Pagātnes fakti šodienai. Pēteris Jurciņš.

Par vienu Rogovkas Pīteri viens cits rogovkietis, arī Pīters vārdā, pateica:

Nataisneiba –

Taids myužūs napīveicams vuords:

Ni nūlauzt – kai aiztrupiejušu mītu,

Ni pušu plēst – kai akmini cītu,

Nu zemis navītā izleidušu,

Ni ar leikumu apīt –

Kai nūluodātu vītu.

Kas var būt kopīgs kriminālistam un dzejniekam? Teiksiet, ka maz… Bet Pēteris Jurciņš, šo rindu autors (1932–2004), vienā dzīvē abus aicinājumus apvienoja un „sagrēkoja“ ar abām mūzām. Šis cilvēks ir strādājis milicijā, pat beidzis PSRS Iekšlietu ministrijas Augstāko skolu (1968) un uzdienējis līdz pulkvežleitnanta pakāpei, bet rakstījis dzeju, kļuvis arī par izdevniecības „Liesma“ vadītāju (1979–1985).

Viņa tautā iemīļotākais garabērns ir dziesma „Vālodzīte“, kam Pēteris sacerējis tekstu un meldiņu. Savukārt rogovkieša lepnuma apliecinājums – dzejoļu krājums dzimtajā izloksnē „ Vasala, muos, vasals, bruoļ!“, kurā apdziedājis gan kolorītākos ļaudis, gan unikālus, vien vietējiem atpazīstamas vietas.

Pīters Jurciņš. Vasala, muos, vasals, bruoļ! 2002, 109. lpp.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2012.

krasainais_logo