Tag: #Latgales ceļš žurnālā A12

Pierobežas mākslas skolās radošās darbnīcas ar māksliniekiem

Publicitātes foto

No 10.novembra Jura Soikāna Ludzas mākslas skolā ir apskatāma mākslinieces Agras Ritiņas gleznu izstāde.

14.decembrī plkst.17.00 skolā būs tikšanās ar mākslinieci un viņas vadībā notiks meistardarbnīca.

Māksliniece Agra Ritiņa dzimusi 1975.gada 30. novembrī Ludzā. Skolas gaitas sāka Ludzas vidusskolā, mācījās arī Jura Soikāna Ludzas Mākslas skolā. 1996.gadā Rēzeknes Mākslas koledžā ieguva rokdarbu specialitāti. No 1998.gada līdz 2002.gada studēja Latvijas Mākslas akadēmijā.

Pašlaik Agra Ritiņa strādā Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā. Brīvajā laikā – glezno, ir mākslas plenēru dalībniece. Kopā ar gleznotājām Vēsmu Ušpeli, Ilzi Griezāni un Viju Stupāni Agra darbojas radošajā apvienībā ,,V.I.V.A.’’

Jura Soikāna Ludzas mākslas skolā Agras Ritiņas gleznu izstāde būs apskatāma līdz gada beigām.

Mārtiņdienas tradīcijas vairāk izzina bērnudārzos

Inga Čekša Ratniece

Kaut gan Latgalē Mārtiņu svinēšana, salīdzinot ar citiem reģioniem, nav ieguvusi lielu popularitāti, tomēr izglītības iestādēs šie svētki tiek atzīmēti. Visvairāk par Mārtiņdienas tradīcijām tiek stāstīts pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem un sākumskolas skolēniem. Šajā dienā notiek konkursi, koncerti, maskošanās.

Arī Mārtiņa vārdu Latgalē saviem lolojumiem vecāki nedod bieži, ko apliecina arī latviešu daiļliteratūra. Latvijā dzīvo 12974 Mārtiņi – tā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati. Populārs šis personvārds ir Ogres pusē. Savukārt Latgalē no šajā nedēļā svinamajiem vārdu īpašniekiem biežāk sastopamas ir Aleksandras, Leoni, Leonardi, Leonardas, Marki. Visvairāk šo vārdu īpašnieku ārpus Rīgas un Pierīgas dzīvo Daugavpilī.

Bet, ja runājam par Mārtiņiem, tad šajos seno latviešu ziemas sagaidīšanas svētkos beidzās pieguļas un ganu laiks. Arī pārējie zemes darbi bija jāpabeidz līdz Mārtiņdienai. Kad tie galā, var doties ķekatās. Ar šo dienu sākas arī ķekatu laiks.

Mārtiņa dienas tradīcijas pazīstamas ir arī Eiropas citu valstu iedzīvotājiem, kā, piemēram, vāciešiem, angļiem, dāņiem, zviedriem, igauņiem un somiem.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ja, kā šogad, Mārtiņdiena ir miglaina, būs silta ziema. Kāds laiks esot Mārtiņdienā, tāds būšot arī Ziemassvētkos. Šajā dienā ir jākauj zogs, tad nākamajā gadā būs laba miežu raža.

Valsts svētkiem gatavojas arī Cilbas novadā

Inga Čekša Ratniece

280 km attālumā no Rīgas – Latvijas austrumu daļā – atrodas Ciblas novads. Tas izveidojās 2000.gadā, sākotnēji apvienojoties Ciblas un Līdumnieku pagastiem. Tad 2009.gadā Ciblas novadam pievienojās Blontu, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagasti. Novads robežojas ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadiem, arī Krieviju. 37 km garumā ir Latvijas valsts un Eiropas Savienības robeža ar Krievijas Federāciju.

Ciblas novada platība ir 509 km2. Novads ir bagāts ar ezeriem, proti, tajā atrodas 17 lielāki un mazāki ezeri vai to daļas. Kādreiz novadā bijušas 11 muižas, kas nav raksturīgi reģiona citiem novadiem. Pēdējo gadu laikā krasi sarucis iedzīvotāju skaits. Tagad tajā dzīvo ap 3300 cilvēkiem, no kuriem 75% ir latvieši, 20% – krievi, ir arī baltkrievi.

Ciblas novadā atrodas 5 izglītības iestādes: Ciblas vidusskola, Pušmucovas pamatskola, Blontu un Ciblas pirmskolas izglītības iestādes un Ezersalas speciālā internātpamatskola.

Turpināt lasīt

Valsts svētku nedēļa Krāslavas novadā

Inga Čekša Ratniece

Krāslavas novadā tā sāksies Lāčplēša dienā – 11.novembrī, cilvēkus pulcinot Lāpu gājienā, kurš sāksies no Baznīcas ielas līdz piemineklim ,,Māte Latgale raud’’. Jāteic, ka piemineklis ir veltīts Krāslavas un Dagdas novadu visu okupāciju varu terora upuru piemiņai. To veidojuši tēlnieki Indulis un Ivo Folkmaņi.

Lāčplēša dienas svētki turpināsies Krāslavas kultūras namā, piedāvojot koncertu ,,Es radu Latviju’’.

Latvijas dzimšanas dienas aktivitātes notiks 17.novembrī Krāslavas kultūras namā – Valsts svētku svinīgais pasākums, kura laikā būs godināti balvas „Krāslavas novada gada cilvēks 2017’’ saņēmēji. Tad sekos Brāļu Auzānu un Slavenā Jersikas orķestra koncerts.

Latvijas 99.gadadienai veltīti pasākumi notiek arī novada visās izglītības iestādēs.

Krāslavas novads atrodas Latgales dienviddaļā un Sēlijas austrumdaļā. Tas izveidojās jau 2001.gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam. 2009.gadā novadam pievienojās arī Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasti. Novads robežojas ar Latvijas Dagdas, Daugavpils un Aglonas novadiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabalu. Krāslavas novadā dzīvo ap 45% latviešu, 20% krievu un 20% baltkrievu, ir arī poļi un ukraiņi. Krāslava atrodas 264 km attālumā no Rīgas un 233 km no Vitebskas.

Kā Latvijas svētkus svinēs Kārsavas novadā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Kārsavas novads atrodas Latgales austrumos, robežojas ar Krievijas Federāciju un Balvu, Baltinavas, Rēzeknes, Ciblas novadiem. Kā novads savu darbību uzsāka 2009.gadā, kad apvienojās Kārsavas pilsēta, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagasti. Novada īpatnība – tajā 3 robežpārejas punkti: robežkontroles un muitas punkti Kārsavas dzelzceļa stacijā Bozovas ciemā un Grebņevā uz A13 šosejas Malnavas pagastā, robežkontroles punkts Aizgāršā – Goliševā. Jāpiebilst, ka Kārsavas novadā Latvijas robeža ar Krieviju stiepjas 66 km garumā. Ceļš līdz Rīgai – 295 km.

Kaut arī līdzās Krievzemei, taču novads ir ļoti latvisks, proti, vismaz 75% iedzīvotāju ir latvieši. Līdz ar to arī patriotisks.

Izpētot Kārsavas novada pašvaldības portālu, uzzinām, ka Lāčplēša dienā, 11.novembrī, dome sadarbībā ar Malnavas koledžu un biedrību ,,|Saskaņa un atbalsts” iedzīvotājus aicina uzsākt svētku nedēļu, piedaloties šai dienai veltītā pasākumā. Tā informē Malnavas pagasta kultūras pasākumu organizatore Agnese Medne. Tas sāksies Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcā ar lūgšanām, dziesmām un dzeju, godinot Latvijas brīvības cīnītājus. Pēc tam novada ļaudis, īpaši jaunieši un skolēni, un ciemiņi tiek aicināti doties uz Bozovas brāļu kapiem, lai noliktu ziedus un svecītes. Turpinājumā Kārsavas novada jaunsargi nodos svinīgo solījumu. Turpināt lasīt

Turpinām gatavoties Valsts svētkiem. Dodamies uz Ludzas novadu.

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Kā valsts svētki tiks svinēti Latgales austrumu novadā? Ludzas novada pašvaldības portāls apliecina, ka 11.novembrī Ludzā būs Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens.

Pirms Latvijas dzimšanas dienas – 15.novembrī Briģu pagasta tautas namā radošā darbnīca par Latvju zīmēm un puzuru izgatavošana. Bet 16.novembrī Briģu pagasta bibliotēkā tiks atklāta foto izstāde ,,Briģi gadsimta griezumā”. Savukārt šajā dienā Nirzas Tautas namā risināsies Latvijas Valsts svētku dienai veltīts pasākums. 17.novembrī Latvijas 99.dzimšanas dienas aktivitātes paredzētas arī Ludzas novada citos pagastos: Rundēnu Tautas namā – pasākums ,,Mana dzimtene”, Isnaudas Tautas namā – ,,Skaistākie vārdi Latvijai”. Bet 18.novembrī Ludzas Tautas namā būs svētku koncerts „Mana tauta, mana zeme”, kura laikā arī tiks godināti konkursa ,,Ludzas novada Gada cilvēks 2017” uzvarētāji.

Turpināt lasīt

Psalmu dziedājumi Medņevas pagastā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Viļakas novada Medņevas pagastā tā jau ir tradīcija: katru gadu novembra sākumā, pieminot mūžībā aizgājušo dvēseles, Medņevas Tautas namā dzied psalmus. Tā informē Medņevas Tautas nama vadītāja Skaidrīte Šaicāne. Viņa norāda, ka ,,šis ir tas laiks, kad atceramies, pieminam, iededzam svecītes un dziedam par pagasta mirušajiem un sev tuviem cilvēkiem. Katru reizi, organizējot psalmu dziedāšanu, domāju, vai sanāks pietiekams daudzums dziedātāju, un secinu, – jā, ir vēl Medņevas pagastā ļaudis, kuriem svarīga šī tradīcija. Tāpēc tas man ir stimuls turpināt organizēt psalmu dziedājumus’’.

Šogad psalmu dziedātāji kopā pulcējās 3.novembrī. Kā stāsta Skaidrīte Šaicāne, kāda bijusī medņeviete uz šo piemiņas brīdi ceļu mēro no Jūrmalas, nesūdzoties ne par gadu nastu, ne par tālo ceļu. Šogad viņa bija atvedusi ciemakukuli un svētīja visus ar ,,Lurdas” ūdeni.

Pierobežā gatavojas Valsts svētkiem. Dodamies uz Viļaku.

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Portāls www.a12.lv turpina izzināt, kā cilvēki valsts svētkiem gatavojas valsts austrumu pierobežā. Šoreiz dodamies uz Viļakas novadu, kas atrodas Latvijas ziemeļaustrumos. Izveidots 2009.gadā, apvienojoties Viļakas pilsētai un sešiem pagastiem: Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru.

Austrumos novads 66,6 km garumā robežojas ar Krievijas Federāciju. Viļakas novadu šķērso autoceļš Gulbene – Balvi – Viļaka – Krievijas robeža. Līdz Rīgai no Viļakas jāmēro 246 km.

11.novembrī Viļakas katoļu baznīcā, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notiks svētbrīdis. Tad sekos piemiņas zīmes atklāšana Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem pie simtgades ozola, arī lāpu gājiens no Baznīcas ielas uz Brāļu kapiem, kur būs piemiņas brīdis. Pasākuma dienā kursēs autobusi no visiem pagastu centriem, lai atvestu un mājup nogādātu tā apmeklētājus.

Turpināt lasīt

Pierobežā gatavojas Valsts svētkiem

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Kā liecina Latvijas austrumu pierobežas pašvaldību portāli, novadi ir sākuši gatavoties Valsts svētkiem. Dodamies uz Dagdas novadu, kurš atrodas pie Latvijas – Baltkrievijas robežas, 231 km attālumā no Rīgas. Novads izveidots 2009.gadā, apvienojoties Dagdas pilsētai un 10 pagastiem: Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Dagdas. Kopējais iedzīvotāju skaits – 7938.

Dagdas novadā Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas pasākumi sāksies jau 10.novembrī. Tas būs Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens no Dagdas vidusskolas līdz piemineklim ,,Sērojošā māte”, kur notiks piemiņas brīdis un svinīgs jaunsargu zvērests.

Turpināt lasīt

Cirmas bibliotēkai – 85

Inga Čekša Ratniece

Bibliotēkas sākums ir 1932.gada 1.novembris, kad toreiz Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā nodibināja Pokuminas kultūras veicināšanas biedrības bibliotēku. Dāvanā bibliotēka saņēma pirmās 665 grāmatas.

Pašlaik bibliotēka ir Ludzas novada Cirmas pagasta pārvaldes struktūrvienība, atrodas Tutānu ciemā. Tā ir kļuvusi par pagasta kultūras centru, jo ciemā nav nedz skolas, nedz kultūras nama. Bibliotēka nodrošina bibliotēkas pakalpojumus un informācijas pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Tajā ir pieejami 6 datori ar interneta pieslēgumu.

Cirmas bibliotēka ne vien strādā darbadienās, bet vienu sestdienu mēnesī rīko arī radošās darbnīcas. Turpināt lasīt

Jaunākie ieraksti

Vecāki ieraksti