Pagātnes fakti šodienai. Jānis Jaunsudrabiņš.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
jaunsudrabin25.augustā 140 vienam no ievērojamākajiem latviešu rakstniekiem, arī gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam (1877–1962): Manas mūža dienas nāk un iet, un es noskatos uz viņu virkni un nenožēloju nevienas, kura ir garām, jo ar ilgošanos gaidu nākošās. („Mūža dienas“)
Populārākā neretieša lasītākie vai skatītākie darbi – garstāsts „Vēja ziedi“ (LTV uzvedums 1982), triloģija „Aija“ (ekranizējumi 1959, 1987), romāns „Jaunsaimnieks un velns“ (ekranizēts LTV videofilmā „Saldā indes garša“ 2001), hrestomātiskā „Baltā grāmata“ (ekranizējums „Puika“ 1977, godalgots ar „Lielo Kristapu“).

JaunsudrabinsTomēr retais zina, ka populārais teiciens, īpaši latgaliešu vidū, kā māku, tā maunu / kai muoku, tai maunu nāk no J. Jaunsudrabiņa „Zaļās grāmatas“ tēlojuma „Kā es māku, tā es maunu“ (1959, 357. lpp.). Taču, pat nezinot teiciena izcelsmi, rakstnieka dzimtajā Sēlijā un Latgalē vārdu maut saprot tā, kā rakstnieks to lietojis – ar nozīmi ‘peldēt’. Citur Latvijā to saprot kā ‘radīt skaļas, stieptas, dobjas balss skaņas’. Vispār vārdam maut ir daudz homonīmu: ‘1) likt iemauktus, 2) peldēt, 3) maurot, 4) māt’.
Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca, 2012, 84–93.
letonika.lv
A. Reķēna. Kalupes izloksnes vārdnīca, I, 1998, 600–601.