Pagātnes fakti šodienai. Jānis Cibuļskis.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
Jyusu nūdums dybynōt p1ašōku pasau1eigū izdevniceibu ir loba, atbolstama 1īta. Gotovs asmu atļaut Jums drukōt un kūpōt vysus munus rokstus, kai ari varu apsūleit Jums vēļ raksteit, ka tik byutu izdevējs un, golvonais, lobi izplateitōji tautā. Jums vajadzātu sovu veikalu nudybynōt Rezeknē voi vēļ 1obōk Reigā, ar 1aiku atvērt sovu mozu tipografiju u.t.t. Pi lobas gribas, energijas un saprōteibas 1atga1īšu izdevnīceibai vajadzātu plaukt. Varātu nūdybynōt paju voi akciju sabīdreibu, lai piviļkt 1e1ōkus kapita1us. Dybynōt teiri 1atga1isku uzjāmumu, kuru leidz šam nav. – Tā Francis Kemps vēstulē Jānim Cibuļskim (1911–1997) apsveic nodomu sākt profesionālu latgaliešu grāmatu izdošanu.

cibulskis

J.Cibuļskis, pierastāk Jōņs Cybuļskis vai Juoņs Cybuļskis, rokrakstu grāmatnieka Andrieva Jūrdža mazdēls, dzimis 1911. goda 19. oktobrī Nautrēnu pagasta Dekteros kā pedeleits piecu bērnu ģimenē.
30.gadu sākumā nākamais izdevējs strādā par ticības mācības skolotāju Viļakas puses 12 skolās. Braukādams ar velosipēdu pa Jaunlatgales apriņķa ceļiem, nodarbojas ar kolportāžu – tirgo grāmatas. Tolaik latgaliešu vidū valda aizspriedumi, ka tirgošanās nav laba nodarbošanās. Jānis nav stereotipu cilvēks. 30. gadu otrajā pusē kopā ar Franci Kokoreviču Viļakā atver grāmatu un rakstāmlietu veikalu „Centība“. Kopā ar Vladislavu Loci dabū atļauju piecu grāmatu iespiešanai latgaliski. Par izdevniecības dibināšanas kapitālu kļūst 400 lati no divām abu kompanjonu Nacionālajai bibliotēkai pārdotajām Jūrdža grāmatām. Jānis kārto izdevniecības juridisko pusi, bet Vladislavs ir reālais darītājs. Viļakā iznāk pirmais „Tāvu zemes kalendars 1939. godam“, kuram nosaukumu ieteicis F. Kemps, kritizējot izdevēju ieceri par „Mōras zemes kalendāru“. Bet atnāk 1940. gads…

Vācu okupācijas laikā izdevniecība Vladislava vadībā darbojas Daugavpilī, 1944. gadā Vladislavs dodas uz Vāciju, emigrācijā turpina izdot latgaliešu grāmatas. Jāni 1949. gada 30. augustā arestē un notiesā uz 25 gadu labošanās darbiem Volgas–Donas kanāla celtniecībā un meža izstrādē. 1955. gadā atbrīvots atgriežas Latvijā. Strādā Bolderājas zivju pārstrādes uzņēmumā,  bet viņa paša celtā māja Rīgā kļūst par latgaliešu inteliģences pulcēšanās vietu.
Vācis materiālus gan latgaliešu vārdnīcai, gan atmiņas par Andrievu Jūrdžu, arī kopā ar tēlniekiem gādājis par kapu pieminekļiem latgaliešu kultūras darbiniekiem, sakārtojis Aglonas Dievmātei veltītu dzejoļu albumu „Monstra te esse Matrem” („Rādi, ka esi māte”), kas 1980. gadā dāvināts pāvestam Jānim Pāvilam II.
Vēstule Cybuļskam 22.11.1939. Franča un Konstances Kempu darbi, CD, 2007.
Tāvu zemes kalendars 1991, 1990, 66. lpp.

krasainais_logo