Pagātnes fakti šodienai.Kazimirs Skrinda.

Sandra Ūdre. Foto: Wikipedia
Kazimirs_Skrinda„Drywas“ pirmā numura pirmajā lapā 1908. g. 15. maijā redaktors Kazimirs Skrinda (1875–1919) raksta: Bet kai soktis dorbotis ar jaunu awizi, kad jai wysi paragunioj „bods-novi“? Tai ir. Na wins latgalits druši izasoka: „latgališi ir pirodejuši, ka wini wairok mil monopolku, na awizes, aba latgališim naw naudas, jo ir liuti bedigi“. (..) Bet mums ir sowaidi uzskoti un pidzeiwojumi. (..)
Sedet nulaistom rūkom nadreikstim, jo tycom, ka ikwins avizes numers war atnest latwišim daudz lobuma. Pi awizes izdušonas dreizokâ laikâ ir skubynojuši myusu jaunoki spaki, kuri nu avīzes redz tautai lobumu un topec poši pi awizes grib strodot. Golâ aizrodom wel uz tù, ka pamest zemnikus tymâ pat tymsumâ, kaidâ ji guleja seniok, mes nadreikstom.
Pats nozīmīgākais viņa devums latgaliešu atmodai – laikraksts „Drywa“, jo viņa vadītajam laikrakstam izdevās būt par galveno latgaliešu, mūsdienu valodā runājot, tālaika mediju. Laikraksti pirms „Drywas“ izrādījās īsdzīvotāji ar dažiem numuriem – „Gaisma“ (1905–1906), „Sākla“ (1906), „Auseklis“ (1906–1907). Taču šis laikraksts ne tikai regulāri iznāca līdz 1917. gada 21. decembrim Pēterpilī (Pirmais pasaules karš, revolūcijas!), bet arī, pārcēlies uz Rēzekni kā „Jauno Drywa“, no 1918. g. 11. aprīļa līdz 15. novembrim, kad Latgalē vācu okupācijas apstākļos pat nestrādāja pasts.
„Drywa“ spēja vienot ne tikai dzimtenes un Pēterpils latgaliešus, bet arī neaizmirsa Sibīrijas tautiešus. Kazimirs devās pagarā ekspedīcijā pie tautiešiem uz Sibirīju – līdzi bīskapam J. Cepļakam Sibīrijas draudžu vizitācijā no 1909. g. aprīļa līdz septembrim. Jau oktobra numuru publikācijās lasām par Sibīrijas latgaliešiem, uzdodot dziļus retoriskus jautājumus, kādi zaudējumi Latgales nākotnē atklāsies, šādas tautas izšķīšanas dēļ, meklējot īsākos ceļus uz turību.
Kazimiru pašu atceras kā demokrātu un askētu, piemēram, Leokādija Sūdnīkas „Zīdūnī“ publicētās atmiņās: Bkgs K. Skrinda dzeivōja ar sovu mōsu un, cik atcerūs, divōs mozōs, tryuceigi mebeleitōs ustabeņōs. Vīnā taidā reizē mani īlyudze pušdīnēs. Jkdze Monika Skrinda, lykdama uz golda tikai kartupeļus, ryugušū pīnu un maizi, atsavaiņōja par tryuceigom pušdīnem, bet bkgs K. Skrinda pateice: Mes asam ļūti laimeigi, ka varom ēst tik garšeigas pušdīnes, daudz, daudz cylvāku pasaulē, kam taidu nav.
Citus pamācīt Kazimirs mēdzis tikai ar vārdiem: Kaut tu byutu cik svāts, gudrs un lobs, nikod natīsoj cytus, seviški nikod un nikur nasoki: es nikod tai naizdareitu, kai tys un tys. Nikō tu nazini, kū tu vari izdareit reit voi pareit.
Miris 1919. g. 25. maijā Lietuvā, jau 1921. g. 20. decembrī pārapbedīts Miera ielas kapos Rēzeknē. Plašāk par Skrindu dzimtu un vairāk par viņa brāli Antonu Skrindu lasiet žurnāla „A12“ 2016. g. decembra (nr. 27) numurā.
Drywa, 1908, nr. 1; 1909, nr. 27, 28.
Tāvu zemes kalendars 2011, 2010, 84–93.
Zīdūnis, 1938, nr. 3, 72–75.
krasainais_logo