Tag: #Latgales ceļš žurnālā A12

Ludzāniete saņem stipendiju studijām universitātē Holandē

Inga Čekša-Ratniece, Foto: no RMDV arhīva – Marija (centrā) kopā ar spāņu draugiem
Tā ir ludzāniete Marija Satibaldijeva. Jauniete saņēma Greiema Klārka stipendiju 5000 EUR apmērā, lai studētu Bredas universitātē Holandē. Marija piedzima nedzirdīga. Vēl nesasniedzot trīs gadu vecumu, pateicoties vecāku, radinieku, tēva darba kolēģu un ārvalstu labdarības fonda finansiālajai palīdzībai, meitene kļuva par pirmo pacienti Latvijā, kas ieguva kohleāro implantu. Turpināt lasīt

Baltā istaba Viļakā

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
Foto_B1Tā atrodas Viļakas novada muzejā, jo Viļakas vēsture, cilvēku piederība un pērles ir arī trīs baznīcas un to draudzes: Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, luterāņu draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze. Viļakas novada muzeja ekspozīcija apliecina reliģijas nozīmi pilsētas vēsturē un attīstībā.
Stāsta muzeja direktore Rita Gruševa:
Muzejs ir unikāls, jo tā krājumā ir ļoti daudz reliģiskā satura priekšmetu. Viena no pazīstamākajām ekspozīcijām ir Baltā istaba, kas veltīta bīskapiem un garīdzniekiem. Divi bīskapi ir mūsējie. Daudz ir liturģisko grāmatu. Nozīmīgākajos vēsturiskajos notikumos tiešā vai netiešā veidā klāt ir bijusi garīdzniecība. Sabiedrības interese par reliģiskām lietām ir diezgan liela. Viļakā ir 3 baznīcas. Tie ir pirmie tūrisma objekti, īpaši katoļu dievnams, kuru saucam par neogotikas rozi. Lielākoties interesējas vecāka gājuma cilvēki, kuri kādreiz te dzīvojuši.  

Turpināt lasīt

Rudenī Daugavpilī tiekas akordeonisti

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
Daugavpilī sācies XV Starptautiskais akordeona mūzikas festivāls, kurā piedalās vairāk nekā 200 akordeonistu no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas, Serbijas un Ukrainas. Tā informē Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes vecākā pasākumu organizatore Diāna Soldāne.
Vakar festivālu ievadīja Valērija Hodukina X Starptautiskais jauno akordeonistu konkurss ,,Daugavpils 2017”, tajā piedaloties 22 jaunajiem izpildītājiem un savu sniegumu piedāvājot žūrijai.
Šodien festivāla atklāšanas koncertā kopā ar Daugavpils akordeonistu orķestri uzstājas festivāla solisti un viesi no dažādām valstīm.

Turpināt lasīt

Latvijas austrumu pierobežā robežsarga profesija joprojām ir prestiža

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
foto_robVoldemārs Šaicāns ir no Viļakas. Prom bijis tikai padomju laiku armijas dienesta un pirmās profesijas apguves laikā. Pirmās četras klases pabeidzis Viļakas sākumskolā, kura pašlaik atrodas pie Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes ēkas, kā neizmantota celtne ar tumšiem logiem. Arī vidusskola absolvēta Viļakā. Virpotāja profesiju Voldemārs apguva Rīgā. Tad pieci darba gadi  Žīguru MRS.  1993.gada 25.februārī uzsāka dienestu robežsardzē. Voldemārs Šaicāns ir Viļakas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks, pulkvežleitnants.

Turpināt lasīt

Viļaka – izglītības pilsēta pierobežā

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
Viļakā vienkopus atrodas vairākas skolas: ģimnāzija, pamatskola, mūzikas un mākslas skola, bērnu un jaunatnes sporta skola.  Gribētos, lai te izveidojas pierobežas ģimnāzijas pilsētiņa – satiekot mūs, saka Viļakas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā Veneranda Medne.
Vēstures fakti:  Viļakas Valsts ģimnāzija savu darbu sāka 1931.gadā kā humanitārā tipa ģimnāzija. 1944.gadā nosaukums tika mainīts, tā saucās Viļakas pilsētas vidusskola. 1996.gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu Valsts ģimnāzijas statuss atjaunots.

Turpināt lasīt

Ņinas lielākoties dzīvo Daugavpils pusē

Inga Čekša Ratniece
Nākamnedēļ populārākie vārdi – Ņina un Dainis. Kā apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati, Latvijā dzīvo 8013 Ņinas un 5503 Daiņi.
Niņas vārds vislielāko popularitāti ir ieguvis tieši Daugavpils pilsētā un novadā. Tur mīt 550 šī vārda nēsātājas. Ņinas esot kārtīgas un uzticamas, uz kurām var paļauties. Viņas ir čaklas un draudzīgas. Mīl cilvēkus, ir pieklājības un pretimnākošas. Viņas nav skopas, bet gan ar plašu sirdi. Klāva Siliņa Latviešu personvārdu vārdnīcā atrodam, ka Ņinas vārds ir cēlies no personvārdiem Antoņina, Katarīna. Pirmo reizi kalendārā ierakstīts 1889.gadā.
Šogad 4 jaundzimušajiem ir dots Ņinas vārds. Tiesa gan, salīdzinot ar 2009.gadu, Latvijā Ņinu skaits ir samazinājies. Pirms 8 gadiem bija 11 187 Niņas vārda īpašnieces, no kurām 721 – Daugavpils pusē.

Turpināt lasīt

Folkloras kopai ,,Rīkšova’’ – 15

Inga Čekša Ratniece, Foto: www.kulturaskarte.lv
2002.gada 8.jūnijā Ludzas novada Ņukšu pagastā tika nodibināta folkloras kopa „Rīkšova”. Kā vēsta Kulturaskarte.lv, kopas mērķis ir apzināt Latgales novada folkloras vērtības un radīt interesi par to saglabāšanu un tālāk nodošanu, līdztekus iepazīt un saglabāt latviešu tautas garīgās vērtības, dzīves gudrību un tradīcijas. Kolektīvā darbojas trīs paaudzes: vīrieši, sievietes un arī bērni, kopumā tajā esot vairāk nekā 10 dalībniekiem. Kopas dibinātāja un vadītāja ir Ilona Poikāne.
Kā liecina pieejamā informācija, folkloras kopai ,,Rīkšova’’ šo gadu laikā ir izveidojušās savas tradīcijas un gūti sasniegumi. 2003., 2006. un 2012.gadā tā piedalījās festivālā Baltica, kas norisinājās Latvijā, bet 2007.gadā – Igaunijā.

Turpināt lasīt

Miķelītes arī Latvijas pierobežas saimnieku dārzos

Inga Čekša-Ratniece
Rudenī braucot gar Latvijas austrumu robežu un piestājot pie viensētām, redzam, ka īstais rudens klāt. Par to liecina ne vien krāsainība, bet dārzos novāktā raža un pārziedējušās puķes. Vien pretī mūsu skatienam stiepjas Miķelītes. Arī pierobežā šī puķe ir kļuvusi par iecienītu, jo piemājas dārzus un puķu dobes rotā ar savām krāsām. Īstenais to nosaukums ir Ziemasteres, kas pieder pie asteru dzimtas. Izrādās, ka Ziemeļamerikā tās aug savvaļā, 18.gadsimta sākumā atvestas arī uz Eiropu.
Tieši vēlā rudenī ziedošās mēs saucam par Miķelītēm, jo ir arī pavasara Ziemasteres.

Turpināt lasīt

Pasaulē vecākajam latgaliešu dzejas un mūzikas festivālam – jauna himnas versija

Inga Čekša Ratniece,  Foto no Andra Slišāna arhīva
foto_U_5
foto_U_2 foto_U_3 foto_U_4
Tas ir stāsts par latgaliešu mūzikas un dzejas festivālu ,,Upītes Uobeļduorzs”, kas nu jau šogad 16.septembrī 16 reizi notika Viļakas novada Upītē. Festivālā piedalījās arī Latvijā populāri mūziķi.Kā informē festivāla organizators un Nemateriālās kultūras mantojuma centra ,,Upīte” direktors Andris Slišāns, festivāla ,,Upītes Uobeļduorzs” himnas vārdu autors ir festivāla aizsācējs, latgaliešu literāts, novadpētnieks, folklorists Antons Slišāns, bet mūziku sarakstījis dziesminieks Uldis Frīdrihsons. Dziesmas ,,Upītes Uobeļduorzs” jauno variantu aranžējis latgaliešu mūziķis, grupas “Dabasu Durovys” līderis Arnis Slobožaņins. Dziesmas versijas ierakstā piedalās vairāki Latvijā populāri mūziķi kā grupas ,,Astro’n’out” līdere Māra Upmane-Holšteine, grupas ,,Prāta Vētra” solists Renārs Kaupers, grupas ,,Gain Fast” līderis Kaspars Zlidnis, grupas ,,“Bez PVN” dalībnieki Guntis Rasims un Kristaps Rasims, grupas ,,Borowa MC” soliste, dziedātāja Guntra Kuzmina-Jukna, kā arī pats aranžijas autors Arnis Slobožaņins. Dziesmas video versiju salicis Artūrs Slišāns, kurš Latvijā zināms kā daudzu populāru dziesmu remiksu autors.
,,Festivāla pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kuru tā idejas autors Antons Slišāns radīja kā savdabīgu dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu,’’ stāsta Andris Slišāns. Tagad viņš turpina tēva iesākto, saglabājot festivālu kā ikgadēju latgaliešu satikšanās reizi un turpinot tradīciju, ka katram māksliniekam vismaz viena dziesma vai dzejolis jāizpilda latgaliski, bet pārsvarā festivālā latgaliešu valoda skan gandrīz simtprocentīgi.

Turpināt lasīt

Būtiskākais nav, kur tu dzīvo, bet kā tu dzīvo!

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
foto_V1
foto_V2
Tā saka Sandra Ločmele un Ginta Locāne.
Abas jaunās sievietes strādā Viļakas novada pašvaldībā. Sandras pārziņā ir kultūras jautājumi, Gintas – izglītība. Viņām Viļaka ir pierobežas mazpilsēta ar savām īpatnībām, kultūru un minoritātēm. Viņas neizjūt īpašu atšķirību, ka dzīvo pierobežā, bet mīl un rūpējas par savu pilsētu un novadu, ciena savus cilvēkus.

Ginta: Mūsu ikdienas rutīna ir tāda pati kā lielā pilsētā: mēs braucam uz darbu, darām tos pašus ikdienas darbs. Varbūt tas ceļš un ilgums mums īsāks nekā Rīgā. Tā jau ir mūsu prioritāte. Jauniešiem ir jāizbauda tā lielpilsēta, tad viņi saprot, vai ir lielpilsētas dzīvotājs vai labāk mājās.

Sandra: Tas atkarīgs no rakstura, tas ir iedzimts. Man jau no mazotnes likās, ka es nekad nedzīvošu pilsētā, neesmu pilsētas iedzīvotājs, lauki – tas ir mans, mana puse ir mana puse. Gadījies, ka vīrs pārnācis uz manu pusi, bet ne es aizgājusi uz vīra pusi. Vienojāmies.

Ginta: Izbaudīju lielpilsētu. Bija mēģināts braukt prom, bet kaut kā nav izdevies. Aizbrauc un paskaties, ka tur viss ir svešs, te – savs. Ir labi tur, kur nav mūsu. Te ir savas mājas un vecāki. Vislatvijas problēma – jaunieši aizbrauc. Primārais ir darbs. Lai neaizbrauktu, ir jābūt  darbam un iespējām.

Sandra:. Jaunieši, ja viņiem būs darbs, atgriezīsies. Ir jau vairāki piemēri. Ja grib, tad var atrast darbu arī pie mums. Mēs varam piedāvāt kultūras tūrismu. Brauc grupa un grib dzirdēt folkloru vai teātri, Ziemeļlatgales dančus Upītē. Tā ir mūsu ikdiena. Nav speciāli radīts, bet tas ir. Tas novads ar folkloru ir tik bagāts. Tā radusies 80.gadu beigās, kad bija sovhozi un kolhozi. Bija skates, kolektīvus savāca. Joprojām viņi ir dzīvi, svin jubilejas. Nāk paaudžu maiņa. Neviens kolektīvs nav miris dabīgā nāve, darbību pārņem jaunieši un četrdesmitgadīgo, piecdesmitgadīgo paaudze. 

Par kultūras norisēm un ikdienu Viļakā lasiet žurnāla A12 jaunākajā numurā!

Turpināt lasīt