Tag: #Inga Čekša Ratniece

Jaunumi

Ņinas lielākoties dzīvo Daugavpils pusē

Inga Čekša Ratniece
Nākamnedēļ populārākie vārdi – Ņina un Dainis. Kā apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati, Latvijā dzīvo 8013 Ņinas un 5503 Daiņi.
Niņas vārds vislielāko popularitāti ir ieguvis tieši Daugavpils pilsētā un novadā. Tur mīt 550 šī vārda nēsātājas. Ņinas esot kārtīgas un uzticamas, uz kurām var paļauties. Viņas ir čaklas un draudzīgas. Mīl cilvēkus, ir pieklājības un pretimnākošas. Viņas nav skopas, bet gan ar plašu sirdi. Klāva Siliņa Latviešu personvārdu vārdnīcā atrodam, ka Ņinas vārds ir cēlies no personvārdiem Antoņina, Katarīna. Pirmo reizi kalendārā ierakstīts 1889.gadā.
Šogad 4 jaundzimušajiem ir dots Ņinas vārds. Tiesa gan, salīdzinot ar 2009.gadu, Latvijā Ņinu skaits ir samazinājies. Pirms 8 gadiem bija 11 187 Niņas vārda īpašnieces, no kurām 721 – Daugavpils pusē.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Folkloras kopai ,,Rīkšova’’ – 15

Inga Čekša Ratniece, Foto: www.kulturaskarte.lv
2002.gada 8.jūnijā Ludzas novada Ņukšu pagastā tika nodibināta folkloras kopa „Rīkšova”. Kā vēsta Kulturaskarte.lv, kopas mērķis ir apzināt Latgales novada folkloras vērtības un radīt interesi par to saglabāšanu un tālāk nodošanu, līdztekus iepazīt un saglabāt latviešu tautas garīgās vērtības, dzīves gudrību un tradīcijas. Kolektīvā darbojas trīs paaudzes: vīrieši, sievietes un arī bērni, kopumā tajā esot vairāk nekā 10 dalībniekiem. Kopas dibinātāja un vadītāja ir Ilona Poikāne.
Kā liecina pieejamā informācija, folkloras kopai ,,Rīkšova’’ šo gadu laikā ir izveidojušās savas tradīcijas un gūti sasniegumi. 2003., 2006. un 2012.gadā tā piedalījās festivālā Baltica, kas norisinājās Latvijā, bet 2007.gadā – Igaunijā.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Miķelītes arī Latvijas pierobežas saimnieku dārzos

Inga Čekša-Ratniece
Rudenī braucot gar Latvijas austrumu robežu un piestājot pie viensētām, redzam, ka īstais rudens klāt. Par to liecina ne vien krāsainība, bet dārzos novāktā raža un pārziedējušās puķes. Vien pretī mūsu skatienam stiepjas Miķelītes. Arī pierobežā šī puķe ir kļuvusi par iecienītu, jo piemājas dārzus un puķu dobes rotā ar savām krāsām. Īstenais to nosaukums ir Ziemasteres, kas pieder pie asteru dzimtas. Izrādās, ka Ziemeļamerikā tās aug savvaļā, 18.gadsimta sākumā atvestas arī uz Eiropu.
Tieši vēlā rudenī ziedošās mēs saucam par Miķelītēm, jo ir arī pavasara Ziemasteres.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Pasaulē vecākajam latgaliešu dzejas un mūzikas festivālam – jauna himnas versija

Inga Čekša Ratniece,  Foto no Andra Slišāna arhīva
foto_U_5
foto_U_2 foto_U_3 foto_U_4
Tas ir stāsts par latgaliešu mūzikas un dzejas festivālu ,,Upītes Uobeļduorzs”, kas nu jau šogad 16.septembrī 16 reizi notika Viļakas novada Upītē. Festivālā piedalījās arī Latvijā populāri mūziķi.Kā informē festivāla organizators un Nemateriālās kultūras mantojuma centra ,,Upīte” direktors Andris Slišāns, festivāla ,,Upītes Uobeļduorzs” himnas vārdu autors ir festivāla aizsācējs, latgaliešu literāts, novadpētnieks, folklorists Antons Slišāns, bet mūziku sarakstījis dziesminieks Uldis Frīdrihsons. Dziesmas ,,Upītes Uobeļduorzs” jauno variantu aranžējis latgaliešu mūziķis, grupas “Dabasu Durovys” līderis Arnis Slobožaņins. Dziesmas versijas ierakstā piedalās vairāki Latvijā populāri mūziķi kā grupas ,,Astro’n’out” līdere Māra Upmane-Holšteine, grupas ,,Prāta Vētra” solists Renārs Kaupers, grupas ,,Gain Fast” līderis Kaspars Zlidnis, grupas ,,“Bez PVN” dalībnieki Guntis Rasims un Kristaps Rasims, grupas ,,Borowa MC” soliste, dziedātāja Guntra Kuzmina-Jukna, kā arī pats aranžijas autors Arnis Slobožaņins. Dziesmas video versiju salicis Artūrs Slišāns, kurš Latvijā zināms kā daudzu populāru dziesmu remiksu autors.
,,Festivāla pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kuru tā idejas autors Antons Slišāns radīja kā savdabīgu dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu,’’ stāsta Andris Slišāns. Tagad viņš turpina tēva iesākto, saglabājot festivālu kā ikgadēju latgaliešu satikšanās reizi un turpinot tradīciju, ka katram māksliniekam vismaz viena dziesma vai dzejolis jāizpilda latgaliski, bet pārsvarā festivālā latgaliešu valoda skan gandrīz simtprocentīgi.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Būtiskākais nav, kur tu dzīvo, bet kā tu dzīvo!

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
foto_V1
foto_V2
Tā saka Sandra Ločmele un Ginta Locāne.
Abas jaunās sievietes strādā Viļakas novada pašvaldībā. Sandras pārziņā ir kultūras jautājumi, Gintas – izglītība. Viņām Viļaka ir pierobežas mazpilsēta ar savām īpatnībām, kultūru un minoritātēm. Viņas neizjūt īpašu atšķirību, ka dzīvo pierobežā, bet mīl un rūpējas par savu pilsētu un novadu, ciena savus cilvēkus.

Ginta: Mūsu ikdienas rutīna ir tāda pati kā lielā pilsētā: mēs braucam uz darbu, darām tos pašus ikdienas darbs. Varbūt tas ceļš un ilgums mums īsāks nekā Rīgā. Tā jau ir mūsu prioritāte. Jauniešiem ir jāizbauda tā lielpilsēta, tad viņi saprot, vai ir lielpilsētas dzīvotājs vai labāk mājās.

Sandra: Tas atkarīgs no rakstura, tas ir iedzimts. Man jau no mazotnes likās, ka es nekad nedzīvošu pilsētā, neesmu pilsētas iedzīvotājs, lauki – tas ir mans, mana puse ir mana puse. Gadījies, ka vīrs pārnācis uz manu pusi, bet ne es aizgājusi uz vīra pusi. Vienojāmies.

Ginta: Izbaudīju lielpilsētu. Bija mēģināts braukt prom, bet kaut kā nav izdevies. Aizbrauc un paskaties, ka tur viss ir svešs, te – savs. Ir labi tur, kur nav mūsu. Te ir savas mājas un vecāki. Vislatvijas problēma – jaunieši aizbrauc. Primārais ir darbs. Lai neaizbrauktu, ir jābūt  darbam un iespējām.

Sandra:. Jaunieši, ja viņiem būs darbs, atgriezīsies. Ir jau vairāki piemēri. Ja grib, tad var atrast darbu arī pie mums. Mēs varam piedāvāt kultūras tūrismu. Brauc grupa un grib dzirdēt folkloru vai teātri, Ziemeļlatgales dančus Upītē. Tā ir mūsu ikdiena. Nav speciāli radīts, bet tas ir. Tas novads ar folkloru ir tik bagāts. Tā radusies 80.gadu beigās, kad bija sovhozi un kolhozi. Bija skates, kolektīvus savāca. Joprojām viņi ir dzīvi, svin jubilejas. Nāk paaudžu maiņa. Neviens kolektīvs nav miris dabīgā nāve, darbību pārņem jaunieši un četrdesmitgadīgo, piecdesmitgadīgo paaudze. 

Par kultūras norisēm un ikdienu Viļakā lasiet žurnāla A12 jaunākajā numurā!

Turpināt lasīt

Jaunumi, Žurnāls

A12 oktobris/novembris 2017

  • Plūdi Latgalē divu jaunu zemnieku skatījumā: tiekamies ar Lauri Ļubku, kuru tagad daudzi atpazīst pēc peldes applūdušajā kviešu laukā, arī ekoloģisko zemeņu audzētāju Atvaru Aniņu.
  • Uzņēmējs Guntars Šults no Balviem, kurš mācījās Tibetā.
  • Dodamies uz Viļaku – Latvijas pierobežas pilsētu, kurā var atrast klusumu.
  • Kā kārkli meistaru rokās pārtop par groziem – sarunas ar Viktoru Kuhaļski un Helēnu Mundu.
  • Latgales dejotāju atmiņas no Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.
  • Etīde par Kārsavu.
  • Ciemojamies pie tautiešiem Lielbritānijā: kā viņi sargā latviešu valodu tur.
  • Ceļojam pa Sēliju, meklējot tās valdzinājumu.
Žurnāls A12 – patiesi un pa īstam par mums! Abonēšana nākamajam gadam jau sākusies!
abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2472/2018_gads/
Jaunumi

Rudens gadatirgi

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Kad raža novākta, klētis un pagrabi piepildīti, izveidojušies rudens labumu pārpalikumi, lauku ļaudis tos ved uz gadatirgiem. Tāpēc rudens gadatirgi ir visbagātākie tieši ar jaunās ražas veltēm.
Tirgus vai speciālas tirdziņu vietas tagad pieejamas gandrīz vai katrā lielākā apdzīvotā vietā, dažkārt ērtībai – arī ceļa malās. Ja tirgus labumi nopērkami vai katru dienu, īpaši brīvdienu piedāvājumos, tad gadatirgum ir svinīgāka nokrāsa. Tradicionāli tie notiek iepriekš noteiktos datumos, dažkārt ilgst pat divas vai trīs dienas.
Laikam ejot, gadatirgu skaits pieaug. Līdz ar to pircējam ir lielākas izvēles iespējas, uz kuru doties. Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē gadatirgus sāk rīkot ar digitālajā vidē, pircējam preci piegādājot mājās vai darbavietā. Taču tad izpaliek gadatirgus šarms.
Kā liecina vēstures fakti, tirgus laukumi vienmēr ir atradušies ceļu krustcelēs, visbiežāk pilsētu centros un baznīcu tuvumā, kur aktīvi rosās pārdevēji un pircēji, brīvprātīgi vienojoties par preču vai pakalpojumu apmaiņu. Atšķirībā no ikdienas tirgus, gadatirgi tiek gaidīti ar lielāku interesi, jo piedāvājums ir daudz plašāks. Turpināt lasīt
Jaunumi

Žurnāla A12 jaunajā numurā – par dzīvi Viļakā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Sava veida gaismas avots ir veikali Viļakas pilsētā, jo tās ir vietas, kur cilvēkam jāiegriežas pēc svaigas maizes un citām ikdienas vajadzībām. Te var satikt senos draugus un piemirstās paziņas. Pirms 3 gadiem Evalds Abdullajevs atvēra tirdzniecības centru ,,Maks’’.  Pircējus piesaista pašu kulinārijas un konditorijas ražojumi, arī ceptā maizīte, jo 90% pārdotās maizes ir no savas ceptuves. Evalds ir dzimis, audzis, mācījies Viļakā. Dzīvo tagad Balvos, uzņēmējdarbība ir arī Alūksnē. Viļakā nodarbina 13 cilvēkus, uzņēmumā ,,ALTA S’’ kopā ap 300 darbinieku. Turpināt lasīt
Jaunumi

Ko jaunieši dara Latvijas pierobežas pilsētā – Viļakā?

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
foto__9_1 foto__9_2
Viļakā ir radīta vide, lai jaunieši paliktu. Tā norāda vietējie. Nemiera gars labā nozīmē ir jauniešu iniciatīvu centrs. Mūs sagaida Evija Kravale un Katrīna Ostrovska. Jaunietēm iniciatīvu centrs ir vieta, kur lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku un paplašināt redzesloku.
Evija: Jauniešu centram ir lielie plusiņi, ko iegūstam, piemēram, jauniešu apmaiņa. Pati biju jau divās apmaiņās citā valstīs. Šogad vasarā strādāju par jauniešu centra vadītāja. Tas bija interesanti. Centru apmeklēju 3 gadus. Esmu 12.klasē.
Katrīna: Tikai šogad sāku piedalīties tā darbībā. Patīk, ka var radoši izpausties un satikties ar jauniešiem, apspriest un izteikt savu viedokli, piedalīties dažādos pasākumus un palīdzēt tos organizēt. Uzsāku mācības 8.klasē.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Svecīšu vakari mirušo piemiņai

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Svecīšu vakari, kā salīdzinoši jauna tradīcija, Latgalē ir ieviesta gandrīz vai katrā kapsētā, lai atcerētos aizgājējus. Kā norāda Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu draudzes prāvests Jāzeps Aglonietis, svecīšu vakaros ir ne tikai lūgšanas un garīgās dziesmas par aizgājējiem, bet arī pirms tam tiek uzkopti kapi. Latgalē šīs mirušo piemiņas dienas ir ieguvušas kristīgu raksturu, tajās piedalās mācītāji.
Romas katoļu baznīca Mirušo piemiņas dienu svin 2. novembrī, taču kapsētās svecīšu vakari sākas jau agrāk. Dažkārt – pat septembra beigās, rit visu oktobri un arī novembra mēneša pirmajos datumos. Šogad Malnavas draudzes visās kapsētās svecīšu vakari notiks 14.oktobrī, bet Viļakas Romas katoļu draudzes kapsētās sāksies jau šo sestdien, turpināsies līdz mēneša beigām. 7.oktobrī Svecīšu vakars būs arī Dagdas jaunajos kapos.

Turpināt lasīt

Jaunākie ieraksti
Vecāki ieraksti