Tag: #Latgales ceļš žurnālā A12

Māla trauks cilvēkam

Publicitātes foto

Šāds nosaukums ir podnieka Ilmāra Veceļa un Evijas Maļkevičas melnās keramikas izstādei, kura aplūkojama Dagdas Tautas nama izstāžu zālē. Ilmārs Vecelis ir viens no kopas ,,Pūdnīku skūla” dibinātājiem un dalībniekiem, pazīstams kā Latgales melnās keramikas meistars. Viņa darbnīca un ceplis atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā pie upītes.

Savukārt Evija Maļkeviča ir UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja. Kaut arī dzimusi, dzīvo un strādā Rīgā, Evijas sirds pieder Latgalei, šo reģionu uzskatot par savu īsto dzimteni. Viņa regulāri iesaistās Andrupenes sabiedriskajā dzīvē. Evija Maļkeviča ir iniciatore kultūras un mākslas biedrības ,,TEIRA LATGOLYS MUOKSLA” izveidei, lai sekmētu Latgales kultūras mantojuma izpēti.

Turpināt lasīt

Zilupē ir lielākā zirgaudzētava Latvijā

Inga Čekša-Ratniece

Tā atrodas Zilupes novada Zaļesjes pagasta Lomošos, blakus Latvijas – Krievijas robežai. Izveidota jau 1982.gadā, kurā dzimuši un izaudzināti daudzi pasaules slavu iemantojuši zirgi. Šobrīd audzētavā ir ap 100 tīršķirnes zirgiem, pārsvarā Hanoveras un Holšteinas šķirnes. Zirgi paredzēti sportam – konkūra un iejādes disciplīnās. Stāsta zirgaudzētājs Roberts Škapars:

Gribam atjaunot Zilupes zirgaudzētavas vārdu un nest to tālāk pasaulē. Latgales vide ir ļoti laba zirgaudzēšanai. Ne tikai Latgales vide, bet kopumā visa Latvija ir ļoti laba zirgaudzēšanai. Mums vēl viena zirgaudzētava ir Pierīgā. Spējam izaudzēt ļoti labus zirgus, pat lielākās Eiropas valstis pērk no mums. Vairāki ir kļuvuši par olimpiešiem. Te, pierobežā, ir diezgan viegli būt uzņēmīgam, jo uzņēmīgi ir vietējie iedzīvotāji. Var redzēt, ka cilvēki iet, dara un galvenais, ka nesūdzas, saprotot, ka ar sūdzēšanos tālu netiks, un darbi paši nedarīsies. Uzņēmējam, kurš grib sekmīgi darboties te, jābūt atvērtam un labestīgam. Tad viņš būs gaidīts un atbalstīts. Tādi paši ir pierobežas vietējie iedzīvotāji.

Turpināt lasīt

Zilupes bibliotēkā iegriežas arī ārzemnieki

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Tā žurnālam A12 stāsta Zilupes pilsētas bibliotēkas vadītāja Nadežda Ļemeševa. Visbiežāk tie ir amerikāņi un vācieši, kuri Latvijas – Krievijas robežu šķērso Terehovas robežkontroles punktā.

Turpina Nadežda Ļemeševa:

Bibliotēkā ir daudz grāmatu. Pašlaik ieviešam elektronisko katalogu. Lasītājus skaits – ap 800. Tie ir dažādi vecumi, sākot no pirmsskolas vecuma līdz sievām un vīriem labākajos gados. Vecākajam lasītājam ir 87 gadi. Bibliotēkā ir divas nodaļas – bērnu un pieaugušo. Pie mums visvairāk lasa daiļliteratūru. Agrāk bija savādāka situācija, jo vairāk lasīja bērni, viņi gatavoja dažādus referātus, bet tagad – nē. Grāmatas ir krievu un latvieši valodā. Angļu valodā maz, jo nelasa. 1000,00 EUR katru gadu piešķir pašvaldība. Pasūtam arī presi, pārsvarā vietējo. Centralizēti no izdevniecībām saņemam grāmatas. Mums ir 10 datori ar interneta pieslēgumu. Vai internets ir konkurents grāmatām, iespējams, ka – jā. Arī cilvēku paliek mazāk. Tātad mazāk lasītāju. Agrāk viņu skaits pārsniedza tūkstoti. Turpināt lasīt

Zilupes bitenieks

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Pjotrs Goršanovs bitenieks ir jau trešajā paaudzē. Viņa bišu dravas atrodas dzimtajās mājās Ludzas novada Briģu pagasta Klišu ciema Bišu kalnā – pašā pierobežas zonā. Tāpēc dažkārt uzrodas medus kvalitātes eksperti – lāči no Krievijas. Pjotrs rāda 2010.gada vietējo laikrakstu, kad lāči izpostīja bišu mājas, jo viņiem jau nevajagot vīzu, lai šķērsotu robežu. Tā četrus gadus viņa bišu dravā ciemojās ķepaiņi. Pēdējos gados nav manīti. Bieži biškopim ir jādodas pārraudzīt savas bišu saimes, kas atrodas 10 km attālumā no dzīvesvietas Zilupē.

Pjotrs:

Mana dzīve ir šeit, Zilupē, un bišu dravās. Neesmu braucis projām, ja nu vienīgi, kad mācījos Malnavā. Jā, bija jaunībā doma aizbraukt darbā uz Baikāla-Amūras maģistrāli jeb BAM, bet tad vēl mācījos. Vēlāk jau vairs negribējās. No tehnikuma strādāt Zilupē nokļuvu pēc sadales. Šī māja man ir mantojumā no tantes. Agrāk te bija arī sava saimniecība – zirgs un govs. Tagad nav spēka. Bet ar bitēm ir paticis nodarboties vienmēr. Ar tām darbojās jau mans tēvs, arī vectēvs. Tēvs bija kolhoza biškopis. Mūžībā aizgāja 83 gadu vecumā. Kā viņš projām, tā visas bites nomira. Man bija jāsāk no nulles. Bites man ir kā ieradums, pat kā narkotika, bez kuras nevar. Citam tā ir makšķerēšana, man – biškopība. Bija pat 50 bišu saimes. Šogad palika tikai 14, jo nelabvēlīgi laika apstākļi: slikta iepriekšējā vasara un ziema, šogad bija lietaina vasara. Tāpēc maz medus. Pietiek sev, ir arī daudz radinieku Krievijā un Austrijā, Rīgā, kur vien viņu mums nav. Medus patīk visiem.

Turpināt lasīt

Rāznas Nacionālajam parkam – 10

Lai diskutētu par paveikto dabas aizsardzībā 10 gadu laikā un ieskatītos nākotnes izaicinājumos, Rēzeknē Latgales vēstniecības “GORS” mazajā zālē ,,Zīdaste’’ 23.novembrī norisināsies Rāznas Nacionālā parka 10 gadu jubilejas konference, kurā uz domu apmaiņu satiksies valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, dabas pētnieki un zinātnieki. Tā informē Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāja Regīna Indriķe. Konferencē atzīti jomas eksperti, augstskolu mācībspēki, zinātnieki, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji diskutēs par Rāznas Nacionālā parka kā vienota tūrisma galamērķa attīstību, ainavu plānošanu un ūdeņu biotopu apsaimniekošanas jautājumiem, sikspārņu un putnu aizsardzību, ģeoloģiju un ģeomorfoloģiju.
Pēcpusdienā paredzēti Annas Rancānes un Andra Eglīša grāmatas ,,Rāznas Nacionālajam parkam 10 gadu” atvēršanas svētki. Konferences laikā būs skatāma arī jubilejai veltītā Andra Eglīša fotogrāfiju izstāde ,,Krustpunktā – daba”.
Jāpiebilst, ka Rāznas Nacionālais parks tika izveidots 2007.gadā, lai saglabātu dabas vērtības, raksturīgo Latgales kultūras ainavisko vidi plašā Latgales teritorijā.

Turpināt lasīt

Gleznotāju apvienības ,,V.I.V.A.” izstāde Rīgā

Gleznotāju apvienībā .,V.I.V.A.’’ darbojas arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas skolotāja – māksliniece Agra Ritiņa. Viņas un vēl 3 pazīstamu mākslinieču – Vēsmas Ušpeles, Ilzes Griezānes un Vijas Stupānes – darbu izstāde ,,Iemīlējušās Latgalē…‘’ no 15.novembra ir apskatāma Mākslas galerijā Museum LV (Andreja Pumpura ielā 2, Rīgā).

Izstāde „Iemīlējušās Latgalē…” ir stāsts par talantīgām un dzīvi mīlošām Latgales gleznotājām – Vēsmu Ušpeli, Ilzi Griezāni, Viju Stupāni, Agru Ritiņu, kuras satiekas ik pa laikam, lai būtu kopā, gleznotu, dalītos dzīves stāstos, bagātinātos viena no otras un radītu. Katra no māksliniecēm nāk no savas vietas Latgalē: Vēsma no Maltas, Ilze no Līvāniem, Vija no Aglonas, bet Agra no Rēzeknes. Kopā viņas aptver visu Latgali.

Izstāde ir skatāma līdz 2017.gada 20.decembrim.

Viļakas Valsts ģimnāzija tiek nominēta Skolu reitingā 2017

Inga Čekša-Ratniece, Foto:  Māris Justs

Ja centralizētajos eksāmenos vidējais valstī ir 49,10%, mums – vidējais 65,68%. Absolventi sekmīgi iestājas augstskolās. Lielākoties dodas studēt uz Rīgu, mācās arī robežsargos – tā žurnālam A12 pirms jaunā mācību gada stāstīja Viļakas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Veneranda Medne.

Valsts ģimnāziju kopvērtējumā no 27 ģimnāzijām Viļakas Valsts ģimnāzija ir 11. vietā.

Skolu reitinga balvu pasniegšanas pasākumā, kurš šajā nedēļā notika Vidzemes koncertzālē ,,Cēsis”, Viļakas Valsts ģimnāzija apbalvojumu saņēma divās nominācijās: matemātikā – par labāko sniegumu pilsētu grupā, arī latviešu valodā – izaugsmes balvu ģimnāziju grupā.

Pasākuma iniciators un organizators ir Draudzīgā aicinājuma fonds. Vērtējums tiek balstīts uz skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Šogad konkursā tika nominēta Latvijas 51 skola četrās nominācijās: ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās skolas, proti, tehnikumi, arodvidusskolas un mūzikas skolas.

Turpināt lasīt

Krāslavā ceļojošā izstāde ,,Latvijas valsts izveide: Krāslava-Latgale-Latvija”

Inga Čekša-Ratniece, Foto:  no Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja arhīva

Ceļojošā izstāde ,,Latvijas valsts izveide: Krāslava-Latgale-Latvija” stāsta par Latvijas tapšanas pirmsākumiem, nacionālās atmodas aktivitātēm Latgalē, Latgales latviešu kongresa lomu Latvijas valsts izveidē.

Turpina Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste Baiba Matvejenko:

Izstādes prezentācijas laikā klātesošie tika aicināti pārdomāt un izteikt vēlējumu, kādu tie vēlētos redzēt Latviju nākotnē. Daudzi no Krāslavas pamatskolas skolēniem vēlēja veselību Latvijai un tās iedzīvotājiem, un pauda vēlmi, lai tie, kuri ir devušies uz ārzemēm darba meklējumos, atgriežas atpakaļ plaukstošajā un ekoloģiski tīrajā Latvijā.

Ceļojošā izstāde sastāv no 6 stendiem. Tā veidota, lai apzinātu Latvijas valsts veidošanās sākumu no lokālā līmeņa, proti, kā dzimtā novada vēstures notikumi iekļāvās Latvijas vēstures kontekstā. Izstāde ir paredzēta pamatskolas un vidusskolas audzēkņiem. Tā tiks piedāvāta Krāslavas novada izglītības iestādēm kā izzinošs materiāls – informē Baiba Matvejenko. Turpināt lasīt

Medņevas bērnudārznieki Lāčplēša dienu atzīmēja kopā ar tēviem un krusttēviem

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Medņevas pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaciņa’’ Lāčplēša dienas priekšvakarā bērni un skolotājas aicināja audzēkņu tēvus un krusttēvus uz jautrām un sportiskām aktivitātēm – informē pirmsskolas skolotāja Biruta Konovalova. ,,Lāčplēša diena ir laiks, kad atceramies senās brīvības cīņas, pieminam tā laika varoņus. Runājam par viņu drošsirdību, bezbailību, varonību. To darām mēs pieaugušie, lielāki bērni un jaunieši, bet pirmsskolas bērni vēl nevar to tā īsti aptvert. Taču tādus vārdus, kā “drosme”, “varonis” bērni ļoti labi izprot. Ko gan viņi uzskata par pašiem drosmīgākajiem, pašiem stiprākajiem, pašiem visu varošākajiem? Kas ir viņu varonis? Nu, protams, ka tas ir tētis! Stiprāka un gudrāka, pēc viņu domām, nav neviena uz pasaules. Viņi vienmēr saka: mans tētis visu var!’’ tā norāda Biruta Konovalova.

Turpināt lasīt

Radošo darbu un zīmējumu konkurss veltīts Antonam Slišānam

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Upītes pamatskola sadarbībā ar Nemateriālās kultūras mantojuma centru „Upīte” jau otro gadu pēc kārtas rīko radošo darbu un zīmējumu konkursu veltītu novada dzejniekam un patriotam Antonam Slišānam – informē Upītes pamatskolas skolotāja Sandra Bukša.

Konkursa rīkotāji norāda, ka pērn tika saņemti vairāk nekā 100 darbi ne vien no Viļakas novada, gan arī kaimiņu novadu skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm.

Konkursa nolikums paredz konkursā iesaistīt Latgales ikvienu skolu. Tā mērķis ir apliecināt piederību un mīlestību savam dzimtajam novadam un stiprināt latgalisko kultūridentitāti. Skolēni tiek aicināti iesniegt Radošo darbu, kā, piemēram, eseju, miniatūru vai cita žanra darbu latviešu vai latgaliešu valodā. Zīmējumu konkursā atainot sava novada dabu, cilvēkus, ģimeni, tradīcijas. Tēma – „Man nav nikou svarīguoka, kai muna tāvaine, muna volūda i saime” (O.Slišāns). Jāpiebilst, ka katrs dalībnieks var iesniegt neierobežotu skaitu savu darbu līdz 2018.gada 7.janvārim Upītes pamatskolā. Vairāk informācijas nolikumā, apmeklējot portālu www.vilaka.lv vai zvanot konkursa rīkotājiem.

Turpināt lasīt

Jaunākie ieraksti

Vecāki ieraksti