Mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka darbi Krāslavai

Šodien Krāslavas kultūras namā tiek atklāta mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka gleznu izstāde ,,Krāslava mūža garumā”.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Gleznas autors – Osvalds Zvejsalnieks

Osvalds Zvejsalnieks ir Latvijas glezniecības spilgts, interesants un pazīstams klasiķis, glezniecības klasisko tradīciju turpinātājs un veidotājs.  Viņa darbos dominē Latgales dabas ainavas, novadā zināmu sabiedrisko un kultūras darbinieku portreti. Pēdējā laikā mākslinieks skatītājus iepriecina ar košiem un krāsu toņos sulīgiem darbiem, kas tapuši vasaras un rudens plenēros Latgalē, Lietuvā, Spānijā, Slovākijā.

Kopš 1971. gada mākslinieks ir piedalījies vairāk nekā 70 novada, valsts un starptautiskajās mākslas izstādēs, sarīkojis ap 25 personālizstādēm, regulāri piedalās starptautiskajos plenēros un grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņa darbi ir izstādīti vairākās valstīs –  Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Vācijā, Japānā, ASV. Daudzi no tiem pašlaik atrodas muzejos un privātās kolekcijās visā pasaulē. Mākslinieks turpina gleznot plenēros un radošajās darbnīcās, sakot, ka nekur nav tik skaisti kā Latgalē, to jūt dvēsele, kura atspoguļojas arī darbos. Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Francis Smelters.

Latgaliešu laikraksts „Jaunō Straume“ par šo dienu jubilāru (135) skolotāju Franci Smelteru (1882–1949): Vīns nu pyrmajim latgalīšu revolucionarim un progresivōs idejas sludynōtōjim.

Francis Smelters (vairums labāk zina viņa brāli – garīdznieku un folkloras vācēju Pēteri Smelteru (1868–1949)) dzimis 1882. g. 23. jūlijā Varakļānu pagasta Kokaros, jau piecu gadu vecumā aizvests uz Pēterpili. Te mācījies Sv. Katres proģimnāzijā, 4. Larina Pēterpils ģimnāzijā, 1901. g. iestājās augstskolā, bet 1905. g. revolucionāro nemieru dēļ, kad paši aktīvākie bija studenti, bija spiests pārcelties uz Tērbatu (Tartu).

Atgriezies Latgalē, F. Smelters Kalupē un Višķos nodibināja „Viskrievijas zemnieku savienības“ nodaļas. Kalupē viņš uzrakstīja un aizsūtīja petīciju latgaliešu zemnieku vārdā. Tajā pirmoreiz atklāti tika prasītas skolas latviešu valodā, „zemskūs načaļnīku“ atcelšana, ticības un citas brīvības. Lai arī petīcija bija rakstīta mērenā tonī, 1906. g. soda ekspedīcija bargi represēja iniciatorus. Pagasta vecāko J. Pabērzu un citus nežēlīgi sita. Kaut kādā mērā šī rīcība salīdzināma ar Pītera Miglinīka uzdrīkstēšanos. Turpināt lasīt

Projekta “Pagātne kopējai nākotnei” noslēgums – 15.-16.jūnijs Lietuvā

Autori: Aija un Oskars Apeiņi

Līdzīgi kā ikviena cilvēka ikdienas gaitās ir baltās un tumšās dienas, tā arī tautu un valstu likteņgaitās ir vēstures lappuses, kas rakstītas sāpju un ciešanu vārdiem. Latvijas, Lietuvas un Polijas tautām šādu notikumu virkne aizsākās 20. gadsimta 30. gadu beigās un turpinājās līdz 90. gadu sākumam. Vairāk nekā 50 gadi, no Otrā Pasaules kara sākuma līdz PSRS sabrukumam, ir tumsas laiks, ko raksturo ar vārdiem –  okupācija, genocīds, holokausts, deportācijas, terors, rīcības un vārda brīvības liegšana.

Atcerēties, saprast un mācīties no šī laikmeta notikumiem bija galvenais uzdevums, kas iezīmējās pārrobežu projekta “Pagātne kopējai nākotnei” darbībā. Darbībā, kurā aktīvi iesaistījās jaunieši no Latvijas, Lietuvas un Polijas.

Pēc tikšanās reizēm Polijā un Latvijā, projekta dalībnieki 15. un 16. jūnijā pulcējās Lietuvā – Viļņā un Ķēdaiņos. Jauniešiem, projekta dalībniekiem, šī tikšanās reize nebija emocionāli viegla, jo pavēra skatu uz traģiskajiem notikumiem Lietuvā, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā un Padomju okupācijas gados. Arī vizītes pirmā diena  – 15. jūnijs ir Okupācijas un genocīda piemiņas diena Lietuvā. 1940. gada 15. jūnijā Padomju savienība okupēja Lietuvu. Turpināt lasīt

Dagdā darbojas Latgalē vienīgais Folkloras centrs

Folkloras centrs Dagdā tika izveidots 2002.gadā. Tas bija viens no pirmajiem šāda veida centriem Latvijā, tapis ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. ,,Folklora nav tikai dziesma, tās ir tradīcijas, kuras jāapzina, jāsaglabā un jāpopularizē’’, saka Folkloras centra vadītāja Inta Viļuma. Centra 15 gadu darbības laikā ir īstenoti daudzi projekti.  Viens no lielākajiem sasniegumiem – apzināts un restaurēts Dagdas tautastērps. Centrs saglabā arī Maija dievkalpojumu tradīcijas pie novada ceļmalu krustiem. 2003.gadā centrs saņēma Lielo folkloras Gada balvu par tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanu, aizsardzību un kopšanu. Seminārus un radošās darbnīcas centrs rīko bieži, jo vienkāršāk uz šejieni atbraukt speciālistiem no Rīgas, nekā pulkam Latgales ļaužu doties uz mācībām galvaspilsētā. Pie centra darbojas arī Dagdas folkloras kopa ,,Olūteņi’’ – tradīciju nesēja un popularizētāja reģiona, valsts un starptautiskā mērogā. Centrs ir apzinājis maskošanās tradīcijas. Kā stāsta Inta Viļuma, Latgalē visizplatītākā maskošanās grupa ir čigāni, Andrupenes pusē saukta arī ,,kaitas’’. Maskošanās nav teātris.

Turpināt lasīt

Gaismas punkts SILENE

Tikai 7 km attālumā no Baltkrievijas robežas Daugavpils novadā atrodas Silenes ciems. Tur viesojās arī žurnāls A12. Tagad arī Silenes pagasta bibliotēkās var lasīt žurnālu A12.

Pārsvarā turienes ļaudis gan izvēlas lasāmvielu krievu valodā, tomēr bērni un jaunieši lasa arī latviski, vismaz mācību literatūru. Skrudalienas bibliotēkas vadītāja un skolotāja Eleonora Griškjāne ar nožēlu secina, ka agrāk bērniem apgūt valsts valodu palīdzēja bezmaksas kanāli latviešu valodā. Tagad tie ir par maksu, bet valsts līmenī sarunas, ka pierobežas ciemu iedzīvotāji nevar uztvert Latvijas televīzijas un radio programmas, situāciju neatrisina.

Pašlaik Skrudalienas pagastā ir ap 60% krievu, 12% – baltkrievu, 20%- poļu, 8% – latviešu. Kādreiz Silene bija ebreju ciems. Līdz 1.pasaules karam no visiem iedzīvotājiem 80% bija ebreji.

Kāpēc arī šodien Sileni var uzskatīt par gaismas punktu pierobežā,

atbilde žurnāla A12 Nr. 3/2017!

Latgales ērģeļu dienu festivāls arī pierobežas novadu baznīcās

Jau astoto reizi Latgales dievnamus piepilda ērģeļu mūzika.  Latgales ērģeļu dienu festivāls šogad piedāvā baudīt septiņus augstvērtīgus koncertus Latgales katoļu un luterāņu dievnamos.

Jau tradicionāli festivāls tiek atklāts Aglonas bazilikā, kur šoreiz uzstājās vokālā grupa Schola gregoriana Vox Iubilatis Laines Taboras vadībā, kura apguvusi gregorisko dziedāšanu Vatikānā. Ērģelniece –  Baiba Betlere. ,,,Mēs izjutām pozitīvu šoku, jo pēc katra izpildījuma cilvēki cēlās kājās un aplaudēja. Tādu atsaucību piedzīvojām pirmo reizi,’’ ar sajūsmu atzīst festivāla organizatore Larisa Carjkova. Vasaras pastorāles izskanēja Balvu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, spēlējot ērģelēm (Diāna Jaunzeme – Portnaja) un flautai  (Lolita Svilāne (Oša)). Bet sapņaini pasakaino programmu Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā svētdien izpildīja ērģelnieces Ruta Birzule un Simona Radoviča kopā ar tenoru Juri Vizbuli. Abās iepriekš minētajās baznīcās festivāla koncerti notika pirmo reizi, klausītājiem pārpildot dievnamus.

Turpināt lasīt

Latgales amatnieki jau tradicionāli piedalās starptautiskajā festivālā ,,Slavjanskij bazar” Vitebskā

Biedrības ,,Ludzas amatnieki” dalībnieki un Ludzas Tautas nama folkloras kopa ,,Dzeipori’’ 15 cilvēku sastāvā ir devusies uz Austrumeiropā plašāko XXVI starptautisko festivālu ,,Slavjanskij bazar” Vitebskā.

Ludzas amatnieki festivāla apmeklētājus iepazīstina ar kalēja, podnieka, audēju prasmēm, arī piedāvā Latgalē tapušos amatnieku darbus un izbaudīt kulināro mantojumu. Folkloras kopa uzstāsies ar latgaliešu tautasdziesmām un rotaļām amatnieku tirgū un  koncertprogrammā.

Starptautiskā festivāla  ,,Slavjanskij bazar” amatnieku un mākslas gadatirgū savu produkciju piedāvā vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu un tautas meistaru, arī mākslinieku. Festivāls notiek katru gadu. Šogad tas risinās no 10.līdz 19.jūlijam. Turpināt lasīt

Latviskākais pagasts Austrumu pierobežā – Medņeva

Viļakas novada Medņevas pagastā pašlaik ir deklarēts 651 iedzīvotājs. ,,Skaits mazinās. Īpaši dramatisks demogrāfijas ziņās tas pie mums bija pagājušajā gadā: mūžībā aizgāja 19 cilvēki, izdeklarējās 22, bet piedzima tika viens bērniņš,’’ stāsta Medņevas pagasta pārvaldnieks Juris Prancāns. Agrāk Medņevā dzīvoja pat vairāk nekā 1400 iedzīvotāju. Un diez vai tuvākajos gados var cerēt uz cilvēku skaita pieaugumu, bažas rada, ka viņu paliks vēl mazāk. 95% iedzīvotāju ir latvieši, 4% krievu tautības un 1% citas tautības. Kāpēc Medņeva ir pats latviskākais pierobežas pagasts? Iespējams, ka padomju laikos, kad Latvijā uz dzīvi apmetās citautieši, Medņevā tādas nepieciešamības nebija. Saimniecībā pietika vietējo viedzīvotāju, kuri nepameta savas mājas. Turpināt lasīt

Biedrība “Latgolys Studentu centrs” aicina ikvienu iesaistīties jaunas grāmatas satura veidošanā.

Rudenī biedrība “Latgolys Studentu centrs” plāno izdod kabatas formāta  latgaliešu izteicienu, anekdošu un joku grāmatu “Kas bez bikšu — tys bez bādu!”. Plānotā grāmata būs mūsdienu latgaliešu mutvārdu folkloras atspoguļojums – labs špikeris svētku reizēs un humora deva ikdienai. Teksti tiks papildināti ar interesantām fotogrāfijām un zīmējumiem.
Biedrības jaunieši aicina ikvienu interesentu iesaistīties grāmatas tapšanā un iesūtīt vai izstāstīt jebkādu joku, anekdoti, tostu vai izteicienu latgaliski vai par Latgali.  Saņemtais materiāls tiks apkopots, analizēts un iekļauts kādā no grāmatas nodaļām: “Atgadejumi”, “Anekdoti”, “Tosti i loba vielejumi”, “Izteicīni”, “Gudreibys”.
Grāmata tiks izdota ar biedrības “LR” finansiālu atbalstu. Kontaktinformācija: E-pasts: lgsc@lgsc.lv, T.: 28362243. Biedrības mājaslapa – www.lgsc.lv.

Dagdā saglabā baltkrievu dziesmu un deju tradīcijas

 ,,Ja cilvēkiem patīk, viņi piedalās un apmeklē baltkrievu dziesmu un deju festivālu, tad ir jārīko!’’ tā Tatjana Gogalinska, baltkrievu biedrības „Verbica” vadītāja. Jau trešo gadu Dagdā biedrība organizē Starptautisko baltkrievu dziesmu un deju festivālu ,,Fest”, lai izdziedātu šīs tautas skanīgākās dziesmas un izdejotu raitākos deju soļus, arī acis priecētu ar košajiem pasākuma dalībnieku tērpiem. Taču būtiskākais – lai sabiedrība vairāk uzzinātu par baltkrievu tautas tradīcijām, atrastu kopīgo ar Latgalē dzīvojošajām citām tautām, jo ietekmes ir ļoti jūtamas.
Jau rītdien no plkst.12.00 radošajā baltkrievu sētā pie Dagdas novada domes un Veselības un sociālo pakalpojumu centra ,,Dagda” festivālu ieskandinās vieskolektīvi, plkst.15.30 sāksies festivāla dalībnieku gājiens no Dagdas tautas nama līdz parka estrādei, kur notiks lielkoncerts.
Šogad festivālā piedalīsies 34 kolektīvi gan no Latvijas pilsētām un novadiem, gan no Baltkrievijas, Lietuvas un Polijas. ,,Ja pirmajā festivālā bija tikai 12 kolektīvi, tad festivāla izaugsme ir acīmredzama,’’ atzīst Tatjana Gogalinska, apliecinot, ka šis pasākums Dagdā būs arī nākamgad. Jāpiebilst, ka Dagdas novadā dzīvo vairāk nekā 550 baltkrievu, kas ir 7% no visiem iedzīvotājiem.

krasainais_logo