Atjaunotā Ludzas Lielā sinagoga darbojas jau gadu

19.-20. gadsimtu mijā Ludzu dēvēja par Latvijas Jeruzālemi, jo no visiem iedzīvotājiem  59% bija ebreji. Pilsētā darbojās 7 ebreju lūgšanu nami. Tagad ir tikai viena sinagoga –  Ludzas Lielā sinagoga – celta 1800. gadā kā koka māja un apšūta ar sarkaniem ķieģeļiem.
Atjaunotā, unikālā Ludzas Lielā sinagoga apmeklētājiem durvis vēra vaļā pagājušā gada augustā.
Tā ir vecākā sinagoga ne vien Latvijā, bet arī Baltijā. 200 gadus vecās sinagogas atjaunošana bija izaicinājums. Tā norāda arhitekts Pēteris Blūms, jo ēka, kas bija kritiskā stāvoklī, tika izglābta no sabrukšanas. Vērienīgais sinagogas restaurācijas projekts tika uzsākts 2012.gadā, kuru vadīja arhitekts Pēteris Blūms. Finansējumu nodrošināja Ludzas novada pašvaldība, piesaistot EEA finansiālo instrumentu un Rietumu Bankas Labdarības fonda atbalstu. Restaurāciju un restauratoru apmācīšanu veica Hordalandas Muzeālais centrs no Norvēģijas. Rezultātā ir atjaunota Ludzas Lielās sinagogas ēka, izveidotas 4 ekspozīcijas, apmācīti 6 Ludzas amatnieki – restauratori. Projekta kopējās izmaksas – 250 000,00 EUR.

Tagad Ludzas Lielā sinagoga ir kļuvusi par pilsētas lepnumu, to pierāda gada laikā apmeklēto tūristu un ciemiņu skaits un atsauksmes. Ēka ir novērtēta Latvijas mērogā, jo konkursā ,,Latvijas Būvniecības Gada balva” ir ieguvusi Latvijas labākās restaurētās ēkas 2016.gadā balvu.  Jāteic, ka šis konkurss notiek jau trešo reizi. Šogad tika pieteikti 88 objekti.

krasainais_logo