Rūnu Līgo koncerts

Līgo!

Sagaidot saulgriežus, 20. jūnijā plkst. 18.30 muzikālā apvienība “Rūnas” aicina uz Jāņu ielīgošanas koncertu

Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā (Atbrīvošanas alejā 97), kurā “Rūnas” atskaņos jauno “Līgo” programmu!

Jāņu ielīgošanas koncertā klausītāji dzirdēs gan pazīstamu dziesmu apdares, gan arī retāk dzirdētas melodijas. Muzikālā apvienība aicina: “Iedziļināsimies Jāņu nakts mistērijās, dziedāsim kopā un smelsim spēku no gada enerģētiskākā laika – vasaras saulgriežiem!”

Ieeja koncertā brīva.

Muzikālā apvienība “Rūnas” savu darbību Rēzeknē uzsāka 2016. gada janvārī un 13. martā notika pirmais koncerts Lūznavas muižā. Gada laikā “Rūnas” koncertējušas Rēzeknē, Lūznavā, Maltā, Valkā, Rīgā, tāpat bija izvirzītas latgaliešu gada balvai “Boņuks” par gada spožāko muzikālo debiju. Grupas muzikālās intereses galvenokārt balstītas uz latviešu un latgaliešu tautas bagāto daiļradi – tautasdziesmām.

Izvēloties nosaukumu “Rūnas”, apvienības dalībnieki ir domājuši par vispārcilvēciskām vērtībām, zināšanām un jēdzieniem, kas iekodētas tautasdziesmās, par to slēpto spēku un jēgu. Ar mūsdienīgiem muzikāliem motīviem un dziesmu apdarēm “Rūnas” nes klausītājiem savus dvēseliskos pārdzīvojumus, kas radušies iedziļinoties tautas dainu pūrā.

Balva par atgriešanos

Inga Čekša Ratniece
Foto: Jānis Raitums, personiskais arhīvs
Esmu pārliecināta, ka šādu cilvēku nav daudz, jo tikai retais to grib un var. Kristaps Rikāns atstāja stabilu darbu un karjeru Amerikā, lai Latvijā atvērtu jaunu uzņēmumu. Viņš tiek uzskatīts par pasaules līmeņa uzņēmuma vadītāju Rīgā, ar latgalietim raksturīgo centību, spītību un mērķtiecību.

“Ja, atgriezies Latvijā, strādā kā Anglijā, tu vari dzīvot daudz labāk, jo nopelnīsi pietiekami.”

Arī viņa pārliecība, ka nekas nenotiks pats no sevis, ir palīdzējusi pieveikt aizvien jaunus izaicinājumus. Mani vienmēr interesējušas dzimtas saknes. Jau bērnībā, arī pirms dažiem gadiem mēģināju parakties. Es esmu latgalietis vairākās paaudzēs.
Mans vectētiņš, vecvectētiņš un vecvecvectētiņš ir no Latgales. Dzimtās mājas „Alejas“ atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Vecstrūžānos, no kurienes sākas un nāk mana dzimta. Mājas nav saglabājušās, ir tikai zeme. Varbūt kādreiz būs jāatjauno. No mammas puses esmu zemgalietis, taču manī rit latgaliešu asinis.

Pilna intervija žurnālā A12 Nr. 3/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Ludzā Lielais Latgaļu tirgus

 

2017.gada 17. jūnijā jau būs devītā reize, kad kopā pulcējas amatu meistari no tuvākās un tālākās apkārtnes, lai tirgus apmeklētājus priecētu ar saviem darbiem, savā starpā pārrunātu amatu lietas un arī sāktu ielīgot gaidāmos Jāņus. Lielais pasākums jau tradicionāli notiek Ludzas pilskalnā, kurš pastiprina sajūtu, ka daudzi no amatiem ir seni un saglabājami. Kā stāsta Ludzas amatnieku centra menedžere Līga Kondrāte, Ludzas pilskalnu pieskandinās senas dziesmas un dejas, postfolkloras grupas ,,Rikši’’ azartiskās dziesmas, amatierteātru skeči. Īpašais viesis – pētniece un zinātāja Irēna Saprovska stāstīs par senlatviešu zīmju un gadskārtu tradīciju spēku un nozīmi. Ikvienam būs iespēja izveidot pašam savu vainagu vai rotu neierastā veidā, arī bildēties uz Ludzas pils fona senajā tērpā. Kā jau pirms vasaras saulgriežiem neizpaliks arī Jāņu uguns iededzināšana.

Jāpiebilst, ka Ludzas Lielajā Latgaļu tirgū allaž pulcējas vairāk  nekā 100 dažādu amatu meistaru.

krasainais_logo

Kas ir atradies Viļakas ezera krastos?

Šis jautājums ir ieinteresējis gan Viļakas tūristus un ciemiņus, gan pašus iedzīvotājus. Tādējādi Viļakas novada muzeja darbinieki, izmantojot sava arhīva materiālus un uzklausot vietējo ļaužu stāstus, izveidoja izstādi ,,Viļaka un tās apdzīvotība ezera krastos’’.  Izrādās, ka Viļakas ezera krasts bijis kultūras un izglītības, arī rūpniecisks centrs. Atradusies skola, muiža, pils, karavīru kazarmas un linu fabrika. Izstādē aplūkojamas senās fotogrāfijas, arheoloģiski un sadzīves priekšmeti, pils makets, arī mūsdienu fotomateriāli ar iemūžinātiem dabas skatiem pie ezera – informē Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa.  Vadītāja norāda, ka izstāde nav apjomīga, taču tā spilgti ataino, cik Viļakas ezers ir nozīmīgs iedzīvotājiem.

Izstāde ,,Viļaka un tās apdzīvotība ezera krastos’’ Viļakas novada muzejā būs apskatāma līdz 30.jūnijam.

Jāpiebilst, ka Viļakas novada muzejs atrodas pilsētas kultūrvēsturei nozīmīgā 1913.gadā celtajā katoļu draudzes mājā, to tautā dēvē arī par ,,Gaismas zāli”. Muzejs stāsta par Viļakas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes vēsturi no 13.gadsmita līdz mūsdienām.

DSC_0129

Fotogrāfijas no izstādes par Viļakas ezeru un apdzīvotību
tā apkārtnē. Izstādes pamatā ir senas fotogrāfijas. Marienhauzenas pils maketu veidojuši Viļakas mākslas skolas audzēkņi.

krasainais_logo

Uzsākts Kārsavas kultūras nama fasādes remonts

Kārsava atrodas Latgales austrumos netālu no Krievijas robežas,  Rītupes kreisajā krastā pie Pēterburgas—Viļņas dzelzceļa līnijas un autoceļu A13, P48, P49 un P50 krustojumā.

Svarīga vieta novada ļaudīm ir Kārsavas kultūras nams, jo te tiek atzīmēti valstij svarīgi pasākumi, notiek novada tradicionālie svētki. Kultūras namā darbojas arī 12 kolektīvi, kas ir ievērības cienīgs skaits. Stāsta Kārsavas kultūras nama vadītāja Ināra Rasima. Jau kopš 2001.gada soli pa solim ēka tiek remontēta un atjaunota.  Pašlaik ir uzsākti nama fasādes remontdarbi: fasādes elementu krāsošana, cokola remonts, visu ieeju lieveņu atjaunošana, lietus ūdeņu atvades iebūvēšana, veco koka logu nomaiņa un kurtuves ieejas demontāža. Darbus plānots pabeigt līdz rudenim.

Kā norāda Ināra Rasima, vēl darāmā pietiek arī kultūras nama iekštelpās. Kārsavieši ļoti cer, ka pilnībā visi vajadzīgie remontdarbi tiks paveikti līdz 2019.gadam, kad Kārsavas kultūras namam būs 90 gadu jubileja.

krasainais_logo

Žurnāls A12 jūnijs/jūlijs 2017

Jaunajā žurnālā A12 lasiet – Jānis Skutelis par stand-up kā publisku grēku sūdzēšanu.

Kā paņemt labāko tur un atgriezties, lai izveidotu savu uzņēmumu – Kristaps Rikāns.

Kā uzziedēt Saulgriežos – šamaņi, bungotāji un zinātāji Lauris un Arnita Daņilovi.

Ciemosimies gaismas punktā Silenē un uzzināsim, kā Valērija Seile uzkāpa vīriešu varas olimpā.

Žurnāls A12 – pa īstam, par mums. Meklējiet kioskos un abonējiet.

Ārdavas bibliotēka apzina savus novadniekus

Ināra Groce

Žurnāla „A12“ radošā komanda tikās ar saviem lasītājiem Preiļu novada Ārdavas bibliotēkā. Tā bija pirmā iepazīšanās ar šo nelielo, bet vēsturiski piesātināto ciematiņu un tā aktīvajiem iedzīvotājiem. Jezufinovas lepnā, bet šobrīd atstātā muiža, senais trakta ceļš uz Sanktpēterburgu ar daudziem ceļmalu krogu nostāstiem, Pelēču dzirnavas un gravas. Ārdavā dzīvoja ilgākais nacionālais partizānis Latvijā Jānis Pīnups (1925–2007),  kurš slēpās no padomju varas vairāk kā piecdesmit gadus un legalizējās tikai 1995. gadā, kad viņam bija jau septiņdesmit gadi.

Ārdavas bibliotēkas vadītāja Sandra Petrova jau piecus gadus ir žurnāla „A12“ pazinēja kopš žurnāla pirmā numura, kurā bija intervija ar Pelēču pagasta vīna darītāju Irēnu Koledu. Arī tikšanās reizē lasītāji atcerējās dzimtās puses vēsturiskus notikumus un pagasta ievērojamākos un pazīstamākos ļaudis. Pīters Vaikuļs labi pārzina Latgales draudžu baznīckungus un interesenti stāstīja par Ārdavas katoļu baznīcu: „Padomju okupācijas laikā baznīcas vēsturiskajā vietā būvēja klubu, bijušais zemes īpašnieks noteicis, ka būtu labi, ka te būtu baznīca un tagad arī ir.“ Turpināt lasīt

Zilupē – izlaidumu laiks

Zilupes novada, kurš atrodas Latgales austrumos,  lielākajā izglītības iestādē sācies izlaidumu laiks.  Šodien gaviļnieku vidū ir Zilupes vidusskolas 9.klases skolēni. Izglītības iestādi absolvē 33 jaunieši, no kuriem lielākais skaits turpinās mācības vidusskolā. Absolventi plāno arī zināšanas gūt kādā no profesionālajām izglītības iestādēm Rēzeknē un Malnavā.

Savukārt rīt izlaidums būs 12.klases skolēniem. No 30 absolventiem daudzi plāno studēt, daži dosies peļņā uz ārzemēm. Tā kā Zilupes vidusskolā viena no izglītības programmām ir  vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena vakara (maiņu) programma, tai skaitā, arī mazākumtautībām, Zilupē vidējo izglītību iegūst jaunieši arī no Rēzeknes, Dagdas, Kārsavas, Daugavpils, pat Rīgas un Bauskas. ,,Katru gadu skolēnu skaits mazliet sarūk, tomēr joprojām pierobežā skola ir un būs,’’ norāda Zilupes vidusskolas direktore Alla Čekstere. Nu jau pagājušajā mācību gadā vidusskolā mācījās 346 skolēni.

krasainais_logo

2.Fragments.Pagātnes fakti šodienai.

Rakstniece un sabiedriska darbiniece Anna Rūmane-Ķeniņa (1877–1950): Sievietes spējām un darbam bija pienācīga cieņa un novērtējums Latvijas pastāvēšanas pirmajos gados. Kopš tā laika vispusīgi izglītoto sieviešu skaits strauji pieaudzis, bet viņu darba iespējamības kļuvušas aizvien šaurākas.

Vienīgās sievietes Satversmes Sapulcē no Latgales Valērija Seile un Apolonija Laurinoviča bez tiešā darba parlamentā daudz pievērsās jaunās valsts pamatlietu izskaidrošanai Latgales vienkāršajiem cilvēkiem. 1920. gada oktobra sākumā deputātes apmeklēja Pildas, Rundānu un Istras pagastus, lai iepazīstinātu ar Satversmes Sapulces darbību. Valērija stāstīja par parlamenta lomu vispār, komisiju darbu, valsts ārējo un iekšējo politiku. Apolonija ziņoja par agrāro likumu.

Klausītāju bija sanācis ap 200, daudz tika jautāts un debatēts par zemniekus mokošām problēmām – muižnieku patvaļu, slikto ražu un noziedzības pieaugumu. Uz visiem, pēc skata vīrišķajiem, jautājumiem tika atbildēts.

  1. Rūman-Ķēniņš. Kādi vārdi izglītotām sievietēm. Students, 1931, Nr. 177.

Pēc: Latgalīts, 1920, Nr. 38.

Salienas pagastā jauna tradīcija – radošās darbnīcas

Kopš šī gada janvāra, kad Jeļena Ondzule uzsāka strādāt par Salienas pagasta kultūras nama vadītāju, pagastā regulāri tiek rīkotas radošās darbnīcas gan bērniem un skolēniem, gan pieaugušajiem. No dažādiem materiāliem tiek veidoti ziedi, svečturi, vāzes un citas jaukas, arī ikdienā noderīgas lietas. Tā ir darbošanās ar krāsām, toņiem, dažādām tehnikām. Agrā pavasarī radošajā darbnīcā ,,Pavasara krāsas’’ dalībnieki mācījās noformēt stikla traukus –  pudeles, izmantojot līmi un mannas putru. Rezultātā tapa īsti mākslas darbi, kuri tika dāvināti saviem mīļajiem.  Jūnijā pagasta sievietēm tiek plānota radošā darbnīca ,,Dabas brīnumi’’, bet skolēniem tā notiks Salienas pagasta bērnu nometnes ietvaros. Turpināt lasīt