Inga Čekša Ratniece
Inga Čekša Ratniece
Inga Čekša-Ratniece, foto – Māris Justs
Inga Čekša Ratniece
,,Darbojāmies pie jauniešu un sevis izprašanas, mūsu savstarpējās mijiedarbības caur mākslu – krāsām, mūziku un dejām, arī improvizācijas teātri. Tikai izprotot sevi un esot harmonijā ar sevi, iespējams sadarboties ar citiem un vēl jo vairāk ieinteresēt sabiedrību. Strādājot ar jauniešiem, ir būtiski iedziļināties viņu sajūtās, domās un izpausmēs. Šāda veida darbs nenotiek tikai vienā virzienā, ļoti svarīga ir savstarpēja sadarbība. Tikšanās Maltā ļauj atgūt spēkus, rast jaunu iedvesmu un motivāciju darbam, kā arī zināmā mērā novērš “izdegšanas” sindromu’’, stāsta Viļakas Jauniešu iniciatīvu centra vadītāja Madara Jeromāne. Viņa Maltā bija kopā arī Viļakas novada Jauniešu domes prezidenti Lailu Milakni un jauniešu centra aktīvisti Lauru Loginu. Turpināt lasīt
Jaunā sporta zāle atrodas līdzās Ezernieku vidusskolai. Pēdējos divus gadus izglītības iestādes skolēniem sporta stundas notika pagasta sporta zālē, kuru nosacīti var nosaukt par atbilstošu. Tā norāda Ezernieku vidusskolas direktors Aleksandrs Gžibovskis. Pirms tam sporta nodarbības bija skolas aktu zālē. Tagad tā ir izremontēta un nav piemērojama sporta aktivitātēm. Tāpēc nepieciešamība pēc jaunās sporta zāles bija ļoti aktuāla. Tā ir uzbūvēta gada laikā, Dagdas novada pašvaldībai ieguldot savus līdzekļus aptuveni pusmiljona EUR apjomā. Ezernieku vidusskolas jaunajā sporta zālē notiks ne vien pilnvērtīgas sporta stundas skolēniem, bet to varēs apmeklēt Ezernieku pagasta un visa Dagdas novada iedzīvotāji. Tajā darbosies arī Dagdas novada sporta skola. Dagdas novadā populāri ir tādi sporta veidi kā volejbols, florbols, zāles futbols un basketbols.
Inga Čekša-Ratniece, Foto - Māris Justs
Inga čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
Ludza savā 840.dzimšanas dienā ieguva divus jaunus fotoalbumus. Senā Ludza fotogrāfijās satiekas ar mūsdienu pilsētu fotoalbumā ,,Ludzas ielu portreti’’, kuru izstrādāja Ludzas Novadpētniecības muzejs. Albumā izvietotas fotogrāfijas no muzeja krājumiem, šodienas pilsēta vērojama Jurija un Jūlijas Supovas fotogrāfijās. Tās papildina saistoši apraksti, kurus veidoja Milāna Bule, Valērijs Dzevaltovskis, Rita Kučāne, Aina Loseviča, Iveta Matvejenko, Aija Zīmele.
Savukārt fotoalbums „Ludza gadalaikos” ir poētisks, atainojot Ludzas ainavas visos četros gadalaikos, pilsētas kultūras dzīvi. Fotogrāfiju autori ir Aleksandrs Dukšts un Ludmila Korzunova. Ludzānietis Aleksandrs Dukšts ir pazīstams fotogrāfs, viņa darbi izmantoti arī citos izdevumos. Ludmila Korzunova ir dzimusi Ludzā, 1964. gadā pabeigusi Ludzas vidusskolu, dzīvo Rīgā, taču joprojām mīl savu dzimto pilsētu. Jāpiebilst, ka grāmatas ideja pieder tieši Ludmilai Korzunovai. Turpināt lasīt
Jaunajā mācību gadā Dagdas novadā mācīsies par 41 skolēnu mazāk nekā aizvadītajā mācību gadā. Tā informē Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Micķeviča. Skolēnu skaits sarūk gan abās vidusskolās, gan pamatskolās un sākumskolā. ,,41 skolēns – tā ir viena lauku skola,’’ tā Marija Micķeviča. Vismazākais audzēkņu skaits ir Konstantinovas sākumskolā, kopā ar pirmsskolas grupu ir 27 bērni. Arī Šķaunes pamatskolā jūtams samazinājums. Ja pērn tie bija 40 bērni, tad tagad tikai 34. Novada lielākajā mācību iestādē – Dagdas vidusskolā – mācības uzsāks 370 skolēni, kas ir par 16 mazāk nekā pagājušajā mācību gadā. Ezernieku vidusskolā būs mazāk par 4 audzēkņiem. Līdz ar to likmes var nodrošināt tikai lielās mācību iestādes, jo, sarūkot skolēnu skaitam, mazajās lauku skolās aizvien vairāk ir jāveido apvienotās klases. Bieži vien pedagogi strādā vairākās izglītības iestādēs. Piemēram, Dagdas vidusskolas skolotāji māca arī Andrupenes pamatskolā. Turpināt lasīt
Sandra Ūdre
Vosoruotuoji sovu ūtrū dorbadīnu nūslēdze ar gryutā dorbā (latgalīšu pareizraksteibys labirinti pa lītvuordu deklinacejom i darbeibys vuorda calmim) nūpeļneitu guņs rytualu i atteirūšūs zuoleišu kiupynuošonu Anitys Ludboržys vadeibā Kroma kolnā (najaukt ar Kroma kolna bruolisti!) – senejā latgaļu piļskolnā.
Rēzeknis 5. vydškolys suokumškolys školuotuojis Aelita Andrejeva i Rēzeknis Vaļsts pūļu gimnazejis školuotuojis Ingūnys Zeilis nūvodvuiceibys satura pīredzis stuosti izavērte dzeivuos diskusejuos. Ingūna īpazeistynova ar kai „nu cepļa izjimtū“ izgleitojūšū kruosojamū gruomotu „Ieskats Rēzeknes vēsturē“. Kai izaruoda, tys, cik školā vysaidūs formatūs teik īlykts patriotisms par sovu dzymtū vītu i volūdu, daudz atkareigs nu školuotuoja.
Latvijā par ēdamām atzītas 303 sēņu sugas. ,,Sēņu dienās esam atraduši 78 dažādas sēnes – ēdamas un neēdamas,’’ stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra ,,Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe. Pērn Sēņu diena notika Andrupenes apkaimē, šogad izvēlēts Lielais Liepukalns. Jāteic, ka sēņotāji pazīst tikai mazliet vairāk nekā 20 sēņu sugas. Visiecienītākās ir gailenes, apšubekas, baravikas, bērzlapes. Rītdien Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotajā Sēņu dienā ,,Nāc ar savu lielo sēni uz Lielo Liepukalnu” dalībnieki tiks iepazīstināti ar noslēpumaino sēņu pasauli, kopā ar mikoloģi jeb sēņu pētnieci Diānu Meieri noskaidros, kādas sēnes aug Lielā Liepukalna apkārtnē, apskatīs sēņu izstādi un meklēs lielāko un neparastāko sēni. Līdztekus arī uzzinās, kā sēnes tiek izmantotas dzijas krāsošanā. Pasākuma noslēgumā uz ugunskura tiks vārīta sēņu zupa.
Jāpiebilst, ka šogad Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā atrasta rekordliela baltā cūktrifele – 900 gramus smaga. Pērn Audriņu pagastā uzietā baltā cūktrifele svēra 600 gramus. Latvijā šī sēne pirmoreiz konstatēta 2015.gadā. Līdz ar to iespējams, ka tā varētu augt visā valsts teritorijā. Turpināt lasīt