„Dzīvojot Rīgā, bija sajūta, ka esmu pazudusi kņadā, nebija laika satikt radus un draugus.” Evijas atgriešanās stāsts Latgalē.
Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Foto: Māris Justs

Arī jaunajā Žurnāls A12 numurā varam lasīt Latgales melomāna Ivara Matisova piezīmes, šoreiz par Latgales roka un popa mūziku. Lūk, fragments:

“Viens no vadošajiem Latvijas populārās mūzikas apskatniekiem Sandris Vanzovičs atzīst, ka Latgalē pārstāvēti praktiski visi pasaules mūzikas stili un ir aizpildītas visas nišas, savukārt etnomūziķe Biruta Ozolina piebilst, ka dziedāt latgaliski – tā esot patriotisma manifestācija, kas ir un paliek vissvarīgākais pašiem latgaliešiem. Bieži vien pašus mūziķus dzird gaužamies, ka dziesmas latgaliešu valodā neiekļauj Latvijas vadošo radiostaciju rotācijā un vienīgi Latvijas radio 2 no laba prāta un regulāri atskaņo mūziku, pārsvarā gan etnofolka skaņdarbus un šlāgerus, latgaliešu mēlē. Es par latgaliešu mūzikas trūkumu savā organismā gan nevaru sūdzēties – mājas fonotēkā ir kādi trejdeviņi albumi latgaliešu valodā, un, veselu gadu strādājot pie šīs rakstu sērijas, esmu tos atklausījies – kā lai to maigāk pasaka… līdz pilnīgam gandarījumam. Tātad šoreiz par, manuprāt, pašiem interesantākajiem Latgales mūziķiem un viņu daiļradi no popa un roka apcirkņiem.”

Grupa “Bez PVN” 2018, foto Viola Lapa.