Tag: #Latgale

A12 DECEMBRIS/JANVĀRIS

Žurnāla A12 jaunajā numurā:
  • Tikšanās ar Rīgas latgalieti Agri Bitānu.
  • Dodamies uz vietu, kur saule mostas agrāk – Zilupi.
  • Saruna ar trauslo un reizē uzņēmīgo Valentīnu Svarinsku no Rēzeknes novada Griškānu pagasta.
  • Vārkavas novada Rožkalnu pagasta Jadvigovā pie Lazdānu ģimenes.
  • Par Latgales koriem piemītošo enerģiju – kordiriģents ĒrikS Čudars.
  • Ciemojamies pie seno amatu meistariem – Salimona Kipļuka un Ivetas Gabrānes, izzinām aušanas tradīcijas Rēzeknē.
  • Latgalīšu reps no Ludzas – Ivo Grigalis un Didzis Kozlovs.
  • Viesojamies pie mērķtiecīgajiem latviešiem Lielbritānijā.
  • Iepazīstam rakstnieku Jezupu Laganovski.
  • Apceļojam Latgales lingvistiskās ainavas pilsētās un ciematos.
Iedvesmojieties arī jaunajā gadā, lasot žurnālu A12!
A12 abonēšanas indekss – 2472
ABONĒT LATVIJAS PASTS SISTĒMĀ:
abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2472

A12 oktobris/novembris 2017

  • Plūdi Latgalē divu jaunu zemnieku skatījumā: tiekamies ar Lauri Ļubku, kuru tagad daudzi atpazīst pēc peldes applūdušajā kviešu laukā, arī ekoloģisko zemeņu audzētāju Atvaru Aniņu.
  • Uzņēmējs Guntars Šults no Balviem, kurš mācījās Tibetā.
  • Dodamies uz Viļaku – Latvijas pierobežas pilsētu, kurā var atrast klusumu.
  • Kā kārkli meistaru rokās pārtop par groziem – sarunas ar Viktoru Kuhaļski un Helēnu Mundu.
  • Latgales dejotāju atmiņas no Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.
  • Etīde par Kārsavu.
  • Ciemojamies pie tautiešiem Lielbritānijā: kā viņi sargā latviešu valodu tur.
  • Ceļojam pa Sēliju, meklējot tās valdzinājumu.
Žurnāls A12 – patiesi un pa īstam par mums! Abonēšana nākamajam gadam jau sākusies!
abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2472/2018_gads/

Tautas muzikantu svētkos Viļānos pulcēsies ne vien muzikanti, bet arī pētnieki

Inga Čekša - Ratniece
,,Tautas muzikantu svētki Viļānos ir ne vien kļuvuši par tradīciju, bet arī izvērsušies, jo tajos piedalās gan individuālie muzikanti, gan kopas, kapelas un ansambļi,’’ tā norāda Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska. Sestdien svētki notiks jau 17.reizi. Tas apliecina tautas muzicēšanas tradīcijas dzīvotspēju mūsdienās. Svētkos piedalīsies individuālie tautas muzikanti no dažādiem Latvijas novadiem: Jānis Ģipters (Vabole), Irēna Znūteņa (Rēzekne), Eventijs Zelčs, Aivars Zelčs, Voldemārs Džigurs un Jānis Lazdiņš (Balvi), Aleksandrs Boginskis un Jānis Poplavskis (Daugavpils), Pēteris Belinskis (Rogovka), Nikolajs Zaharovs (Rīga), Dainis Ločmelis un Zinaida Ločmele-Poltanova (Salnava). Dižajā koncertā Viļānus pieskandēs kapela ,,Sovejī” (Viļānu novads, Dekšāres), Sēļu muižas muzikanti (Mazsalacas novads, Sēļi), Zvirgzdenes lauku kapela (Ciblas novads, Zvirgzdene), Ventspils blūmīzeristi (Ventspils), spēlmaņu kopa ,,Riestava” (Jēkabpils), kapela ,,Spēlmaņi” (Saldus novads, Nīgrande), Malnavas muzikanti (Kārsavas novads, Malnava), Lizuma lauku kapela (Gulbenes novads, Lizums), kapela ,,Ziemeļmala” (Limbaži), kā arī kaimiņvalstu viesi – Pērnavas ermoņiku ansamblis (Pērnava, Igaunija), kapela “Gelgaudiškis” (Gelgaudiškis, Lietuva) un muzikanti no Baltkrievijas.

Malnavas_kapela1 Janis GiptersDagdas muzikanti1
Turpināt lasīt

Žurnāls A12 4/2017

Latgaliešu Ausmeņa Rīgā – Valters Murāns.

Dzīves atziņas un darba filozofijā dalās viens no nedaudzajiem kalējiem (kaļvs) Arvīds Mežinskis un vienīgais Latgales mucinieks (bondars) Juris Kivlenieks.

Kāpēc klezmeru mūzika kļūst populāra un vēsturiskie vāģi Pītera rūcienā.

Tikšanās ar Mančesterā dzīvojošajiem latgaliešiem, kuri atvēra savu biznesu.

No vēsturiskām personībām šoreiz par dziedātāju Helēnu Kozlovsku-Ersu, sauktu par Latgales lakstīgalu vai kolibri, kurai, neskatoties uz spožo solistes karjeru, ārzemju vai pašmāju koncertu repertuārā galvenā vienmēr bijusi latgaliešu tautasdziesma.

Kā Latgalē gatavojas Dziesmu svētkiem – par dziedātprieku Jānis Mežinskis, Maruta Veličko un Edgars Znutiņš.

Latviskākais un dziedošākais pagasts austrumu pierobežā ir Medņeva. Par to ir pārliecināts žurnāls A12. Pagastā ir slavenais Loduma krucifikss, Medņevai ir savs zelta fonds.

Vairāk žurnāla A12 jaunajā numurā!

Latvijā vienīgais ermoņiku festivāls notiek Medņevā

Šogad jau 12.reizi ermoņiku spēlētāji no visas Latvijas pulcējās austrumu pierobežas Viļakas novada Medņevā. Festivāla iniciatore ir Medņevas tautas nama vadītāja Skaidrīte Šaicāne. Viņai pašai vienmēr ir paticis spēlēt ermoņikas. Šogad pat iegādāts jauns instruments.

DSC_0090

Medņevas pagasta  festivālā  ,,Ermoņiku skaņas-12’’ piedalījās 40 ermoņiku spēlētāji, pārstāvot Viļakas, Balvu, Rēzeknes, Daugavpils novadus, arī Rīgu, Ranku un Mazsalacas Sēļu muižu. ,,Festivāls mainās: pieaug dalībnieku skaits, vairāk spēlē gados jauni cilvēki. Šī gada festivāla jaunākais dalībnieks bija devītās klases absolvents Kristiāns Šaicāns. Ermoņikas apguvis pašmācības ceļā. Pie mums gandrīz visi jaunieši, kuri grib spēlēt šo instrumenti, to iemācās,’’ saka Skaidrīte Šaicāne. Viņa arī norāda, ka klausītājiem vairāk patīk jautrie mūzikas gabali.  Tāpēc Medņevā ermoņiku festivālā valda priecīgas noskaņas. Jāpiebilst, ka ermoņikas ir radušās 19.gadsmita sākumā Vācijā, ātri izplatījās visā Eiropā. Latvijā ermoņikas sāka spēlēt 19.gadsimta otrajā pusē.

krasainais_logo

Valērija Seile vīriešu varas gaiteņos

Sandra Ūdre, Foto Latgales kultūrvēstures muzeja materiāli

Tas ir rets vārds, un latgaliešiem plašāk zināmo personību lokā –viņa tāda vienīgā. Tikpat reti 20. gs. sākuma daļas saietu fotogrāfijās var ieraudzīt sievietes. Par laimi, 1917. gada Pirmā Latgales kongresa abās fotogrāfijās – gan tajā „oficiālajā“, gan kongresu atstājušo – sievietes pamanāmas, taču tikai Valērija Seile (1891–1970), vienīgā no sievietēm, piedalījās kongresa organizēšanā un referēja. Starpkaru Latvijas vīriešu izveidotajā varas un ietekmes olimpā no visām tālaika politiķēm viņai izdevies uzkāpt visaugstāk – vienīgajai ietikt Ministru Kabinetā un vadīt skolotāju institūtu. Tāpēc „A12“ dabas pilnbrieda numurā par Vasaras saulgriežu meiteni Valēriju, bērnībā sauktu Vaļuseiti.

“Tolaik Latvija sieviešu līdztiesības ziņā ir paradoksāla valsts – sievietēm ir ar likumu nostiprinātas balsstiesības, augstākais akadēmiski izglītoto sieviešu procents Eiropā, bet nav nevienas
sievietes Saeimā, tiesneša vai valsts pārvaldes ierēdnes amatā.”
Pilns teksts žurnālā A12 Nr. 3/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Pagātnes fakti šodienai. Pīters Miglinīks.

Par šo 19. gs. Latgales Pyrmo Pīteri jeb pirmo Rogovkas trako 20. gs. trakais rogovkietis Antons Kūkojs ir teicis: Ar prātu neaptvert, kā tas Andreja dēls [P. Miglinīks] gadiem smakušā mārka ūdeņus sašķelvinējis. Kas viņš? Kā viņu saukt? Par revolucionāru? Demokrātu? Zemnieki tādus vārdus nezina. – Traks! – Traks, vai no Rogovkas! – Kaut katram skaidrs, ka viņu vadonim ne miņas no garīgām novirzēm. Miglinīku Pītera galvenais ierocis – nešaubīga pārliecība: Tā mūžīgi nepaliks!

Pīteru Miglinīku (1850–1883) apbrīnoja gan tiesā viņa aizstāvētie zemnieki, gan barona M. Rozenšilda-Paulina atbalstītāji. Pati doma tiesā juridiskiem argumentiem uzvarēt muižkungu 19. gs. Latgalē bija neredzēta uzdrošināšanās. Taču Pīters to izdarīja, par to cieta no nežēlīgas barona atriebības, sanāca kā Kristum – nomocīto miesu dvēsele atstāja 33 gadu vecumā.

Teiciens „Traks vai no Rogovkas“ kļuvis tik populārs, ka to pazīst visā Latvijā kā latgaliešu zīmolu un paši latgalieši ar to lepojas, jo tā apsauc tikai traku ideju īstenotājus un romantiskus maksimālistus.

A.Kūkojs. Laiks katram iezīmēties. 1999–2000.

Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca, 2012.

krasainais_logo

Pagātnes fakti šodienai.Nikodems Rancāns.

Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors monsinjors Nikodems Rancāns (1870–1933) 1932. gadā: Myusu, pyrmus darbiniku, sapnis ir pīsapildejis, Latgola kai breivo Latgolas trešo zvaigzne ir cālusēs nu mīga un otrim sūlim īt pretim kuļturai.

Atšķirībā no daudzajām svešvalodām, kā krievu, poļu, franču, vācu, latīņu, ko viņš pratis, visgrūtāk gājis ar rakstīšanu un izteikšanos dzimtajā latgaliešu mēlē. Antons Rupainis romānā „Tauta grib dzeivōt“ par to saka: meicejōs ar celim uz krāsla un ar alkyunem uz golda kai uz sīna vazuma. Arī Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore, Vasaras saulgriežu gaviļniece (dzimšanas diena 22. jūnijā) Turpināt lasīt

Žurnāls A12 jūnijs/jūlijs 2017

Jaunajā žurnālā A12 lasiet – Jānis Skutelis par stand-up kā publisku grēku sūdzēšanu.

Kā paņemt labāko tur un atgriezties, lai izveidotu savu uzņēmumu – Kristaps Rikāns.

Kā uzziedēt Saulgriežos – šamaņi, bungotāji un zinātāji Lauris un Arnita Daņilovi.

Ciemosimies gaismas punktā Silenē un uzzināsim, kā Valērija Seile uzkāpa vīriešu varas olimpā.

Žurnāls A12 – pa īstam, par mums. Meklējiet kioskos un abonējiet.

Ārdavas bibliotēka apzina savus novadniekus

Ināra Groce

Žurnāla „A12“ radošā komanda tikās ar saviem lasītājiem Preiļu novada Ārdavas bibliotēkā. Tā bija pirmā iepazīšanās ar šo nelielo, bet vēsturiski piesātināto ciematiņu un tā aktīvajiem iedzīvotājiem. Jezufinovas lepnā, bet šobrīd atstātā muiža, senais trakta ceļš uz Sanktpēterburgu ar daudziem ceļmalu krogu nostāstiem, Pelēču dzirnavas un gravas. Ārdavā dzīvoja ilgākais nacionālais partizānis Latvijā Jānis Pīnups (1925–2007),  kurš slēpās no padomju varas vairāk kā piecdesmit gadus un legalizējās tikai 1995. gadā, kad viņam bija jau septiņdesmit gadi.

Ārdavas bibliotēkas vadītāja Sandra Petrova jau piecus gadus ir žurnāla „A12“ pazinēja kopš žurnāla pirmā numura, kurā bija intervija ar Pelēču pagasta vīna darītāju Irēnu Koledu. Arī tikšanās reizē lasītāji atcerējās dzimtās puses vēsturiskus notikumus un pagasta ievērojamākos un pazīstamākos ļaudis. Pīters Vaikuļs labi pārzina Latgales draudžu baznīckungus un interesenti stāstīja par Ārdavas katoļu baznīcu: „Padomju okupācijas laikā baznīcas vēsturiskajā vietā būvēja klubu, bijušais zemes īpašnieks noteicis, ka būtu labi, ka te būtu baznīca un tagad arī ir.“ Turpināt lasīt