Tag: #Latgales ceļš žurnālā A12

Jaunumi

Medņevas zelta fonds

Viļakas novada Medņevas pagastā darbojas 7 pašdarbības kolektīvi – etnogrāfiskais, vokālais ansamblis, folkloras kopa, teātris, kapelas, labākie muzikanti.

Pirms 30 gadiem tika izveidots Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, kur tikai latgaliski tiek dziedātas dažādas sadzīves, garīgās dziesmas, sievu balsis skan talkās un kāzās. Ansamblis ir biežs viesis tradicionālās kultūras pasākumos, piedalās arī starptautiskajos folkloras festivālos ,,Baltica”. 2003.gadā Medņevas etnogrāfiskais ansamblis ieguva Lielo folkloras balvu. Dziesmas ir ierakstītas arī audiokasetēs un diskos, izdota Medņevas etnogrāfiskajam ansamblim veltīta grāmata „Medņevas dziedātājas”. Turpināt lasīt

Jaunumi

Tautas muzikantu svētkos Viļānos pulcēsies ne vien muzikanti, bet arī pētnieki

Inga Čekša - Ratniece
,,Tautas muzikantu svētki Viļānos ir ne vien kļuvuši par tradīciju, bet arī izvērsušies, jo tajos piedalās gan individuālie muzikanti, gan kopas, kapelas un ansambļi,’’ tā norāda Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska. Sestdien svētki notiks jau 17.reizi. Tas apliecina tautas muzicēšanas tradīcijas dzīvotspēju mūsdienās. Svētkos piedalīsies individuālie tautas muzikanti no dažādiem Latvijas novadiem: Jānis Ģipters (Vabole), Irēna Znūteņa (Rēzekne), Eventijs Zelčs, Aivars Zelčs, Voldemārs Džigurs un Jānis Lazdiņš (Balvi), Aleksandrs Boginskis un Jānis Poplavskis (Daugavpils), Pēteris Belinskis (Rogovka), Nikolajs Zaharovs (Rīga), Dainis Ločmelis un Zinaida Ločmele-Poltanova (Salnava). Dižajā koncertā Viļānus pieskandēs kapela ,,Sovejī” (Viļānu novads, Dekšāres), Sēļu muižas muzikanti (Mazsalacas novads, Sēļi), Zvirgzdenes lauku kapela (Ciblas novads, Zvirgzdene), Ventspils blūmīzeristi (Ventspils), spēlmaņu kopa ,,Riestava” (Jēkabpils), kapela ,,Spēlmaņi” (Saldus novads, Nīgrande), Malnavas muzikanti (Kārsavas novads, Malnava), Lizuma lauku kapela (Gulbenes novads, Lizums), kapela ,,Ziemeļmala” (Limbaži), kā arī kaimiņvalstu viesi – Pērnavas ermoņiku ansamblis (Pērnava, Igaunija), kapela “Gelgaudiškis” (Gelgaudiškis, Lietuva) un muzikanti no Baltkrievijas.

Malnavas_kapela1 Janis GiptersDagdas muzikanti1
Turpināt lasīt

Jaunumi

Starptautiskais keramikas simpozijs Daugavpilī

Jau piekto gadu biedrība ,,Daugavpils Māla mākslas centrs” sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru organizē keramikas simpoziju „CERAMIC LABORATORY”, kurā iesaista keramiķus no dažādām pasaules valstīm – informē  Daugavpils Marka Rotko mākslas centra mārketinga speciāliste Inita Paegle. Simpozija dalībnieki divu nedēļu laikā, iedvesmojoties Daugavpils cietokšņa atmosfērā, rada keramikas mākslas darbus. Šogad dalībnieki veidos septiņus lielformāta vides objektus, kas pēc pasākuma noslēguma rotās Daugavpils pilsētvidi.

Simpozijā piedalās 23 mākslinieki no 9 pasaules valstīm: Marie-Josée Comello (Vācija), Annakatrin Kraus (Vācija/ASV), Ray Chen (ASV), Viviane Diehl (Brazīlija), Rosana Tagliari Bortolin (Brazīlija), Snježana Pokos-Vujec (Horvātija), Jacob Meudt (ASV), Dorothea Nold (Vācija), Christina Bunk (Vācija), Jacomijn Steen (Nīderlande), Şirin Koçak Özeskici (Turcija), Ana Maria Asan (Rumānija/Beļģija), Kemal Tizgöl (Turcija), Sencer Sari (Turcija). Latviju pārstāvēs Mārtiņš un Inga Pērkoni, Lilija Zeiļa, Nellija Dzalba, Eleonora Pastare, Una Gura, Ilona Šauša, Imants Klīdzējs un Kaspars Geiduks. Turpināt lasīt

Jaunumi

Rāznas Nacionālajā parkā – Ceļotāju diena

Pirms 10 gadiem tika izveidots Rāznas Nacionālais parks. Tā platība – 59615 ha, aptverot Rēzeknes novada Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastus, Dagdas novada Andzeļu, Andrupenes un Ezernieku pagastus, Ludzas novada Rundēnu pagastu. Lai saglabātu tajā pieejamās dabas vērtības un popularizētu tūrisma iespējas, sestdien Rāznas   Nacionālajā parkā norisināsies Ceļotāju diena. Kā pastāstīja idejas iniciatore, pārvaldes dabas izglītības centra ,,Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe, tā būs pirmā Ceļotāju diena Latgalē. Tādas Latvijā rīko tikai Slīteres un Ķemeru nacionālie parki. Ikviens tiek aicināts aizraujošās ekskursijās, pārgājienos, velobraucienos, kā arī iesaistīties citās izglītojošās un radošās aktivitātēs. Ģimenes ar bērniem varēs doties ekskursijā un apmeklēt gan dabas objektus, gan piedalīties radošās un izzinošās aktivitātēs un darbnīcās pie reģiona uzņēmējiem un dabas izglītības centrā ,,Rāzna”. Tur būs skatāma arī Latvijas Dabas fonda veidotā brīvdabas izstāde par lielo dumpi, kā arī notiks filmas ,,Divi ezeri. Viens dumpis” seansi. Savukārt nūjotājiem būs iespēja doties pārgājienā, lai iepazītu Salāja ezera apkārtni un mežus uz osveida reljefa formām. Bet velobraucēji – izbraukt maršrutu ,,Ežezera-Andrupenes loka” vai ,,Rāznas-Andrupenes pusloka”. Būs arī pastaiga Andrupenes purva takā, Piloru ozolu audzes, Mākoņkalna, Lūznavas un Jaundomes muižu dabas un kultūrvēstures bagātību atklāšana, dažādas spēles un radošās darbnīcas. Turpināt lasīt

Jaunumi

Viļakā notika pirmais starptautiskais glezniecības plenērs

Inga Čekša-Ratniece

Latgalē glezniecības plenēri jau notiek gandrīz 40 gadus. Pirmais bija Krāslavā. Aktivizējās arī citas pilsētas un novadi kā Rēzekne, Ludza, Daugavpils, Preiļi, Riebiņi. Katrs plenēra rīkotājs meklē savai vietai raksturīgo izpausmi glezniecības pasaulē. Tāds tagad ir arī Viļakai, aizvadītājās divās nedēļās rīkojot pirmo glezniecības plenēru ,,Valdis Bušs’’.

,,2017. gada 25. jūlijā māksliniekam Valdim Bušam paliktu 93 gadi. Mākslinieka dzimšanas dienā Viļakā mēs atklājam starptautiskā glezniecības plenēra dalībnieku darbu izstādi. Satikšanās iemesls ir mūsu apzināšanās, ka Valda Buša atstātais mantojums ir nozīmīgs Latvijas un pasaules mērogā. Mēs vēlamies to saglabāt, darīt pieejamu un lepoties ar to. Mēs apzināmies savu atbildību mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Jo tieši šajā pusē – Susāju pagasta Pokševas ciemā ir uzsācies izcilā latviešu ainavu meistara dzīves ceļš,” stāsta Balvu mākslas skolas direktore, izstādes atklāšanas pasākuma vadītāja Elita Teilāne. Turpināt lasīt

Jaunumi

Annas vārds ir populārs Latgalē

Inga Čekša-Ratniece
Kā liecina, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistika, šajā nedēļā no kalendārā iekļautajiem sieviešu personvārdiem vispopulārākais vārds ir Anna. Latvijā dzīvo 25 146 Annas. Šogad senais vārds ir dots 98 jaundzimušajiem.  Tā kā Latvijā liela daļa cilvēku uz dzīvi ir apmetusies Rīgā un Pierīgā, tad loģiski, ka tur dzīvo vairāk nekā 11 tūkstoši Annu. Taču, salīdzinot ar pārējām pilsētām un novadiem, vislielākais skaits Annu ir Daugavpilī – 1396.
Anna latviešiem ir sens vārds, taču savu popularitāti nav zaudējis nevienos laikos. Tas ir arī starptautisks vārds: grieķu izcelsmes sievietes vārds, cēlies no vārda Hanna. Zinātāji teic, ka Annas esot īsts dārgums vīrietim. Viņas ir gan aizrautīgas un vērienīgas, gan pavēlnieciskas.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Latvijā vienīgais ermoņiku festivāls notiek Medņevā

Šogad jau 12.reizi ermoņiku spēlētāji no visas Latvijas pulcējās austrumu pierobežas Viļakas novada Medņevā. Festivāla iniciatore ir Medņevas tautas nama vadītāja Skaidrīte Šaicāne. Viņai pašai vienmēr ir paticis spēlēt ermoņikas. Šogad pat iegādāts jauns instruments.

DSC_0090

Medņevas pagasta  festivālā  ,,Ermoņiku skaņas-12’’ piedalījās 40 ermoņiku spēlētāji, pārstāvot Viļakas, Balvu, Rēzeknes, Daugavpils novadus, arī Rīgu, Ranku un Mazsalacas Sēļu muižu. ,,Festivāls mainās: pieaug dalībnieku skaits, vairāk spēlē gados jauni cilvēki. Šī gada festivāla jaunākais dalībnieks bija devītās klases absolvents Kristiāns Šaicāns. Ermoņikas apguvis pašmācības ceļā. Pie mums gandrīz visi jaunieši, kuri grib spēlēt šo instrumenti, to iemācās,’’ saka Skaidrīte Šaicāne. Viņa arī norāda, ka klausītājiem vairāk patīk jautrie mūzikas gabali.  Tāpēc Medņevā ermoņiku festivālā valda priecīgas noskaņas. Jāpiebilst, ka ermoņikas ir radušās 19.gadsmita sākumā Vācijā, ātri izplatījās visā Eiropā. Latvijā ermoņikas sāka spēlēt 19.gadsimta otrajā pusē.

krasainais_logo

Jaunumi

Kā pierobežā saglabā folkloras bagātības? Kupravas etnogrāfiskajam ansamblim – 30.dzimšanas diena

,,Mēs esam priecīgi, ka tik ilgi etnogrāfiskais ansamblis ir pastāvējis,’’ saka Kupravas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Valentīna Romanovska. Tā darbības 30 gadu laikā ansambļa sastāvs ir ļoti mainījies. Riktīgās latgaliešu dziedātājas un teicējas jau ir aizsaulē. No tām sievām, kuras pirms 30 gadiem izveidoja Kupravas etnogrāfisko ansambli, kolektīvā palikušas tikai Leonora Serdāne, Emerita Prancāne un Emerita Žabare. Pašlaik etnogrāfiskajā ansamblī dzied vairākas arī apkaimes pagastu un pat novadu dalībnieces.  Valentīnai Romanovskai grūti prognozēt, cik ilgs mūžs būs etnogrāfiskajam ansamblim. ,,Dziesma vienmēr ir palīdzējusi sūrajā ikdienā, tāpēc latvieši vienmēr ir dziedājuši: priekos un bēdās, bērniņam piedzimstot un tautās ejot, arī mūžībā pavadot. Cilvēki dziedāja druvā un tīrumā, dodoties karā,’’ norāda Kupravas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. Ansamblis dzied gan latgaliešu un latviešu, gan krievu valodā, jo Kupravā dzīvo daudz cittautiešu. Joprojām aktuālas ir tādas dziesmas kā Sieju lelu rūžu duorzu, Treis vokari vītu taisu, Aiz kalneņa lela muiža.

krasainais_logo

Jaunumi

Pierobežā notiek pirmie Veselības svētki

,,Esi aktīvs un būsi vesels!’’ – šāds moto ir pirmajiem Veselības svētkiem, kuri šodien sākās Krāslavā. Pasākumu ievada fotoizstādes ,,Veselā miesā vesels gars” atklāšana, kur apskatāmi konkursam iesūtītie krāslaviešu fotomirkļi. Savukārt lekcijā ,,Kā viegli būtiski uzlabot veselību?” ārste Ludmila Stavro – Freiberga aicinās domāt par veselīgu dzīvesveidu, sirds, asinsvadu un onkoloģijas slimību profilaksi.
Interaktīvajā meistarklasē  ,,Pašu gatavotas ārstnieciskās ziedes” zemnieku saimniecība ,,Kurmīši” iepazīstinās ar zāļu tējām veselīgai ikdienai un aicinās pagatavot sev piemērotu ziedi no ārstniecības augiem. Kā norāda ,,Kurmīšu’’ saimnieks Ivars Geiba, jau izsenis cilvēks ir zinājis, kā pļavās saplūktās un dārzos audzētās zālītes ir palīdzējušas uzlabot veselību un lieti noder profilaksei. Nekad savu popularitāti nav zaudējuši liepu ziedi, kumelītes, asinszāle.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka darbi Krāslavai

Šodien Krāslavas kultūras namā tiek atklāta mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka gleznu izstāde ,,Krāslava mūža garumā”.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Gleznas autors – Osvalds Zvejsalnieks

Osvalds Zvejsalnieks ir Latvijas glezniecības spilgts, interesants un pazīstams klasiķis, glezniecības klasisko tradīciju turpinātājs un veidotājs.  Viņa darbos dominē Latgales dabas ainavas, novadā zināmu sabiedrisko un kultūras darbinieku portreti. Pēdējā laikā mākslinieks skatītājus iepriecina ar košiem un krāsu toņos sulīgiem darbiem, kas tapuši vasaras un rudens plenēros Latgalē, Lietuvā, Spānijā, Slovākijā.

Kopš 1971. gada mākslinieks ir piedalījies vairāk nekā 70 novada, valsts un starptautiskajās mākslas izstādēs, sarīkojis ap 25 personālizstādēm, regulāri piedalās starptautiskajos plenēros un grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņa darbi ir izstādīti vairākās valstīs –  Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Vācijā, Japānā, ASV. Daudzi no tiem pašlaik atrodas muzejos un privātās kolekcijās visā pasaulē. Mākslinieks turpina gleznot plenēros un radošajās darbnīcās, sakot, ka nekur nav tik skaisti kā Latgalē, to jūt dvēsele, kura atspoguļojas arī darbos. Turpināt lasīt

Jaunākie ieraksti
Vecāki ieraksti