Latvijas austrumu pierobežā robežsarga profesija joprojām ir prestiža

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
foto_robVoldemārs Šaicāns ir no Viļakas. Prom bijis tikai padomju laiku armijas dienesta un pirmās profesijas apguves laikā. Pirmās četras klases pabeidzis Viļakas sākumskolā, kura pašlaik atrodas pie Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes ēkas, kā neizmantota celtne ar tumšiem logiem. Arī vidusskola absolvēta Viļakā. Virpotāja profesiju Voldemārs apguva Rīgā. Tad pieci darba gadi  Žīguru MRS.  1993.gada 25.februārī uzsāka dienestu robežsardzē. Voldemārs Šaicāns ir Viļakas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks, pulkvežleitnants.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Broņislavs Spūlis.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
Ai, dorgo tauta latgaļu!/ Pi tovim dabasim,/ Kur zvaigžņu ira moz,/ Vēļ vīna zvaigze dzysuse,/ Vēļ vīna korsta sirds ir rymuse! – Šādus vārdus Antons Zvīdris veltījis izglītības darbinieka un Latgales patriota Broņislava Spūļa (1899–1974) piemiņai, kurš mūžībā aizgājis 25. oktobrī.
Labākās liecības krietnam mūžam laikabiedru atmiņās. Jezups Rudovičs: Pa sovu dzeives laiku beja pazeistams gon kai školōtōjs, gon kai Tautškolu direktora bīdrs, gon kai komercškolas direktors un sabīdrisks darbinīks. Jys čakli nūsadorbōja ar sovas volūdas pēteišonu un kūpšonu, sastodeja latgaļu māceibas grāmotu pamatškolom un ryupējōs par tautas apziņas mūdynōšonu un latgaliskōs apziņas ceļšonu. Kai cylvāks jys beja vīnkōršs, draudzeigs un izpaleidzeigs. Augstais omots jū naškeire nu sovas tautas. Muna īpasazeišona ar Spūli nūtyka Reigā. Gribēju nūskaidrōt školōtōju cenza lītas. Izgleiteibas ministrijā mani pījēme Tautskūlu direktora bīdrs Bronislavs Spūlis. Sveicynōju un sovu vajadzeibu pasaceju latgaliski. Acimradzūt latgaliskō uzruna jam patyka. Jā, vaigā uzplauka prīceigs smaids. Jys taipat latgaliski atjēme sveicini un sirsneigi paspīde rūku. Muna apsavaicōšona par cenza lītom izavērte par garu sarunu. Jys gribēja zynōt par školu, kurā es strōdōju, par kursim, kurūs tod Reigā mocejūs, un ari par mani pošu. Sarunā rūbežs storp direktoru un školōtōju pagaisa. Škeiremēs kai draudzeigi vīna nūvoda cylvāki, sābri. Nu tō laika bejom pazeistami.

Turpināt lasīt

Viļaka – izglītības pilsēta pierobežā

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
Viļakā vienkopus atrodas vairākas skolas: ģimnāzija, pamatskola, mūzikas un mākslas skola, bērnu un jaunatnes sporta skola.  Gribētos, lai te izveidojas pierobežas ģimnāzijas pilsētiņa – satiekot mūs, saka Viļakas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā Veneranda Medne.
Vēstures fakti:  Viļakas Valsts ģimnāzija savu darbu sāka 1931.gadā kā humanitārā tipa ģimnāzija. 1944.gadā nosaukums tika mainīts, tā saucās Viļakas pilsētas vidusskola. 1996.gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu Valsts ģimnāzijas statuss atjaunots.

Turpināt lasīt

Latvijas Leļļu teātra izstāde Viļānos

Inga Čekša Ratniece, Publicitātes foto
No 1944.gada līdz mūsdienām – tāda ir Latvijas Leļļu teātra ceļojošā izstāde ,,Leļļu stāsti”, kas piedāvā iepazīt leģendāru teātra mākslinieku un skulptoru veidotās lelles, rekvizītus un tērpus, kas tapuši teātra radošās darbības laikā – informē Latvijas Leļļu teātra projektu vadītāja Anda Dzenīte. Izstādē skatāma mākslinieces Anitas Znutiņas-Šēves veidotā ekspozīcija, tajā iekļaujot gandrīz 30 lelles, tērpus un rekvizītus.

Publicitates foto_Lellu stasti_2

Turpināt lasīt

Kārļa Ulmaņa vizītes Ludzā

Milāna Bule, Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore
Šogad Ludzu ar savu klātbūtni pagodināja prezidents Raimonds Vējonis. To savā prezidentūras laikā apmeklēja arī Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers. Bet ir zināms, ka Kārlis Ulmanis vismaz divreiz ir apmeklējis mūsu pilsētu.

A126-098 (1)

1920.gadā no 3. februāra līdz 12. februārim Latvijas Ministru kabineta vadītājs K. Ulmanis pēc Latgales atbrīvošanas devās plašā vizītē. Tika apmeklēti Viļāni (4. februāris), Preiļi (5. februāris), Višķi (6. februāris), Daugavpils (7. februāris), Rēzekne (8. februāris), Kaunata (9. februāris), Ludza (10. februāris), Krāslava (11. februāris), Viļaka (12. februāris). Brauciens bija saistīts ar administratīvās sistēmas izveidi, vispārēju saimnieciskās dzīves normalizēšanu, sociālo un veselības jautājumu risināšanu. K. Ulmanis aicināja visu tautību pārstāvjus celt jaunu un demokrātisku valsti. K. Ulmani pavadīja Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamenta ierēdnis Pēteris Kinklāvs, veselības departamenta direktors Reinhards, kā arī Amerikas Sarkanā krusta (ARC) pārstāvis Deils Hjūtons (Houghton), kurš pēc K. Ulmaņa ieteikuma ceļojuma laikā dāvināja akūti nepieciešamās lietas – segas, dvieļus, ziepes, kabatas lakatiņus.

A126-104

P.Kinklāvs savā atskaites ziņojumā par braucienu pa Latgali rakstīja: 1920. gada 4. februārī Viļānu stacijā Rēzeknes apriņķī Ministru Prezidenta pirmā apstāšanās Latgalē. Rēzeknes apriņķa iedzīvotāju vārdā šeit Ministru Prezidenta kungu apsveica Tautas Padomes loceklis Pēteris Zadvinskis, kas arī stādījās priekšā kā Rēzeknes apriņķa valdes priekšsēdētājs. P. Zadvinskis paziņoja, ka Rēzeknes apriņķa valde darbojas no 1920. gada 25. janvāra. Visos Rēzeknes apriņķa 19 pagastos ir nozīmējis pagasta valdes ar pagastu vecākiem priekšgalā. (..)

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Helēna.

Sandra Ūdre, Foto: Helēna Kozlovska-Ersa 1924. g. (Latgales Kultūrvēstures muzejs – LgKM 19334)
helena_kozlovska1949.gada 23. oktobrī aizgāja mūžībā dziedātāja Helēna Kozlovska-Ersa (1895–1949), saukta gan par Latgales lakstīgalu, gan – par Kolibri.

Padomju režīms jau bija nobendējis viņas vīru – rakstnieku Ādolfu Ersu, viņš miris 1945. gada 29. septembrī Rīgas Centrālcietumā no tuberkulozes. Pēdējā dzīves gadā viņa strādāja par fabrikas „Lenta“ dziedāšanas pulciņa vadītāju, skatuves māksliniecei bija piešķirta personālā pensija 350 rubļu apmērā, kas bija niecīga summa.

Jau viņas 100. koncerts 1932. gadā tika atzīts par lielu notikumu mākslas dzīvē, intervijā laikrakstam „Pēdējā Brīdī“ skatuves māksliniece teica: Visu pagājušo gadu povadīju turnejā pa tautskolām, kur uzstājos ar latviešu, lietuviešu un igauņu tautas mūziku un ar lekcijām par šo tautu mūzikas vēsturi. Otrā šāda veida ciklā ietilpa somu, ungāru un latviešu tautas mūzika, tāpat lekcijas par šo tautu mūzikas vēsturi. Pavisam esmu šāda veida koncertos uzstājusies līdzīgi 100 reizes. Pašreiz atpūšos un papildinu sava otra cikla programmu.. Turpināt lasīt

Ņinas lielākoties dzīvo Daugavpils pusē

Inga Čekša Ratniece
Nākamnedēļ populārākie vārdi – Ņina un Dainis. Kā apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati, Latvijā dzīvo 8013 Ņinas un 5503 Daiņi.
Niņas vārds vislielāko popularitāti ir ieguvis tieši Daugavpils pilsētā un novadā. Tur mīt 550 šī vārda nēsātājas. Ņinas esot kārtīgas un uzticamas, uz kurām var paļauties. Viņas ir čaklas un draudzīgas. Mīl cilvēkus, ir pieklājības un pretimnākošas. Viņas nav skopas, bet gan ar plašu sirdi. Klāva Siliņa Latviešu personvārdu vārdnīcā atrodam, ka Ņinas vārds ir cēlies no personvārdiem Antoņina, Katarīna. Pirmo reizi kalendārā ierakstīts 1889.gadā.
Šogad 4 jaundzimušajiem ir dots Ņinas vārds. Tiesa gan, salīdzinot ar 2009.gadu, Latvijā Ņinu skaits ir samazinājies. Pirms 8 gadiem bija 11 187 Niņas vārda īpašnieces, no kurām 721 – Daugavpils pusē.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Naaizmierstule.

Sandra Ūdre, Foto: Marutas Latkovskas personiskais arhīvs
Na tikvīn leičūs jū atrast var,/ plaukst grōmotu rokstūs ari/ šys zīdeņš – Latgales kautrais bārns.. – Tā latgaliešu dzejnieci un bērnu rakstnieci Naaizmērstuli (īst. v. Rozālija Tabine, 1890–1965) poētiski raksturojusi Veneranda Zepa. Puķe neaizmirstulīte ir tikai skaistumaugs, to neizmanto ne lauksaimniecībā, ne kulinārijā, ne dziedniecībā.

naaizmerstule

Par sava pseidonīma izvēli pati rakstniece atstājusi šādu liecību: R. Tabin kai Naaizmērstule dzyma Mōsu Nazaretaņu klūsterī. Kaidā pēcpušdīņu breivlaikā mōsa audzynōtōja lyka gimnazistem puču vōrdus. Kod pīnōce muna kōrta, jei teice: „Un tu byusi Naaizmērstule, ka tu naaizmērstu, nu kurīnes esi nōkusi un kur tev jōīt.“ Tamdeļ ari, īsōkuse dorbu tautā, šū vōrdu es paturēju par pseudonimu.
Viņa neaizmirsa, 1913. gada 24. jūnija „Drywas“ numurā sevi spēcīgi pieteica literatūrā ar dzejprozas publikāciju „Tu manis navaicoj!“, kurā daudzviet atkārtoti vārdi: Es latvīte asu! Pateicoties viņai, Latgales bērni tādu žanru kā pasakas par ziediem iepazina krietni agrāk pirms Annas Sakses. Tās atrodamas krājumos „Lauku zīdi“ (1934) un „Dīva dōrza pučeites“ (1943), arī presē.

Turpināt lasīt

Folkloras kopai ,,Rīkšova’’ – 15

Inga Čekša Ratniece, Foto: www.kulturaskarte.lv
2002.gada 8.jūnijā Ludzas novada Ņukšu pagastā tika nodibināta folkloras kopa „Rīkšova”. Kā vēsta Kulturaskarte.lv, kopas mērķis ir apzināt Latgales novada folkloras vērtības un radīt interesi par to saglabāšanu un tālāk nodošanu, līdztekus iepazīt un saglabāt latviešu tautas garīgās vērtības, dzīves gudrību un tradīcijas. Kolektīvā darbojas trīs paaudzes: vīrieši, sievietes un arī bērni, kopumā tajā esot vairāk nekā 10 dalībniekiem. Kopas dibinātāja un vadītāja ir Ilona Poikāne.
Kā liecina pieejamā informācija, folkloras kopai ,,Rīkšova’’ šo gadu laikā ir izveidojušās savas tradīcijas un gūti sasniegumi. 2003., 2006. un 2012.gadā tā piedalījās festivālā Baltica, kas norisinājās Latvijā, bet 2007.gadā – Igaunijā.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Jānis Cibuļskis.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
Jyusu nūdums dybynōt p1ašōku pasau1eigū izdevniceibu ir loba, atbolstama 1īta. Gotovs asmu atļaut Jums drukōt un kūpōt vysus munus rokstus, kai ari varu apsūleit Jums vēļ raksteit, ka tik byutu izdevējs un, golvonais, lobi izplateitōji tautā. Jums vajadzātu sovu veikalu nudybynōt Rezeknē voi vēļ 1obōk Reigā, ar 1aiku atvērt sovu mozu tipografiju u.t.t. Pi lobas gribas, energijas un saprōteibas 1atga1īšu izdevnīceibai vajadzātu plaukt. Varātu nūdybynōt paju voi akciju sabīdreibu, lai piviļkt 1e1ōkus kapita1us. Dybynōt teiri 1atga1isku uzjāmumu, kuru leidz šam nav. – Tā Francis Kemps vēstulē Jānim Cibuļskim (1911–1997) apsveic nodomu sākt profesionālu latgaliešu grāmatu izdošanu.

cibulskis

J.Cibuļskis, pierastāk Jōņs Cybuļskis vai Juoņs Cybuļskis, rokrakstu grāmatnieka Andrieva Jūrdža mazdēls, dzimis 1911. goda 19. oktobrī Nautrēnu pagasta Dekteros kā pedeleits piecu bērnu ģimenē.
30.gadu sākumā nākamais izdevējs strādā par ticības mācības skolotāju Viļakas puses 12 skolās. Braukādams ar velosipēdu pa Jaunlatgales apriņķa ceļiem, nodarbojas ar kolportāžu – tirgo grāmatas. Tolaik latgaliešu vidū valda aizspriedumi, ka tirgošanās nav laba nodarbošanās. Jānis nav stereotipu cilvēks. 30. gadu otrajā pusē kopā ar Franci Kokoreviču Viļakā atver grāmatu un rakstāmlietu veikalu „Centība“. Kopā ar Vladislavu Loci dabū atļauju piecu grāmatu iespiešanai latgaliski. Par izdevniecības dibināšanas kapitālu kļūst 400 lati no divām abu kompanjonu Nacionālajai bibliotēkai pārdotajām Jūrdža grāmatām. Jānis kārto izdevniecības juridisko pusi, bet Vladislavs ir reālais darītājs. Viļakā iznāk pirmais „Tāvu zemes kalendars 1939. godam“, kuram nosaukumu ieteicis F. Kemps, kritizējot izdevēju ieceri par „Mōras zemes kalendāru“. Bet atnāk 1940. gads…

Turpināt lasīt