Tag: #Latgales ceļš žurnālā A12

Jaunumi

Krāslavas novadā slēgta vēl viena skola

No augusta Krāslavas novadā vairs nav Kombuļu pagasta Sauleskalna sākumskolas.  Pašvaldība lēmumu pieņēma jau pirms diviem gadiem, strauji sarūkot skolēnu skaitam. Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne stāsta, ka Sauleskalna sākumskolā bija vien 15 audzēkņi, tādējādi skolas likvidācija nav pārsteigums. Pērn septembrī Krāslavas novadā darbu neuzsāka 3 skolas: Kalniešu pagasta Kalniešu pamatskola, Skaistas pagasta Skaistas sākumskola un Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktā Poļu pamatskola. Pēdējo gadu laikā bērnu skaits samazinās, īpaši sākumklasēs un vidusskolas klasēs. Ja pagājušajā gadā Krāslavas novadā bija 123 pirmklasnieki, tad šogad būs vien 82. ,,Arī pie mums situācija ir tāda pati kā Latvijas pārējās nomalēs. Cilvēki dodas vai nu uz Rīgu, vai ārzemēm’’, atzīst Lidija Miglāne. Turpināt lasīt

Jaunumi

„Vosoruošonā 2017“ nūstruoduota pyrmuo dīna

Sandra Ūdre, Žurnāls A12
16.augusts vosoruotuojim paguoja kai dorba zeimē. Nūmetnis atkluošonā saceitais, ka juodaboj slapņa mugara, teišom nūzeimoj, ka sertifikats par kursu beigšonu tiks dūts viņ piec puorbaudis dorba latgalīšu rokstu volūdā nūkuortuošonys. Partū profesoris Lidejis Leikumys lekcejā par latgalīšu volūdys skaņom, koč dažim pamatlītu atkuortuošona, nūpītnuoka attīksme kai cytys reizis. Profesoris Ilgys Šuplinskys lekcejuos par nūvodvuiceibā izmontojamim leidzeklim i metodiku golvonais pīzynums – nūvodvuiceibai svareiga muna pīredze. Ceļu iz latgaliskū stuņdēs var atrast caur školānim tyvom lītom i kaitom (spēlem). Vosoruotuojim tyka pīduovuots atrast sovu latgaliskū puči – kam nešporka, kam nagatka, kam mogona, kam žyužērne. Sovpateigs tests i izzinis materials reizē. Turpināt lasīt
Jaunumi

Laimes muzejs Krāslavas novada Indrā

Ideja par Laimes muzeju radās Indras pagasta iedzīvotājiem, jo kādreiz vienā no preses izdevumiem tieši Krāslavas novads tika nosaukts kā laimīgākais pierobežā. Tā kā Krāslavas novada Indras pagasts atrodas Baltkrievijas pierobežā un robežojas ar Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu, līdz ar to ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, tad vietējie iedzīvotāji savu dzimto vietu ir nolēmuši popularizēt ar šāda muzeja esamību. Kā norāda Krāslavas novada domes projektu speciāliste Aina Dzalbe, pirms idejas ieviešanas tika izpētīts, ka nekur citur Latvijā vēl nav tapis Laimes muzejs. Tā izveidošanai ir piesaistīts finansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmas. Muzejs atradīsies ēkā, kura tika celta kā luterāņu baznīca, bet kā dievnams nekad nav darbojies. Padomju laikos tajā tika ierīkotas noliktavas, vēlāk bija saieta nams. Pašlaik ēka tiek pielāgota muzeja vajadzībām. Arī eksponāti būs neparasti, tie būs sajūtās radoši – tā informē Aina Dzalbe. Tāpēc plānots iegādāties mūsdienīgu aprīkojumu, izveidot modernas ekspozīcijas, lai muzejs atbilstu mūsdienu standartiem. Laimes muzejs Krāslavas novada Indrā durvis vaļā vērs nākamā gada pavasarī. Turpināt lasīt

Jaunumi

Rogovkā suokušīs školuotuoju kursi „Vosoruošona 2017“

Rogovkā pi Nautrānu vydškolys itūreit, 16. augustā, tyka pacalts Vosoruošonys karūgs. Kai kursantus uzrunuodama i veseleigu zuoleišu puču slūtys duovynuodama, jūkuoja direktore Anita Ludbuorža: „Ka kaids praseis, kas par vaļsts karūgu tys ir, atbiļdeisim, ka Vosoruošonys.“ Vyspuor humors Rogovkā eipašs, kai jau pi „trokūs“.

IMG_6049

Tai jau ir, ka vosoruošona tok ir na viņ vaļsts, a vasals pasauļs – ar „vacūs zaldatu“ īdybynuotom, dajiuktom lītom, kotrys reizis jaunynuojumim. Kai sovejūs sovejuos sagaida profesoris Lideju Leikumys i Ilgu Šuplinsku. Poša vosoruošonys tradiceja suokta jau 2000. godā Rogovkā, reikuotuoji bejuši na viņ rogovkīši. Tok piec paguojušuos reizis, reikuotuoju stafeti otkon paturiejuši. Kū te dora? Turpināt lasīt

Jaunumi

Sola labākus ceļus Ludzas novadā

16,623 km garumā paredzēts pārbūvēt četrus Ludzas novada pašvaldībai piederošus ceļu posmus, kuri atrodas bēdīgā stāvoklī: Kivļi – Dubinova  — 6 km garumā Cirmas pagastā, Pilda – Borovaja – 2, 3 km garumā Pildas pagastā, Līdeksna – Vurpuļi – Ļadiņa 0,993 km garumā un Horošova – Vorslova – Vurpuļi – 0,780 km garumā Nirzas pagastā, Čerņavski –Maļinovka – 6, 55 km garumā Istras pagastā. Ludzas novada pašvaldības Attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas projektu vadītāja Ilona Mekša norāda, ka minētie ceļa posmi tika noteikti jau 2015.gadā, kopā sanākot uzņēmējiem. Šie ceļi ir izvēlēti kā prioritāri lauku uzņēmējdarbības attīstībai Cirmas, Istras, Nirzas un Pildas pagastos. Turpināt lasīt

Jaunumi

Atjaunotā Ludzas Lielā sinagoga darbojas jau gadu

19.-20. gadsimtu mijā Ludzu dēvēja par Latvijas Jeruzālemi, jo no visiem iedzīvotājiem  59% bija ebreji. Pilsētā darbojās 7 ebreju lūgšanu nami. Tagad ir tikai viena sinagoga –  Ludzas Lielā sinagoga – celta 1800. gadā kā koka māja un apšūta ar sarkaniem ķieģeļiem.
Atjaunotā, unikālā Ludzas Lielā sinagoga apmeklētājiem durvis vēra vaļā pagājušā gada augustā.
Tā ir vecākā sinagoga ne vien Latvijā, bet arī Baltijā. 200 gadus vecās sinagogas atjaunošana bija izaicinājums. Tā norāda arhitekts Pēteris Blūms, jo ēka, kas bija kritiskā stāvoklī, tika izglābta no sabrukšanas. Vērienīgais sinagogas restaurācijas projekts tika uzsākts 2012.gadā, kuru vadīja arhitekts Pēteris Blūms. Finansējumu nodrošināja Ludzas novada pašvaldība, piesaistot EEA finansiālo instrumentu un Rietumu Bankas Labdarības fonda atbalstu. Restaurāciju un restauratoru apmācīšanu veica Hordalandas Muzeālais centrs no Norvēģijas. Rezultātā ir atjaunota Ludzas Lielās sinagogas ēka, izveidotas 4 ekspozīcijas, apmācīti 6 Ludzas amatnieki – restauratori. Projekta kopējās izmaksas – 250 000,00 EUR.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Ludza un tās iedzīvotāji gleznās

Jau 4 reizi Ludza pulcina māksliniekus no tuvākām un attālākām vietām uz starptautisko plenēru ,,Lūdzu uz Ludzu”. Nedēļas garumā gleznotāji ir sastopami pilsētās ielās, ar otas, krāsu palīdzību uz molbertiem iemūžinot Ludzas ieliņas, ēkas, pilsētai piemītošo daiļumu un iedzīvotāju portretus. Plenērā piedalās mākslinieki no Polijas –  Matuss Krasons un Rišards Kukabs, Lietuvas – Irina Amosova Novikova, Andrejs Denisenko un Vera Civenkova, kā arī Latgales –  Osvalds Zvejsalnieks, Vladimirs Serkovs, Vjačeslavs Fomins, Iveta Ladusāne, Inese Kaziniece, Andris Misāns, Gunita Zālīte Misāne un  Irina Martjukova.

Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore Milāna Bule plenēru vērtē, kā iespēju starptautiskā mērogā popularizēt Latgali un tās māksliniecisko vidi, jo katrā plenērā ir arī kaimiņvalstu gleznotāji. Šoreiz plenēra jauninājums – 3 darbos redzami ludzāniešu portreti. Darbu autors ir Latgales mākslinieks, asoc.profesors Vjačeslavs Fomins.

ludza1 Turpināt lasīt

Jaunumi

Baltinavā pieaug skolēnu skaits

Jau trešo gadu Baltinavas vidusskolā skolēnu skaits nemazinās, bet gan gluži pretēji – palielinās. Tā informē Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns. Pašlaik jau ir par 7 skolēniem vairāk nekā maija mēnesī, kad beidzās mācību gads. 1.septembrī mācības uzsāks 119 skolēni. ,,Tas ir ļoti pozitīvi lauku skolā,’’ tā Imants Slišāns.

Baltinavas vidusskolai pērn tika pievienotas arī pirmsskolas izglītības grupas: jauktā līdz 4 gadu vecumam un 5 – 6 gadu vecuma grupa. Tās apmeklē 32 bērni. Šogad vasarā skolas teritorijā tieši šo bērnu vajadzībām ir ierīkots rotaļu laukums. Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns neatbalsta obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no 6 gadu vecuma, tam nav pamata un vajadzības bērniem pāragri atņemt daļu no bērnības. Turpināt lasīt

Jaunumi

Pierobežā rīko pirmo Starptautisko folkloras deju festivālu ,,Lipa kust’’

No 22. līdz 26. augustam Ziemeļlatgalē notiks pirmais Starptautiskais folkloras deju festivāls ,,Lipa kust”, kurā piedalīsies folkloras kopas no Latvijas, Lietuvas, Rumānijas un Slovākijas, danču vakaros, meistarklasēs un koncertos parādot Eiropas tradicionālo deju daudzveidību – informē biedrības ,,Upītes jauniešu folkloras kopa” vadītājs un viens no festivāla organizatoriem Andris Slišāns. Koncerti, meistarklases un danču vakari notiks vairākās vietās: Balkanu dabas parkā, Upītē, Baltinavā, Rekovā un Medņevā. Starptautiskais folkloras festivāls šogad būs arī daļa no tradicionālajiem Upītes ciema svētkiem ,,Svātki Upītie”.
Festivāla mērķis ir popularizēt tradicionālās dejas un to dažādību, aicināt interesēties par vietējo un citu valstu folkloru, kā arī tradicionālās kultūras norisēs arvien vairāk iesaistīt vietējo sabiedrību. Turpināt lasīt
Jaunumi

Medņevas folkloras kopa un kapela ,,Egle’’ pieskandina Latviju

Folkloras kopa un kapela ,,Egle’’ izveidojās uz Medņevas etnogrāfiskā ansambļa bāzes, turpinot ansambļa tradīcijas. Vecās melodiskās un ļoti skanīgās, unikālās Ziemeļlatgales  dziesmas dzied un spēlē 19 medņevieši. Folkloras kopas dzimšanas diena ir 2008.gada 11.augusts. Līdztekus ir izveidojusies arī kapela. Kā norāda folkloras kopas un kapelas ,,Egle’’ vadītāja Inita Raginska, dziesmas ir tikai latgaliski, jo ,,Egle’’ ir vietējās folkloras un kultūras turpinātāja un saglabātāja.

Dziedātāja Marijanna Kokoreviča dzied gan folkloras kopā, gan baznīcas korī. Dziedot var atpūsties, pabūt sabiedrībā, izstāstīt savas bēdas un dalīties priekos. Marijannas dzimtā dzied vairākās paaudzēs: dziedāja mamma, tad pati iesaistījās etnogrāfiskajā ansamblī, turpina arī meita. Turpināt lasīt

Jaunākie ieraksti
Vecāki ieraksti