Tag: #Inga Čekša Ratniece

Rēzeknē jaunieši pēta veco koka māju logus

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Gunārs Klaučs

Latvijas pilsētās ir vecpilsētu rajoni, kur vēl ir saglabājušās unikālās pērles – vēsturiskās koka ēkas. Latgales reģiona katrā pilsētā ir šādi rajoni. Tādā ir arī Rēzeknes pilsēta ar savu vecpilsētas daļu – koka māju apbūvi, kurās dzīvo dažādu tautību cilvēki. Māju būvniecību ietekmēja arī piederība tautībai. Rēzeknē tās ir gan latgaliešu, gan vecticībnieku, gan ebreju mājas. Katrai ir savs stāsts un piemītošās atšķirības, būvētas 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, arī 20-40.gados.

Unikāls kultūras mantojums ir šo māju logi. Vēsturiskie koka logi ir arhitektūras un amatniecības mantojums, tā laika meistaru prasmju apliecinājums. Diemžēl šīs vecās koka mājas, to logi, apmales laika gaitā zaudē savu vērtību. Tās nepieciešams atjaunot, saglabājot logu apmaļu dekoratīvos kokgriezumus un rotājumus.

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Restaurācijas izglītības programmas audzēkņi kopā ar skolotājiem ir uzsākuši šo logu pētīšanu Rēzeknē. Viņi izstaigā vecās pilsētas daļu, apseko, uzmanību pievēršot vairāk nekā 50 logiem: to konstruktīvais risinājums, izmantotie materiāli, izgatavošanas tehnika, ornamentu motīvi un to nozīme, stila iezīmes, rotājumu darinātāji. Tās ir sarunas ar māju saimniekiem un amatniekiem. Līdztekus tiek veikta fotofiksācija, logus iemūžinot fotogrāfijās. Rezultātā taps ceļojošā izstāde pa Latgali, uzrunājot ne vien ēku saimniekus, bet arī pārējos interesentus.

Turpināt lasīt

Viļakas Jauniešu iniciatīvu centram – 5

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Šī gada 1.novembrī Viļakas Jauniešu iniciatīvu centrs svinēs 5 gadu jubileju. Kopš tā izveides centru vada Madara Jeromāne. Kā stāsta vadītāja, tad centrs ir vieta, kur jaunieši sevi pilnveido neformālajā izglītībā, lietderīgi pavada savu brīvo laiku un paplašina redzesloku. Šo gadu laikā tas ir strauji attīstījies: no divām pagrabstāva telpām Viļakas Valsts ģimnāzijas pagrabā “izaudzis” līdz burvīgai divstāvu ēkai bijušajā mežniecības ēkā, kuru jauniešiem uzdāvināja Zemkopības ministrija.

,,Ikvienam jaunietim ir dota iespēja pašam izstrādāt jauniešu apmaiņas un cita veida projektus, apmeklējot dažādas bezmaksas apmācības un konsultējoties jauniešu centrā vai pie projektu vadītāja Viļakas novada domē’’ – tā Madara Jeromāne.

Turpināt lasīt

Luterāņi Viļakā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Pierobežas mazajā Viļakā atrodas trīs baznīcas un to draudzes: Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, luterāņu draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze.
Nākamā gada rudenī Viļakas evaņģēliskā luterāņu baznīca svinēs 90.gadu jubileju. Luterāņu draudze dibināta vēl agrāk, proti, 1920.gadā. Sākotnēji dievkalpojumi tika noturēti vietējā skolā. 1926.gadā Viļakas pagasta padomes toreizējais priekšsēdētājs, mežzinis Kārlis Jozuus ierosināja Viļakas Ziemeļu karapulka pakalnā būvēt luterāņu baznīcu. Tās celtniecībai viņš norīkoja speciālus cilvēkus, kuri staigāja pa mājām un no draudzes locekļiem vāca ziedojumos cimdus, zeķes, lakatus, tamborējumus, tad rīkoja bazārus un ieguva naudu dievnama celtniecībai. Būvniecības darbi sākās 1926.gadā pēc J.Cīruļa projekta ar 120 sēdvietām. Darbi tika pabeigti divu gadu laikā. 1928.gada oktobrī jaunais dievnams iesvētīts. 1939.gadā H.Kolbe baznīcā iebūvēja ērģeles ar 72 stabulēm. Par unikālām tās tiek atzītas arī mūsdienās. Turpināt lasīt

Miķeļdiena Latvijas austrumu pierobežā

Inga Čekša-Ratniece

Latvijā, ievērojot tradīcijas, plaši tiek svinēta Miķeļdiena. Tai veltīti pasākumi notiek katrā pirmsskolas izglītības iestādē un skolā, vismaz pamatskolas klasēs. Kultūras darbinieki sarosās arī pilsētās, novados un pagastos. Izpētot Latvijas austrumu pierobežas novadu pasākumu sarakstu šajā nedēļā, var secināt, ka svētki savu aktualitāti nav zaudējuši tieši pagastos. Šodien Miķeļdiena tiek atzīmēta Kārsavas novada Mērdzenes pagasta kultūras namā, dažādas izdarības kā jaunās ražas konkursi, spēles, tējas dzeršana arī notiek Dagdas novada Ķepovas Saietu namā. Savukārt vakarā visi gaidīti uz Miķeļdienas večerinku Viļakā. Sestdien Miķeļdiena tiks svinēta Dagdas novada Šķaunes Tautas namā. Miķeļdienas tirgus būs gan Krāslavas pilsētā, gan Daugavpils novada Kalupē.

Turpināt lasīt

Viļakas muzejā skatāma viena no vērtīgākajām dabas kolekcijām Latvijā

Inga Čekša-Ratniece. Foto: Māris Justs

Tā ir novadnieka Eduarda Spravnika putnu olu kolekcija, kuru Viļakas novada muzejam uzdāvinājusi viņa sieva Velta Spravniks. Muzeja vadītāja Rita Gruševa stāsta: ,,Eduards Spravniks bijis agronoms, daiļamatnieks un ornitologs, kas dzimis 1911.gadā 4.septembrī Viļakas pagasta „Vecumos” dzelzceļnieka ģimenē. Interese par putnu olu kolekcionēšanu viņam jau radusies 17 gadu vecumā, dzīvojot Vecumos, kad sācis tās arī kolekcionēt. 1944.gadā viņš pārcēlās uz Zviedriju, bet 1949.gadā – uz Kanādu. Būdams Zviedrijā, viņš apprecējās ar Veltu Valkovsku, kas vienmēr ir bijusi līdzās savam vīram. Eduardam Spravnikam emigrējot, Latvijā palika viņa putnu olu kolekcija, kura glabājās Rīgā pie viņa māsas. 1974.gadā viesojoties Latvijā, sieva putnu olu kolekciju aizveda uz Kanādu. Tā atradās Latviešu Centrā Toronto. Eduards Spravniks mūžībā aizgāja 1993.gada 29.janvārī, taču viņa devums Latvijas dabas vērtību saglabāšanā ir neaprakstāms, kas tagad glabājas Viļakas novada muzejā’’.

Turpināt lasīt

Krāslavā – mākslinieku nedēļa

Inga Čekša-Ratniece

Šogad tradicionālais glezniecības plenērs „Krāslavas palete 2017” ir īpašs, jo nedēļas laikā tiek piedāvātas vairāku mākslinieku izstādes pilsētā. Tā informē Krāslavas Mākslas un vēstures muzeja direktors Valdemārs Gekišs.

Pirmdien Krāslavas Mākslas un vēstures muzejā tika atklāta Rēzeknes mākslinieka Vladimira Serkova gleznu izstāde. Mākslinieks ir aktīvs plenēru dalībnieks arī Krāslavā. Viņa darbos dominē pilsētas vide un sajūtas, ļaujot mākslinieka acīm iepazīt Krāslavas vērtības.

Turpināt lasīt

,,Gaismas laiks’’ Krāslavā

Inga Čekša-Ratniece

,,Gaismas laiks’’ – tā ir izstāde Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, kurai cauri vijas gaismas tēma, izmantojot stikla un koka materiālus. Darbus radījuši dizainers un koktēlnieks Jānis Ziemelis no Riebiņu novada un stikla māksliniece Inga Salmiņa no Līvāniem. Koks un stikls apvienojas, radot gaismu, tādos mākslinieku objektos kā pulksteņi, līdztekus redzamas arī no stila veidotas rotas un trauki.

Turpināt lasīt

Krāslavā tiekas mākslinieki

Inga Čekša-Ratniece

Jau 37.reizi rudens krāsainākajā laikā Krāslavā ierodas mākslinieki no daudzām vietām, lai plenēra laikā iemūžinātu Krāslavas ainavas: pilsētas ieliņas, koka apbūves mājas, baznīcas, Daugavu un citas šo pilsētu raksturojošas vietas. Šogad tradicionālais glezniecības plenērs „Krāslavas palete 2017” sākās pagājušajā piektdienā. Tajā piedalās mākslinieki no visas Latvijas: Jānis Streičs, Pāvels Ostapcevs, Ligita Caune, Jelena Evarte – Jekimova, Vita Merca, Aleksandrs Neberekutins, Aivis Pīzelis, Voldemārs Kokorevičs, Ilze Griezāne, Jānis Pliuda, Andrejs Severetnikovs, Česlavs Aprups, Andrejs Gorgocs, Ludvigs Plinta – Bērziņš, Ziedonis Bārbals, Vladimirs Serkovs un plenēra pamatlicējs Osvalds Zvejsalnieks. Turpināt lasīt

Pankūkas un mākslu mūzas Salnavā

Inga Čekša-Ratniece

Šovakar Salnavas estrādē iespējams baudīt omulīgu vakaru improvizētā vakara kafejnīcas pasākumā ,,Pankūkas un mākslu mūzas”.

Kā informē Salnavas tautas nama vadītāja Valentīna Kirsanova, Salnavas estrāde ir pirmā Kārsavas novadā, kur ir apgleznota viena no tās sienām. Tāpēc šodien pasākumā, kas tradicionāli notiek dzejas dienu ietvaros, ciemosies gleznojuma autores – mākslinieces Anastasija Bikova un Grieta Butjankova. Līdztekus skanēs arī Salnavas pamatskolas skolēnu, salnavietes Guntas Nagles un citu vietējo autoru dzeja, savas autordziesmas izpildīs Rasma Kulamova un Māris Geidāns. Klātesošie iepazīsies ar kārsavietes Lības Griezes jauno grāmatas ,,No ievziediem līdz Mārtiņiem” 2. daļu ,,Laura’’ un 3.daļu ,,Lizete”.

Paralēli bagātīgajam kultūras baudījumam varēs panašķoties ar Annasmuižas tēju un pankūkām.

Turpināt lasīt

Venerandas un Vandas populāras Latgalē

Inga Čekša-Ratniece

Šajā nedēļā populārākie vārdi ir Māris un Elita. Tā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija. Latgalē arī Venerandas un Vandas. 192 Vandas dzīvo Daugavpilī, 104 Venerandas Rēzeknes pilsētā un novadā. Kopumā Latvijā ir 1389 Vandas un 845 Venerandas. Tiesa gan, abi sieviešu vārdi šogad jaundzimušajiem nav doti. Šo vārdu īpašnieku skaits sāk arī sarukt. Piemēram, 2011.gadā Latvijā dzīvoja 1681 Vanda, no kurām 224 bija Daugavpils novadā. Mazinājies arī Venerandu skaits: 2011.gadā Latvijā bija 1078 Venerandas, no viņām 133 Rēzeknes pusē. Tas apliecina, ka šie personvārdi populāri bija nu jau pagājušā gadsimta 40.-70.gados tieši Latgalē.

Vārds Veneranda latīņu valodā nozīmē cienījamā, godājamā. Vārds pirmo reizi manīts 1925.gadā Preiļos. Venerandas esot radošas, patstāvīgas, prātīgas, arī jūtīgas, viņu stiprā puse – loģika. Viņu vārdā ir sargeņģelis, kas palīdz grūtā brīdī. Arī Vandas ir izturīgas, patstāvīgas, apveltītas ar loģisko domāšanu, enerģijas un neatlaidīgas. Bet Vandām par sevi ir jācīnās pašām. Izrādās, ka vārds Vanda ir ne vien sieviešu personvārds, bet Vandas vārdā tiek saukta Jaunzēlandes polārstacija un ezers Antarktīdā, orhideju dzimtas ģints.

Turpināt lasīt

Jaunākie ieraksti

Vecāki ieraksti