Tag: #Robežlīnijas

Jaunumi

Andrejdiena Latvijas pierobežā

Jau kopš seniem laikiem latvieši godā ir turējuši Andrejdienu. Joprojām Latvijā viens no populārākajiem personvārdiem ir Andrejs. Valstī dzīvo  gandrīz 20 tūkstoši (19 929) šī vārda nēsātāju – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra statistikas dati, norādot, ka šogad pasaulē nācis jau 51 Andrejs. Latgales kontekstā visvairāk Andreju dzīvo Daugavpilī – 1333. Popularitāti nav zaudējis arī Andra vārds, proti, Latvijā ir 1913 Andri. Jaundzimušo šī vārda īpašnieku tiesa gan ir mazāk – 19.

Kā vēsta foklora, Andreja diena bija zīlēšanas un burvestību laiks, vakarā tika mieloti gari un nestas dāvanas veļiem, jo oficiāli ar šo dienu beidzās veļu laiks.

Neatņemama Andreja dienas tradīcija – meitas un puiši gājuši čigānos un zīlējuši nākotni. Ticējums vēsta: ,, Andreja vakarā priekš gulēt iešanas vajaga nobērt zem gultas labību un teikt: “Svētais Andrej, parādi man manu nākamo!” Tad bez vārda runas aizmigt, kas sapņos parādīsies, tas būs izredzētais’’.  Šajā dienā arī varot noteikt, kāds laiks gaidām turpmāk. Ļaudis teic: ,,Kādi Andreji, tāda visa ziema’’. Turpināt lasīt

Jaunumi

Latgolys aiļu i prozys skreine

Producentu grupa “Lietišķā Latgale” valsts simtgadi piedāvā sagaidīt un pavadīt kopā ar latgaliešu dzejniekiem un literātiem, ielūkojoties īpašā virtuālā “Latgolys aiļu i prozys skreinē” jeb Latgales dzejas un prozas pūra lādē. Tajā šobrīd pieejami vairāk kā 100 latgaliešu dzejas un prozas darbi.

Kopumā 15 dažādu paaudžu latgaliešu dzejnieki un literāti “Latgolys aiļu i prozys skreinē” ielasījuši vairākus savus darbus, kas nu ikvienam dzejas cienītājam pieejami, noklausoties sev ērtā laikā internetā. Te īpaši jāuzsver, ka visi darbi tiek skaitīti latgaliski, tāpat vairāki no piedāvātajiem ir jaunlasījumi jeb iepriekš nekur nepublicēti darbi.

Producentu grupa “Lietišķā Latgale” ar šo projektu vēlās pievērst uzmanību latgaliešu valodai, latgaliešu dzejai un prozai, to popularizējot arī multimediālā formā. “Latgolys aiļu i prozys skreinē” ikviens dzejas cienītājs varēs savu iecienīto literātu ieraudzīt vaigā, un ieklausīties arī, kā literārais darbs skan paša autora balsī, tempā un interpretācijā.

Pašu autoru skaitītās latgaliskās dzejas rindas un prozas tekstus jebkurš interesents turpmāk varēs atrast ielūkojoties producentu grupas “Lietišķā Latgale” youtube.com vai facebook.com kanālos.

 

Jaunumi

No Latvijas lielajām pilsētām iedzīvotāju skaits visvairāk samazinās Daugavpilī

Salīdzinot ar 2016.gadu, Daugavpilī tas sarucis par 1,6 % jeb 1342 cilvēkiem 2017.gadā. Rēzeknē samazinājies tikai par 0,1 % jeb 18 iedzīvotājiem. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā Latvijā 2017.gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits saruka par 15,7 tūkstošiem cilvēku.

Skatoties reģionu griezumā, tieši Latgalē dzīvo visvairāk vecu cilvēku. 21,16% no visiem iedzīvotājiem ir sasnieguši 65 gadu vecumu un vairāk. Līdztekus šis reģions ir ar lielāko darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvaru – 64,7 %, bet ar mazāko bērnu īpatsvaru – 13,7 %.

Latgale ir reģions, kurā latviešu ir mazāk nekā puse no visiem iedzīvotājiem, sastādot 45,9%. Turpināt lasīt

Jaunumi

Viļakas novada muzejs aicina apmeklēt starptautisko izstādi

No 2018.gada 25.oktobra līdz 2019.gada 24.februārim Kultūras un radošo industriju centrā Klostera ielā 1,Viļakā, būs skatāma starptautiskā arheoloģijas izstāde – „Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija. Vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture”, “Tak daleko, a tak blisko: Łotwa i Polska. Więcejniż 100 lat wspólnejhistorii”,  (“Latvia and Poland: so far away and yet so close. More than 100 years o fcommon history”).
Viļakas apkārtne ir cieši saistīta ar poļu muižniekiem un poļu atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Poļi ir devuši milzīgu ieguldījumu ne tikai poļu kultūras attīstībā, bet arī Viļakas apkārtnes senatnes izpētē, kad šo zemi apdzīvoja senie latgaļi. Izstāde ir tapusi sadarbībā ar Valsts arheoloģijas muzeju Varšavā, kurā strādā vieni no vadošajiem Eiropas arheologiem.

19.gs beigās Marienhauzenā un tās apkārtne poļu zinātnieks Z.Glogers veica arheoloģiskos izrakumus un atrada vairākas senlietas, kuras aizveda sev līdzi uz Poliju. Tas ir bagātīgs arheoloģiskais materiāls par Viļakas apkārtnes dzīvi un kultūru no 13.gs-16.gs. Izstādes idejas autors ir Latvijas vēstnieks Polijā Edgars Bondars. Kā izstādes pirmā pieturvieta izvēlēta  tieši Viļaka, jo lielākā daļa arheoloģiskā materiāla nāk no Viļakas novada senkapiem. Turpināt lasīt

Jaunumi

Rēzeknes un Narvas kopīgās robežlīnijas

Inga Čekša-Ratniece, Māris Justs

Kaut arī Latvijas Rēzekne un Igaunijas Narva atrodas 418 km attālumā viena no otras, abām pilsētām ir kopīgas iezīmes. Šīs robežlīnijas īpaši vērojamas pēc 2.pasaules kara. Abas pilsētas ļoti cieta kara laikā. No lielās Padomju Savienības uz tām pārsvarā sabrauca jaunatne. ,,Pirms kara tā bija kā skaista vecpilsēta. To būvējuši dāņi un zviedri. Vecas mājas bija kaut kas līdzīgs vecajai Tallinas daļai. Līdz mūsdienām palikušās tikai kādas 5 pirmskara ēkas. Karš iznīcināja visas baznīcas, bet tās, kuras nepaspēja, nojauca padomju vara. Te dzīvo pareizticīgie, vecticībnieki, katoļi un citas konfesijas. Esošie daudzstāvu nami uzbūvēti 50.-80.gados’’, tā par Narvu stāsta pilsētas uzņēmējs Aleksandrs Broks. Arī Rēzeknē ieradās uz dzīvi cilvēki no lielās kaimiņvalsts, arī te tika būvētas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un rūpnīcas. Abas pilsētas kļuva par rūpniecības centriem, izveidojoties maizes, piena kombinātiem, metālapstrādes un citu jomu fabrikām. Tādējādi 90.gadu beigās gan Rēzekne Latvijā, gan Narva Igaunijā piedzīvoja lielāko krīzi: rūpnīcas likvidētas, liels bezdarba līmenis. Joprojām abām pilsētām seko rūpniecības rēga ēna, sarūkot iedzīvotāju skaitam. Kā norāda Narvas uzņēmējs Aleksandrs Broks, cilvēki, īpaši gados jaunie ,,aizbrauca uz Somiju, Lielbritāniju. Tagad robežas ir atvērtas. Pensionāri palika, no kuriem vairums pārvācās uz dzīvi mazdārziņos’’. Arī rēzeknieši peļņas nolūkos ir izvēlušies vairāk Lielbritāniju, dodas arī uz Īriju, Vāciju un Norvēģiju.

Foto: Narvas pilsētas skati, informācijas valoda, uzņēmums Nakro.

 

 

 

 

 

 

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Uncategorized

Otro reizi varēs rakstīt diktātu latgaliski

Sestdien, 3. novembrī, uz Otro pasaules diktātu latgaliešu rakstu valodā aicina “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” un Latvijas Radio Latgales studija.  Diktāts skanēs Latvijas Radio 1 latgaliskajā raidījumā “Kolnasāta” plkst. 18.15 gan visās LR1 frekvencēs Latvijā, gan interneta tiešraidē visā pasaulē.

Pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā pirmo reizi notika 2017. gadā, iedvesmojoties no iniciatīvas“Latgalīšu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys, i ir pošsaprūtami, ka ari latgaliski var raksteit diktatu. Iniciativys mierkis ir popularizēt latgalīšu volūdu i veicynuot tuos lītuojuma pīaugumu,” saka diktāta idejas autore un portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne. Turpināt lasīt

Jaunumi

Šodien Annas Rancānes jaunās grāmatas ,,Prīca i klusiešona” atvēršanas svētki

Tā ir Annas Rancānes jau astotā dzejas grāmata. Lasāmi no 2012.gada  tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Grāmatu ,,Prīca i klusiešona” papildina mākslinieces Gundegas Rancānes gleznas, tās maketu izstrādāja Daina Salmiņa, grāmatas literārā redaktore ir Ilze Sperga.

Dzejniece, žurnāliste Anna Rancāne dzimusi Miglinieku ciema Liuzenieko. Publicējas kopš 1975.gada. Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātē un M.Gorkija Literatūras institūtā Maskavā. Strādājusi par izdevniecības ,,Liesma” redaktori, bija Daugavpils teātra literārās daļas vadītāja, vēlāk laikraksta ,,Latgales Laiks’’ galvenā redaktore, kā arī laikraksta ,,Diena” reģionālā korespondente. Pašlaik ir Rēzeknes novada mājas lapas satura redaktore, kā arī raksta žurnālam A12. Turpināt lasīt

Jaunumi

No Rēzeknes uz Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konkursa skati ,,LDS Balva 2018”

Jau 11.reizi Latvijas Dizaineru savienība apkopo un izceļ Latvijas labākos dizaineru darbus. Šogad tā no 5. līdz 7.oktobrim notika izstādes ,,DesignIsle 2018” ietvaros Ķīpsalā Rīgā.

Kā informē rīkotāji, šogad otrajā kārtā skolu, augstskolu un profesionāļu kategorijā ir izvirzīti kopumā simts četrdesmit deviņi darbi. Profesionāļu konkursā darbi pieteikti kategorijās ,,Lietu dizains” (šī gada temats – gaismas objektu, tas ir, gaismekļu, gaismas ķermeņu un lampu dizains), ,,Interjera dizains” un ,,Saziņas dizains” (šī gada temats – zīmes dizains).

Arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu nominācijā ,,Lietu dizains’’ pārstāvēja 4 absolventu dizaina darbi:

Turpināt lasīt

Jaunumi

Viszemākā vēlētāju aktivitāte – Rēzeknes novadā gan reģiona, gan valsts mērogā

13.Saeimas vēlēšanās vienā no Latvijas lielākajiem novadiem – Rēzeknes novadā piedalījās 7236 balsstiesīgie, proti, 33,47%. Tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Uz vēlēšanu iecirkņiem ir devies tikai katrs trešais iedzīvotājs. Iespējams, ka novada vairāki vēlētāji vai nu apmeklēja Rēzeknes pilsētas vēlēšanu iecirkņus, vai ir atstājuši dzimto novadu un pašlaik dzīvo un strādā ārpus Latvijas, saglabājot Rēzeknes novada pierakstu.

Zema vēlētāju aktivitāte bija arī Ciblas novadā – 34,61%, proti, balsot devās 751 cilvēks. Tad seko Daugavpils novads, kurā piedalījās 35,66% – 5904 balsstiesīgie. Dagdas novadā – 36,71%, piedaloties vēlēšanās 2122 cilvēkam. Arī Zilupes un Riebiņu novadā uz vēlēšanām devās mazāk nekā 40% no balsstiesīgajiem: Zilupes novadā – 38,30 % (864 vēlētāji) un Riebiņu novadā – 38,80 % (1668 vēlētāji). Turpināt lasīt

Jaunumi

Izdota jauna Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”

Septembra beigās izdota jauna Latgales dzejnieces, literātes, žurnālistes, publicistes un arī dramaturģes Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”, kurā lasāmi pēdējos gados tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Anna Rancāne ir mūsdienu Latgales spilgtākā rakstītāja. Grāmatā “Prīca i klusiešona” dzeja, kas pārsvarā ir latgaliski un tapusi laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam, mijas ar dienasgrāmatas tipa īsprozas tekstiem, ko pati autore dēvē par naktsrakstiem un kuru hronoloģija iezīmē tapšanu no 2008. līdz 2011. gadam. Uz to atskatoties, Anna atzīst, ka tas sakritis ar krīzes laiku, vairs tā nevarētu rakstīt. Balstoties uz naktsrakstiem, 2017. gada aprīlī Lūznavas muižā tapis literāri muzikāls uzvedums “Atlaižu”, kuru līdz ar Annu Rancāni veidojusi režisore Māra Zaļaiskalns, aktrise Vizma Kvēpa un mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa. Anna par jaunā krājuma iznākšanu saka: “Jaunys gruomotys izīšona ir svātki bez šaubu. Koč kuo nūslāgums. Ari koč kuo nūškieršonu nu sevis.”

Darbu krājuma māksliniece ir Gundega Rancāne, kuru ar Annu saista attāla radniecība – abas cēlušās no vienas Rancānu dzimtas dažādiem zariem. Sadarboties ar Gundegu Anna Rancāne vēlējusies jau sen, jo asinsradniecība nav bijis pats galvenais – svarīgāka bijusi garīgā tuvība un dzīves uztvere – brīžiem sakāpināti ekspresīva, krāsaina, spilgta, brīžiem niansēta un apcerīga. Grāmatā Annas literāros darbus izkrāso astoņas Gundegas Rancānes gleznas, ko vienotā stāstā salikusi māksliniece, maketētāja Daina Salmiņa. Krājuma “Prīca i klusiešona” literārā redaktore ir Ilze Sperga. Turpināt lasīt

Jaunākie ieraksti
Vecāki ieraksti