdullajevs atvēra tirdzniecības centru ,,Maks’’.  Pircējus piesaista pašu kulinārijas un konditorijas ražojumi, arī ceptā maizīte, jo 90% pārdotās maizes ir no savas ceptuves. Evalds ir dzimis, audzis, mācījies Viļakā. Dzīvo tagad Balvos, uzņēmējdarbība ir arī Alūksnē. Viļakā nodarbina 13 cilvēkus, uzņēmumā ,,ALTA S’’ kopā ap 300 darbinieku.
Evalds: Viļaka atšķiras ar cilvēkiem. Viņi lielākoties strādā laukos, tāpēc ir atsaucīgāki un sirsnīgāki, kā jau lauku ļaudis. Es visu mūžu nostrādāju vienā vietā. Tagad ir sava uzņēmējdarbība. Neesmu domājis braukt prom no šejienes.  Nav  čigāna daba, lai klejotu pa visu pasauli. Te nav viegli,  jo valsts spēles nav par labu cilvēkiem. Tagad lieli ieguldījumi ir saistībā ar kases aparātiem, cilvēku paliek mazāk. Konkurence ir arī laukos. Daudz kas par labu tiek darīts lielveikaliem. Tikai maksā valstij, pretī nekas. Projektus neatbalsta. Neesmu optimists. Nākotne atkarīgs no valsts nostājas.  Mums apkārt meži, bet ražošanas nav. Nav nozīmes, ka te ir pierobeža. Plūsma kritusies, kravas mašīnas nebrauc.  Aizvien retāk cilvēki brauc iepirkties uz kaimiņvalsti.
Vairāk un dziļāk par dzīvi Viļakā – žurnāla A12 jaunajā numurā!

krasainais_logo