Sandra Ūdre. Foto: Wikipedia

„Drywas“ pirmā numura pirmajā lapā 1908. g. 15. maijā redaktors Kazimirs Skrinda (1875–1919) raksta: Bet kai soktis dorbotis ar jaunu awizi, kad jai wysi paragunioj „bods-novi“? Tai ir. Na wins latgalits druši izasoka: „latgališi ir pirodejuši, ka wini wairok mil monopolku, na awizes, aba latgališim naw naudas, jo ir liuti bedigi“. (..) Bet mums ir sowaidi uzskoti un pidzeiwojumi. (..)

Sedet nulaistom rūkom nadreikstim, jo tycom, ka ikwins avizes numers war atnest latwišim daudz lobuma. Pi awizes izdušonas dreizokâ laikâ ir skubynojuši myusu jaunoki spaki, kuri nu avīzes redz tautai lobumu un topec poši pi awizes grib strodot. Golâ aizrodom wel uz tù, ka pamest zemnikus tymâ pat tymsumâ, kaidâ ji guleja seniok, mes nadreikstom.

Pats nozīmīgākais viņa devums latgaliešu atmodai – laikraksts „Drywa“, jo viņa vadītajam laikrakstam izdevās būt par galveno latgaliešu, mūsdienu valodā runājot, tālaika mediju. Laikraksti pirms „Drywas“ izrādījās īsdzīvotāji ar dažiem numuriem – „Gaisma“ (1905–1906), „Sākla“ (1906), „Auseklis“ (1906–1907). Taču šis laikraksts ne tikai regulāri iznāca līdz 1917. gada 21. decembrim Pēterpilī (Pirmais pasaules karš, revolūcijas!), bet arī, pārcēlies uz Rēzekni kā „Jauno Drywa“, no 1918. g. 11. aprīļa līdz 15. novembrim, kad Latgalē vācu okupācijas apstākļos pat nestrādāja pasts. Turpināt lasīt