Tag: #Pagātnes fakti šodienai

Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai.Kapusvētki.

Sandra ūdre. Foto: Māris Justs
30.gados, kad kapusvētku tradīcija tikai vēl veidojās, latgaliešu presē rakstīja: Kopūs jyutama tei myužeiba un mīrs, kū cylvāks šymā dzeivē naapzineigi meklej, bet navar atrast un tōpēc ir naapmīrynōts un nalaimeigs.
Izkleist ļaudis. Kopsāta kļyust vīntuleiga. Tikai appuškōtōs dūbes un teirī celeni palykuši vēļ kai atmiņa nu kopu svātkim. Un kotra svātku daleibnīka sirdī ari palīk kas skaists un gaišs.
Vasara ir kapusvētku laiks, un vienkāršie lūgšanu vārdi savu aizgājēju labā iespiežas atmiņā pat tiem, kas nav čakli baznīcā gājēji. Tomēr ar vārdiem „škeisteišonas guņs“ un „myužeigu duseišonu“ latgaliskās lūgšanu grāmatās nav bijis tik vienkārši.
Tomēr daudzās vecās lūgšanu grāmatās škeisteišonas guņs saukta par slaucamu guni. Šāda apzīmējuma rašanos saista ar tulkotāja kļūdu, jo poliski czyścić nozīmē ‘tīrīt’. Vajadzēja būt teireišonas guņs. Acīmredzot tulkotājs pazinis tikai vārdu slauceit, kas daļēji arī nozīmē tīrīšanu, kad runa ir par dubļu, putekļu un citu netīrumu slaucīšanu, bet sajaucis ar vārdu slaukt. Turpināt lasīt
Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai.Krāslavas garīgais seminārs.

Sandra Ūdre
Tuvojas mācību gada sākums, neaizmirsīsim, ka skolas Latgalē nav pēdējo gadsimtu realitāte, jau 18. gs. Latgalē bija augstskola. Krāslavas Garīgais seminārs ir pirmā augstākā izglītības iestāde Latvijā (1757–1844): Tas 19. gs. veidoja latgaliešu laicīgās literatūras sākotni un turpināja garīgās literatūras un vietējās latviešu valodas kopšanas tradīcijas.
Šo semināru absolvēja 253 priesteri. Lai gan semināra mācību valodas bija latīņu un poļu, tiem, kas gribēja strādāt Latvijā, bija jāmācās arī vietējā latviešu valoda. Bija pat sarakstītas gramatikas.
Vai nebūtu vienkāršāk ļaut studēt arī kādam vietējam? Nē! Latviešu uzvārdi studējošo sarakstos nav atrodami. Kāds Malinskis un Stankevičs tiek atskaitīti par to, ka nevar pierādīt savu polisko izcelsmi. Izrādās, viņi ir Latgales zemnieku dēli Mols un Stankus. Tāpēc nekādu izredžu. Turpināt lasīt
Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai. Jānis Jaunsudrabiņš.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
jaunsudrabin25.augustā 140 vienam no ievērojamākajiem latviešu rakstniekiem, arī gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam (1877–1962): Manas mūža dienas nāk un iet, un es noskatos uz viņu virkni un nenožēloju nevienas, kura ir garām, jo ar ilgošanos gaidu nākošās. („Mūža dienas“)
Populārākā neretieša lasītākie vai skatītākie darbi – garstāsts „Vēja ziedi“ (LTV uzvedums 1982), triloģija „Aija“ (ekranizējumi 1959, 1987), romāns „Jaunsaimnieks un velns“ (ekranizēts LTV videofilmā „Saldā indes garša“ 2001), hrestomātiskā „Baltā grāmata“ (ekranizējums „Puika“ 1977, godalgots ar „Lielo Kristapu“).

Turpināt lasīt

Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai.Kazimirs Skrinda.

Sandra Ūdre. Foto: Wikipedia
Kazimirs_Skrinda„Drywas“ pirmā numura pirmajā lapā 1908. g. 15. maijā redaktors Kazimirs Skrinda (1875–1919) raksta: Bet kai soktis dorbotis ar jaunu awizi, kad jai wysi paragunioj „bods-novi“? Tai ir. Na wins latgalits druši izasoka: „latgališi ir pirodejuši, ka wini wairok mil monopolku, na awizes, aba latgališim naw naudas, jo ir liuti bedigi“. (..) Bet mums ir sowaidi uzskoti un pidzeiwojumi. (..)
Sedet nulaistom rūkom nadreikstim, jo tycom, ka ikwins avizes numers war atnest latwišim daudz lobuma. Pi awizes izdušonas dreizokâ laikâ ir skubynojuši myusu jaunoki spaki, kuri nu avīzes redz tautai lobumu un topec poši pi awizes grib strodot. Golâ aizrodom wel uz tù, ka pamest zemnikus tymâ pat tymsumâ, kaidâ ji guleja seniok, mes nadreikstom.
Pats nozīmīgākais viņa devums latgaliešu atmodai – laikraksts „Drywa“, jo viņa vadītajam laikrakstam izdevās būt par galveno latgaliešu, mūsdienu valodā runājot, tālaika mediju. Laikraksti pirms „Drywas“ izrādījās īsdzīvotāji ar dažiem numuriem – „Gaisma“ (1905–1906), „Sākla“ (1906), „Auseklis“ (1906–1907). Taču šis laikraksts ne tikai regulāri iznāca līdz 1917. gada 21. decembrim Pēterpilī (Pirmais pasaules karš, revolūcijas!), bet arī, pārcēlies uz Rēzekni kā „Jauno Drywa“, no 1918. g. 11. aprīļa līdz 15. novembrim, kad Latgalē vācu okupācijas apstākļos pat nestrādāja pasts. Turpināt lasīt
Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai. Osvalds Kravalis.

Mūsdienu latgaliešu literārās tradīcijas patriarhs un iekustinātājs, šīs paaudzes literātu, kā O. Seiksts, V. Lukaševičs, skolotājs, koč pats vēļ praktikants Osvalds Kravalis (1942–2008) dzejā ir teicis: Kas sevī stōv, tys satur pasauļs āku. (1988)

5.augustā vārda diena Osvaldiem, pēc PMPL datiem, Latvijā kā vienīgā šī vārda īpašnieki ir vien 584 Osvaldi. Neskatoties, ka tas ir latgaliešiem netipisks personvārds, Latgalē Osvalda vārdu nes mūzikas festivāls (Baltinavā kopš 1995. g.) un spēcīgas kultūras personības.

Rīgā O. Kravalis bija kļuvis par atzītu literatūrzinātnieku un kritiķi, bet pirmais no Rīgas latgaliešiem pārcēlās atpakaļ uz dzimto Latgali. Dzejnieks kopš 1988. g. dzīvoja Daugavpilī, kļuva par Daugavpils teātra literārās daļas vadītāju. Viņš izveidoja Daugavpils un Ludzas literārās apvienības, 1992. g. – Latgales rakstnieku organizāciju „Dveiņuva“, tā izdeva žurnālu „Jaunuo Dzeive“ (iznāca trīs numuri). Turpināt lasīt

Uncategorized

Pagātnes fakti šodienai. Leonards Latkovskis.

Par 1991. gada 30. jūlijā mūžībā aizgājušo profesoru Leonardu Latkovski (1905–1991) varētu teikt paša pierakstītu un komentētu latgaliešu teicienu: Jam nabyus laika nūmērt.

Latkovskis dzimis 1905. g. 14. septembrī Varakļānu pagasta Bokānos kā sestais 9 bērnu ģimenē (arī pašam būs 9 bērni), jau piecu gadu vecumā visus pārsteidz ar trīs valodu zināšanu – latviešu, poļu un krievu. Pateicoties izcilām valodu apgūšanas spējām, Leonhards zinās 18 valodas.

Ar visas saimes atbalstu 1926. g.  Leonhards iestājas Latvijas Universitātē Klasiskās filoloģijas nodaļā. Šajā gadā arī uzraksta pirmās publikācijas, mūža beigās to būs tūkstoši. Paralēli studijām 1928. g. sāk strādāt par skolotāju ģimnāzijās un dara dažādus citus darbus. 1935. g. ar izcilību iegūst Mg. philol. Plānus iegūt doktora grādu izjauc Otrā pasaules kara notikumi. Turpināt lasīt

Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai.Francis Smelters.

Latgaliešu laikraksts „Jaunō Straume“ par šo dienu jubilāru (135) skolotāju Franci Smelteru (1882–1949): Vīns nu pyrmajim latgalīšu revolucionarim un progresivōs idejas sludynōtōjim.

Francis Smelters (vairums labāk zina viņa brāli – garīdznieku un folkloras vācēju Pēteri Smelteru (1868–1949)) dzimis 1882. g. 23. jūlijā Varakļānu pagasta Kokaros, jau piecu gadu vecumā aizvests uz Pēterpili. Te mācījies Sv. Katres proģimnāzijā, 4. Larina Pēterpils ģimnāzijā, 1901. g. iestājās augstskolā, bet 1905. g. revolucionāro nemieru dēļ, kad paši aktīvākie bija studenti, bija spiests pārcelties uz Tērbatu (Tartu).

Atgriezies Latgalē, F. Smelters Kalupē un Višķos nodibināja „Viskrievijas zemnieku savienības“ nodaļas. Kalupē viņš uzrakstīja un aizsūtīja petīciju latgaliešu zemnieku vārdā. Tajā pirmoreiz atklāti tika prasītas skolas latviešu valodā, „zemskūs načaļnīku“ atcelšana, ticības un citas brīvības. Lai arī petīcija bija rakstīta mērenā tonī, 1906. g. soda ekspedīcija bargi represēja iniciatorus. Pagasta vecāko J. Pabērzu un citus nežēlīgi sita. Kaut kādā mērā šī rīcība salīdzināma ar Pītera Miglinīka uzdrīkstēšanos. Turpināt lasīt

Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai. Donats Latkovskis.

20.gs. pirmās puses literāts, žurnālists un kultūrpublicists Donats Latkovskis (1912–1943): Latgale vēl ir noslēpumiem pilna zeme, tās pagātnē vēl daudz kas neatsegts un neizpētīts. Tādēļ še katram, kas var un grib strādāt, pētījot Ezerzemes senatni, ļaudis, viņu dzīvi un ieražas, būs darba pilnas rokas.

Pēc mācībām (1930–1934) Rēzeknes Valsts komercskolas beigšanas Donāts strādāja Rēzeknes pilsētas valdes kancelejā (1934–1936), kopš 1934. g. darbojas žurnālistikā. No 1932. g. laikrasta „Pēdējā Brīdī“ hronikas nodaļas „Māras zeme“ pārzinātājs un autors, no 1936. g. Latvijas Telegrāfa aģentūras Latgales informators. Viņa nozīmīgākais devums ir laika un dzimtlaikos „izsitušos“ latgaliešu biogrāfiju apkopojums. Turpināt lasīt

Jaunumi

Pagātnes fakti šodienai. Andris Vējāns.

Jūlija mēnesi dzejoļu ciklā „Gods kai stots“ Latgalē  zināmākais Donats nosaucis par dīnasvyda gulātōju:

Mes vysi labi zynom: juļs!

Kas sīnu reita rosā pļōvis,

Tik soldi dīnasvydu guļ

Zam ānainim un klusim kļovim.

Tod atsapyutis – styprs un svaigs –

Tū pakaļtej i vad uz pyuni;

Nu svīdrim speid kai azars vaigs,

Nu saules glōstim placi bryuni. Turpināt lasīt

Jaunākie ieraksti
Vecāki ieraksti