Pagātnes fakti šodienai.Francis Smelters.

Latgaliešu laikraksts „Jaunō Straume“ par šo dienu jubilāru (135) skolotāju Franci Smelteru (1882–1949): Vīns nu pyrmajim latgalīšu revolucionarim un progresivōs idejas sludynōtōjim.

Francis Smelters (vairums labāk zina viņa brāli – garīdznieku un folkloras vācēju Pēteri Smelteru (1868–1949)) dzimis 1882. g. 23. jūlijā Varakļānu pagasta Kokaros, jau piecu gadu vecumā aizvests uz Pēterpili. Te mācījies Sv. Katres proģimnāzijā, 4. Larina Pēterpils ģimnāzijā, 1901. g. iestājās augstskolā, bet 1905. g. revolucionāro nemieru dēļ, kad paši aktīvākie bija studenti, bija spiests pārcelties uz Tērbatu (Tartu).

Atgriezies Latgalē, F. Smelters Kalupē un Višķos nodibināja „Viskrievijas zemnieku savienības“ nodaļas. Kalupē viņš uzrakstīja un aizsūtīja petīciju latgaliešu zemnieku vārdā. Tajā pirmoreiz atklāti tika prasītas skolas latviešu valodā, „zemskūs načaļnīku“ atcelšana, ticības un citas brīvības. Lai arī petīcija bija rakstīta mērenā tonī, 1906. g. soda ekspedīcija bargi represēja iniciatorus. Pagasta vecāko J. Pabērzu un citus nežēlīgi sita. Kaut kādā mērā šī rīcība salīdzināma ar Pītera Miglinīka uzdrīkstēšanos.

Francis aizbēga uz Krieviju, sakarus ar savējiem uzturēt nebija iespējams. Tikai 1912. g. Francis izdabūja tiesības mācīties Pavlogradas divgadīgajos pedagoģiskajos kursos (Ukrainā), ko 1913. g. pārorganizēja par skolotāju semināru. Atgriezies Latgalē 1917. g., kad Valērija Seile noorganizēja skolotāju kursus, Francis tajos par pasniedzēju nostrādāja līdz 1921. g. Pēc tam strādāja par skolotāju un skolas pārzini dažādās Latgales lauku skolās.

Jaunō Straume, 1931, 12. martā.

Latgolas Škola, 1932, nr. 7–9.

 

 krasainais_logoSandra Ūdre,

žurnāls „A12“

Publicitātes foto