“Kalēja amats ir viens no senākajiem. Tas ir spēka, vīrišķības un veiklības apliecinājums.”
Kalēja arodu vēsturiski ir ietekmējušas sociālās un ekonomiskās reformas. Latgalē nebija savu organizāciju, amatnieki piederēja Vitebskas vai Rīgas cunftēm. Muižnieki uzturēja savus kalējus, kas izgatavoja kvalitatīvus izstrādājumus un izlietoja vairāk dzelzs nekā kalēju darbnīcas, kas apkalpoja zemniekus.
Miestu amatnieki apkalpoja arī lauku iedzīvotājus un ražoja tirgum.
Latgalē bija saglabājies paradums, ka pasūtījumus deva savas ticības vai tautības amatniekiem, te strādāja daudzi poļu, krievu un ebreju amatnieki.
“Pirmskara Latvijā bija vairāk nekā 4000 kalvju, caurmērā 7 smēdes uz katru pagastu. Padomju laikā, sākoties kolektivizācijai, individuālie kalēji bija spiesti pārkvalificēties kolhozu mehāniskajās darbnīcās par mehāniķiem un atslēdzniekiem…”
(A.Auziņš.” Amatu noslēpumi”)
2021. gada ekspedīcijā atklājām tikai dažus kalēja aroda pratējus un dažas vecās smēdes. Vairāk par ekspedīciju pdf formātā Smedes_meklejot
Vēsturiski lauku sēta nodrošināja visu dzīvei vajadzīgo uz vietas un kalējam bija darbs vai katrā apdzīvotā ciemā. Tagad šo ne tik vienkāršā amata meistaru var sastapt reti, visbiežāk seno arodu demonstrē gadatirgos vai radošajās darbnīcās. Valērijs Konstantinovs metāla mākslai pievērsās pirms vairāk nekā desmit gadiem, pirms tam apceļojis pasauli, būdams jūrnieks, tagad Līvānu rūpnieciskajā Celtnieku ielas rajonā kaļ fantāzijas metālā.