Tag: #Inga Čekša Ratniece

Viļakas novada muzejs veido jaunas programmas tieši skolēniem

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Viļakas novada muzejs septembrī uzsāka jaunu muzejpedagoģisko programmu ,,Muzejs nākotnei – nāc un pēti”. Muzeja nodarbību laikā skolēni mācās saskatīt sevi kā nozīmīgu daļu no savas ģimenes, ciema, pagasta un novada vēstures veidotājiem. Kā norāda Viļakas novada muzeja direktore Rita Gruševa, skolēni tiek iepazīstināti ar novada vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot muzeja krājuma priekšmetiem, kurus ir veidojuši novada cilvēki. Skolēni uzzina arī par novada izcilajām personībām, kuru darbība ir popularizējusi  Viļakas vārdu pasaulē. Nodarbību noslēgumā katrs skolēns izveido savu vizītkarti, apliecinot, ka viņš ir piederīgs savam novadam.
,,Svarīgi saglabāt seno laiku liecības. Un paralēli tās vajag popularizēt, jo muzejs nav tā vieta, kur krājam un krājam, turot sveci zem pūra, bet cenšamies arī izvērst komunikāciju ar sabiedrību. Tā iespējama caur izstādēm, ekspozīcijām, dažādiem pasākumiem. Mēs aktīvi strādājam ar novada skolu jauniešiem. Tās ir muzejpedagoģiskās programmas. Šādā veidā skolēni iepazīst muzeja krājumus. Nodarbībās viņi paši strādā ar krājumiem, ne ļoti svarīgiem dokumentiem, bet kopijām vai otriem eksemplāriem. Mēģinām radīt interesi par vēsturi: mācam, ja kaut kas ir vecs, nevis mest ārā, bet nest uz muzeju,’’ saka Rita Gruševa.

Turpināt lasīt

Latvijas austrumu pierobežas novados vērojams skolēnu skaita kritums

Inga Čekša Ratniece
Jaunajā mācību gadā no Latvijas austrumu pierobežas novadiem skolēnu skaita pieaugums vērojams tikai Baltinavas novadā. Te ir divas pašvaldības izglītības iestādes, skolēnu skaits – 135. Pieaugums par 0,7%. Pārējos novados ir vērojams skolēnu skaita kritums. Vislielākais ir Zilupes novadā, proti, mazāk par 11,3%. Novadā ir viena pašvaldības skola, kurā zinības gūst 310 bērni. Jūtams skolēnu skaita kritums reģistrēts arī Ciblas novadā – par 6,5%.  Te ir 3 skolas, kurās mācās 201 skolēns. Par 6,2% mazāk izglītojamo jauno mācību gadu uzsāka Krāslavas novadā. Kopējais skolēnu skaits – 1250 septiņās pašvaldības izglītības iestādēs. Dagdas novadā kritums ir par 5,6% skolēnu. Novadā darbojas 8 skolas, tās apmeklē 745 bērni. Viļakas novadā ir palicis par 4,2% mazāk skolēnu. Novadā ir 6 skolas ar 522 audzēkņiem. Daugavpils novadā tagad par 3,4% mazāk audzēkņu. 15 izglītības iestādēs zinības gūst 1503 izglītojamie. Ludzas novada 7 pašvaldībai piederošās skolās mācās 1294 bērni, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu kritums par 3,3%. Mazākais izglītojamo kritums no Latvijas austrumu pierobežas novadiem ir Kārsavas novadā, proti, mazāk ir par 3,2%. 4 skolās zinības gūst 435 bērni.

Turpināt lasīt

Rāznas nacionālajam parkam sava grāmata

Ieva Petrovska, Foto: no jaunās grāmatas
2007.gada 1.janvārī stājas spēkā likums par Rāznas nacionālā parku. ,,Šo dienu mēs varam uzskatīt par Rāznas nacionālā parka dzimšanas dienu,’’ saka Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize. Parka 10 gadu jubilejā tiek sarūpēta arī dāvana – tā būs grāmata fotogrāfijās un aprakstos par Rāznas nacionālā  parka skaistākajām vietām, kā, piemēram, Liepu kalnu, Mākoņkalnu, Rāznas ezeru, Ežereru, to putnu, augu un dzīvnieku valsti.Zilaa govs_R.Indrike
Rāznas nacionālais parks tika izveidots, lai saglabātu dabas vērtības, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi plašā Latgales teritorijā. Tā teritorija ir 59615 ha platībā. Parks atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastos, Dagdas novada Andzeļu, Andrupenes un Ezernieku pagastos, Ludzas novada Rundēnu pagastā.
krasainais_logo

Medņevas pagastā kultūras pasākumos cilvēku netrūkst

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Izremontētais Medņevas tautas nams pasākumu laikā ir piepildīts. Brīvdienās rīkotās aktivitātes apmeklē ne vien vietējie, bet arī apkārtnes pagastu iedzīvotāji. Sabrauc mājās arī savējie, kuri ikdienu pavada Rīgā, studējot vai jau strādājot. Medņeva atrodas izdevīgā vietā: laba satiksme ar lielākām pilsētām kā Rēzekni, vairākas reizes dienā var aizbraukt arī uz Rīgu.
Skaidrīte Šaicāne, Medņevas tautas nama vadītāja: Turpināt lasīt

Medņeviešiem ārzemes – blakus esošā Krievija

Inga Čekša-Ratniece, Foto:  Māris Justs
Medņevas pagasts atrodas Viļakas novada dienvidu daļā pie Latvijas – Krievijas robežas.
Medņevieši stāsta, ka dažkārt brauc pāri robežai, lai kaimiņvalstī sapirktu garšīgākās konfektes un saldāku cukuru, pie reizes automašīnā ielietu lētāku degvielu. Izmanto, jo pierobežā dzīvojošajiem ir vienkāršotā robežšķēršošana, lai apmeklētu radus, kapus, sekmētu kultūras sadarbību. Padomju laikos medņevieši braucu uz Krieviju pārdot kartupeļus, gaļu un pienu.  Tur neizauga, bet Medņevā prata audzēt.

med

Imants Circens pagastā strādā par kurinātāju. Kaut arī aizvien retāk, tomēr kaimiņvalsti viņš apmeklē.

Turpināt lasīt

Poļu kultūras diena Ludzā

Inga Čekša-Ratniece, Foto:  Rišards Stankevičs
Poļu kultūras diena, kā tradicionāli jau 21. reizi, aizvadītajā sestdienā sākās Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīcā, to ievadot ar svēto misi, uz kuru sabrauc tuvāko un tālāko pilsētu un pagastu poļi.
Šogad kultūras dienas pasākumi turpinājās Ludzā, kur pie Ludzas Tautas nama tika atklāta Ferdinanda Antonija Osendovska piemiņai veltītā plāksne. Kā liecina Ludzas Novadpētniecības muzeja materiāli, Antonijs Ferdinands Osendovskis dzimis 1876. gada 27. maijā Ļucinā, Vitebskas guberņā (tagadējā Ludzas teritorijā) ārsta Marcina Osendovska un Viktorijas Bortkevičas ģimenē. Viņš bija pazīstams antikomunists, rakstnieks un žurnālists. Pasaules slavu ieguva Osendovska grāmata „Zwierzeta, ludzie, bogowie” („Zvēri, cilvēki, dievi”), tulkota 19 valodās. Starpkaru periodā aktīvi nodarbojās ar literāro darbību: iznāca 77 rakstnieka grāmatas, 150 tulkojumi 20 valodās. Vēstures avoti liecina, ka Ferdinands Antonijs Osendovskis par piedalīšanos 1905.gada revolūcijā līdz 1907.gadam bija ieslodzīts. No 1922.gada dzīvoja Polijā, kļūdams pazīstams ar grāmatām par Krievijas neseno vēsturi. 2.pasaules kara sākumā piedalījās poļu Pretošanās kustībā. Ferdinands Antonijs Osendovskis mira 1945.gadā pirms PSRS karaspēka ienākšanas Polijā.

Turpināt lasīt

Loduma krusts Medņevas pagastā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Viļakas novada Medņevas pagastā ir Loduma ciems. Tas atrodas pagasta centrālajā daļā 2,5 km no pagasta centra, 9 km no novada centra Viļakas un 256 km no Rīgas. Loduma ciemā vien palikušas dažas apdzīvotas mājas. Taču ciema nosaukums pazīstams esot pat svešiniekiem, jo pirms kāda laika viena no Rīgas tūrisma aģentūrām organizēja braucienus uz Latgali, piestājot pie Loduma krucifiksa. Joprojām katru gadu maijā pie krusta notiek Maija dziedājuma. Tieši 30.maijā sanāk visvairāk dziedātāju, atbrauc arī tie, kuri Lodumā bija dzimuši un auguši.

Turpināt lasīt

Pieaudzis velotūristu skaits Ziemeļlatgalē

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Kaut arī Viļakas novada Tūrisma informācijas centram nav velobraucēju skaitītāja, tomēr ikviens iedzīvotājs izjūt velotūristu rosību Viļakā un tās apkaimē. Kā stāsta centra vadītāja Linda Biseniece – Mieriņa, te ierodas tūrists, kurš izceļojis visu Latviju, bet Viļakā nav bijis. Šī puse ir neiepazītā. Tie ir velobraucēji gan no Latvijas, gan ārzemēm. Modē ir dabas tūrisms. Tādējādi cilvēki ļoti grib būt tuvāk dabai, klusumam un mieram. Līdz ar to Viļakas puse ir ideāls variants, kur to visu var iegūt. Par to ir pārliecināta Linda Biseniece – Mieriņa. Ārzemniekus piesaista arī robežas tuvums, vēloties pietuvoties Latvijas – Krievijas robežai. Viņiem tā ir eksotika.

Turpināt lasīt

Restaurē Viļakas katoļu baznīcas ērģeļes

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Restaurētās ērģeles nodrošinās kvalitatīvu, reizē brīnišķīgu ērģeļmūzikas skanējumu svētajās misēs un koncertos. Kā informē Viļakas novada Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Vineta Zeltkalne, restaurācijas darbus veic ērģeļu restaurators Tālivaldis Deksnis ar savu komandu. Augusta vidū speciālisti ieradās Viļakā, lai nomontētu spēles galdu un aizvestu to uz darbnīcu Rīgā, jo nav iespējams pārcelt viņu restaurācijas darbnīcu uz vairākiem mēnešiem uz Viļaku.
Jāteic, ka tas ir Viļakas katoļu baznīcas ērģeļu restaurācijas 3.posms, kura laikā tiks veikta spēles galda un traktūras atjaunošana.

Turpināt lasīt

Dzejas dienas Ludzā

Inga Čekša-Ratniece
Septembri var saukt ne vien par pirmo jaunā mācība gada mēnesi, bet arī dzejas mēnesi. Šogad jau 52.gadu pēc kārtas Latvijā sāksies dzejas dienas – laikā, kad tiek svinēta dzejnieka Raiņa dzimšanas diena. Pirmā Dzejas diena tika rīkota 1965. gada 11. septembrī Rīgā pašreizējā Esplanādē, atzīmējot Jāņa Raiņa 100.dzimšanas dienu.
Šogad dzejas dienu pasākumi notiks no 7. līdz 17.septembrim visā Latvijā.
Ludzā Dzejas dienu pasākumi sāksies ceturtdien. Ludzas Tautas namā tiks demonstrēta īsfilma „Dzeja Ludzai”. Savukārt piektdien vakarā Ludzas dzelzceļa stacijā notiks muzikāls Dzejas dienu pasākums „Dzeja iebrauc Ludzā”, kurā pazīstamās grupas „Dabosu durovas” līderis Arnis Slobožaņins dziedās savas populārās un mazāk zināmās dziesmas.

Turpināt lasīt