Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs

Tā atrodas Viļakas novada muzejā, jo Viļakas vēsture, cilvēku piederība un pērles ir arī trīs baznīcas un to draudzes: Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, luterāņu draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze. Viļakas novada muzeja ekspozīcija apliecina reliģijas nozīmi pilsētas vēsturē un attīstībā.

Stāsta muzeja direktore Rita Gruševa:

Muzejs ir unikāls, jo tā krājumā ir ļoti daudz reliģiskā satura priekšmetu. Viena no pazīstamākajām ekspozīcijām ir Baltā istaba, kas veltīta bīskapiem un garīdzniekiem. Divi bīskapi ir mūsējie. Daudz ir liturģisko grāmatu. Nozīmīgākajos vēsturiskajos notikumos tiešā vai netiešā veidā klāt ir bijusi garīdzniecība. Sabiedrības interese par reliģiskām lietām ir diezgan liela. Viļakā ir 3 baznīcas. Tie ir pirmie tūrisma objekti, īpaši katoļu dievnams, kuru saucam par neogotikas rozi. Lielākoties interesējas vecāka gājuma cilvēki, kuri kādreiz te dzīvojuši.  

Turpināt lasīt

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs

Daugavpilī sācies XV Starptautiskais akordeona mūzikas festivāls, kurā piedalās vairāk nekā 200 akordeonistu no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas, Serbijas un Ukrainas. Tā informē Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes vecākā pasākumu organizatore Diāna Soldāne.

Vakar festivālu ievadīja Valērija Hodukina X Starptautiskais jauno akordeonistu konkurss ,,Daugavpils 2017”, tajā piedaloties 22 jaunajiem izpildītājiem un savu sniegumu piedāvājot žūrijai.

Šodien festivāla atklāšanas koncertā kopā ar Daugavpils akordeonistu orķestri uzstājas festivāla solisti un viesi no dažādām valstīm.

Turpināt lasīt

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs

Voldemārs Šaicāns ir no Viļakas. Prom bijis tikai padomju laiku armijas dienesta un pirmās profesijas apguves laikā. Pirmās četras klases pabeidzis Viļakas sākumskolā, kura pašlaik atrodas pie Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes ēkas, kā neizmantota celtne ar tumšiem logiem. Arī vidusskola absolvēta Viļakā. Virpotāja profesiju Voldemārs apguva Rīgā. Tad pieci darba gadi  Žīguru MRS.  1993.gada 25.februārī uzsāka dienestu robežsardzē. Voldemārs Šaicāns ir Viļakas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks, pulkvežleitnants.

Turpināt lasīt

Inga Čekša Ratniece

Nākamnedēļ populārākie vārdi – Ņina un Dainis. Kā apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati, Latvijā dzīvo 8013 Ņinas un 5503 Daiņi.

Niņas vārds vislielāko popularitāti ir ieguvis tieši Daugavpils pilsētā un novadā. Tur mīt 550 šī vārda nēsātājas. Ņinas esot kārtīgas un uzticamas, uz kurām var paļauties. Viņas ir čaklas un draudzīgas. Mīl cilvēkus, ir pieklājības un pretimnākošas. Viņas nav skopas, bet gan ar plašu sirdi. Klāva Siliņa Latviešu personvārdu vārdnīcā atrodam, ka Ņinas vārds ir cēlies no personvārdiem Antoņina, Katarīna. Pirmo reizi kalendārā ierakstīts 1889.gadā.

Šogad 4 jaundzimušajiem ir dots Ņinas vārds. Tiesa gan, salīdzinot ar 2009.gadu, Latvijā Ņinu skaits ir samazinājies. Pirms 8 gadiem bija 11 187 Niņas vārda īpašnieces, no kurām 721 – Daugavpils pusē.

Turpināt lasīt

Inga Čekša Ratniece, Foto: www.kulturaskarte.lv

2002.gada 8.jūnijā Ludzas novada Ņukšu pagastā tika nodibināta folkloras kopa „Rīkšova”. Kā vēsta Kulturaskarte.lv, kopas mērķis ir apzināt Latgales novada folkloras vērtības un radīt interesi par to saglabāšanu un tālāk nodošanu, līdztekus iepazīt un saglabāt latviešu tautas garīgās vērtības, dzīves gudrību un tradīcijas. Kolektīvā darbojas trīs paaudzes: vīrieši, sievietes un arī bērni, kopumā tajā esot vairāk nekā 10 dalībniekiem. Kopas dibinātāja un vadītāja ir Ilona Poikāne.

Kā liecina pieejamā informācija, folkloras kopai ,,Rīkšova’’ šo gadu laikā ir izveidojušās savas tradīcijas un gūti sasniegumi. 2003., 2006. un 2012.gadā tā piedalījās festivālā Baltica, kas norisinājās Latvijā, bet 2007.gadā – Igaunijā.

Turpināt lasīt

Inga Čekša-Ratniece

Rudenī braucot gar Latvijas austrumu robežu un piestājot pie viensētām, redzam, ka īstais rudens klāt. Par to liecina ne vien krāsainība, bet dārzos novāktā raža un pārziedējušās puķes. Vien pretī mūsu skatienam stiepjas Miķelītes. Arī pierobežā šī puķe ir kļuvusi par iecienītu, jo piemājas dārzus un puķu dobes rotā ar savām krāsām. Īstenais to nosaukums ir Ziemasteres, kas pieder pie asteru dzimtas. Izrādās, ka Ziemeļamerikā tās aug savvaļā, 18.gadsimta sākumā atvestas arī uz Eiropu.

Tieši vēlā rudenī ziedošās mēs saucam par Miķelītēm, jo ir arī pavasara Ziemasteres.

Turpināt lasīt