Tag: #aktīvāatpūta

AR LAIVU PA MALTAS UPI

Ir iestājusies vasara, un atpūtnieki steidz pilnvērtīgi piepildīt jūnija siltās dienas. Laiks ir kā radīts laivu izbraucieniem, arī žurnāla “A12” rakstu autors Ivars MATISOVS, ģeogrāfs, laivotājs ar pieredzi, dalās iespaidos par braucienu ar laivu pa Maltas upi, žurnālā aprakstot līkločus un šķēršļus, kas sastopami pa ceļam. Rakstā uzzināsiet dažus pamatfaktus par Latvijas un Latgales upēm, Maltas ciemu, Maltas upes augšteci, upes izteku, Maltas pieteku Baldu un gūsiet atbildi, kāpēc Maltas upi autors sauc par džungļu upi.
Fragments no raksta/laivu brauciena iespaidi:
“2008. gadā, plānojot Rēzeknes Augstskolas ģeogrāfisko ekspedīciju ar topošajām ģeogrāfijas skolotājām Annu, Inu, Initu, Jekaterinu un Ludmilu uz borta, bez liekas šaubīšanās nolēmu airējumu sākt tieši Maltečkā. Pirms ceļa ieturējuši nelielu azaidu un uztaisījuši komandas kopbildi, gana siltā jūnija vidus priekšpusdienā uz optimistiskas nots devāmies pretim piedzīvojumiem, bet drīz vien smaidu ekspedīcijas dalībnieku sejās nomainīja nopietnība, tad – izmisums un visbeidzot arī bezcerība. Nieka septiņu gadu laikā idilliskā ainava bija mainījusies līdz nepazīšanai – bebru un vēja gāzti koki ar apskaužamu regularitāti, ik pa laikam sēkļi un negaidītas bedres upes gultnē un kā kronis visam – garlaicīgi nokrišņi lietus veidā ar arvien pieaugošu intensitāti. Strauji tuvojās vakars – kaut kur pasaules malā bez jebkādām saziņas iespējām ar radiem un tuviniekiem notika piemērotas vietas meklēšana naktsmītnei. Beidzot upes labajā krastā pamanījām meža pļaviņu, kur uzsliet teltis un iekurināt ugunskuru – 8 stundu laikā bijām veikuši nieka 10 km. Nobrāzumi, skrāpējumi, sasitumi, zilumi, šur tur piesūkušās dēles un neskaitāmi dažādu asinskāru insektu kodumi bija mūsu tās dienas darba augļi, ko papildināja samirkušas teltis un vietām slapji guļammaisi piķa melnās nakts stundās.
Par laimi, pa nakti lietus norima, rīts atnāca ar spožu sauli un arī diena pamazām iesila – Maltas upe kļuva manāmi platāka un nu bezbēdīgi līkumoja pa meliorētajām palieņu pļavām, savukārt bebru aizsprosti bija pagaisuši kā nakts murgi. Īsi pirms Baldas ietekas Maltas upe strauji mainīja tecējuma virzienu no rietumiem uz ziemeļiem un tālāk tecēja jau pa regulētu un iztaisnotu gultni. Ekspedīcijas dalībnieki atguva dzīvesprieku un čakli turpināja veikt vides kvalitātes pētījumus, piemēram, nosakot Maltas upes ūdens PH līmeni, ūdens cietību un elektrovadītspēju, kā arī hlorīdu, kalcija karbonātu, amonija jonu un fosfātu koncentrāciju ūdenī. Konstatējām, ka ūdens kvalitāte Maltā ir laba un arī bioloģiskā daudzveidība upē un tās krastos ir liela – baltās ūdensrozes un dzeltenās lēpes lielā daudzumā, savukārt neilgi pirms Maltas ciemata tika pamanīts pat tik rets un eksotisks Latvijas ornitofaunas pārstāvis kā spoži zilais zivju dzenītis.”

 

 

Visu rakstu lasiet žurnāla jaunajā numurā.
Baudiet vasaru kopā ar žurnālu “A12”!

Ja darīt, tad izdarīt līdz galam!

Žurnāla augusta/septembra numuram — pielikums “Ceļš uz Rēzeknes novadu”, kurā lasiet par brīvā laika pavadīšanas iespējām Rēzeknes novadā. Viena no tām ir šķēršlu trase kokos

Rāznas Priedes

Čornajas pagasta Dukstigalā, “Ezerkrastos”, kur jau trešo sezonu aktīvās atpūtas cienītājus gaida uzņēmēja SANTA VIŠA-GAISIŅA un viņas dzīvesbiedrs ARTŪRS GAISIŅŠ. Šeit interesentiem ir pieejamas trīs dažādu līmeņu trases – sākot no 80 cm virs zemes pašiem mazākajiem, vidējā trase – 2–2,5 m augstumā un visaugstākā trase sniedzas līdz pat 5 m. Turpat pieejama arī kāpšanas siena 8 metru augstumā, būvēta uz kokiem, Latvijā citas tādas neesot.

Pirmais un otrais biznesa gads esot bijuši diezgan veiksmīgi, taču šogad Covid-19 dēļ sezona nav sākusies tik cerīgi.
“Taču latgalieši prot izdzīvot. Ja kaut kas neizdodas, tad domājam citas iespējas, kā piesaistīt cilvēkus. Domāju, ka liela nozīme tūristu piesaistē ir arī novada Tūrisma informācijas centram, aktīvāk iesaistoties vietējo uzņēmumu reklamēšanā, informācijas sniegšanā. Tas būtu izdevīgi abām pusēm. Mēs arī mūsu klientiem iesakām, kur vēl te var aizbraukt, ko redzēt. Iesakām Liepukalnu, zvaniņu muzeju Lipušķos. Pie mums arī ārzemnieki brauc – no Izraēlas, Zviedrijas, Vācijas, Lietuvas, Itālijas, Igaunijas, Portugāles, Erasmus programmas apmaiņas studenti ir bijuši. Jebkurā biznesā, man šķiet, vislabākā reklāma ir klientu pieredze, ar kuru viņi dalās tālāk.”
Par šo un citiem tūrisma objektiem lasiet žurnāla pielikumā!
Foto: Evija Pušmucāne