Ziemeļlatgales retro pa austrumu pierobežu

66 motocikli, kuri ražoti līdz 1958.gadam, sestdien uzsāks braucienu no Viļakas novada Susāju pagasta. Mērojot aptuveni 150 km garu ceļu gar austrumu robežu, sasniegs Kārsavu. Kā stāsta tradicionālā retro tehnikas pasākuma ,,Ziemeļlatgale retro’’ rīkotājs Dzintars Dvinskis, pasākums jau notiek vienpadsmito reizi, šogad pulcējot ap 100 dalībniekiem no visas Latvijas. Arī Latgalē pieaug interese par seniem močiem. Kaut arī jau sāk rosīties Ludzā un Rēzeknē, taču šis Ziemeļlatgales retro pasākums pagaidām ir lielākais reģionā. ,,Satiekamies, lai dalītos pieredzē, uzzinātu, kādi spēkrati atjaunoti,’’ norāda Dzintars Dvinskis.  Jāpiebilst, ka Dzintars Dvinskis pats ir kaislīgs seno lietu krājējs un atjaunotājs. Viņa senlietu kolekcijā ,,Cīrulīši” ir vairāk nekā 25 retro motocikli, no kuriem vairums ir tehniskā kārtībā ciemiņus izvizināšanai. Kolekcionārs ir ierīkojis arī klētiņu ar Viļakas novada apkārtnes senajiem sadzīves priekšmetiem un darba rīkiem. Arī viņa lauku mājai ir sens stāsts: būvēta 19.gadsimtā, saimnieks to mantojis jau sestajā paaudzē.

krasainais_logo

Pi kūka dorbu meistara Dubencā

Sandra ūdre, Foto: Māris Justs

Nu kam vēļ dorba vide tik veseleigi smuordeiga, ka na tim, kas dabiski apstruodoj kūku? Kur vēļ godu tykstūšom kūksnis materialā īkodātuo cylvāka sakralūs prīškstotu energetika! 4.– 2. godu tyukstūšā pyrma Kristus cylvāki pat ticēja, ka dvēselis īsamīsoj kūkūs. Vāluokūs laikūs bierzs, atseviški augūšs dižkūks varēja kolpuot par svātvītu, zīduojumu oltori, dīveibu mitekli.
Dorbareikus, kurūs izmontova veirīts, darynova nu ūzula, a tūs, kurūs izmontova sīvīte – nu līpys. Kristticeibā Jezus beja gaļdnīka svātuo Jezupa audžudāls i tyka pīsysts kūka krystā. Par vysakuo darynuošonu nu kūka myusu dīnuos un tradiceju atteisteišonu stuosta amatnīks Juoņs Spureņš (Jānis Spuriņš) Vuorkovys nūvoda Rūžkolnu pogostā. Turpināt lasīt

Silenē atjaunots ceļš

Lai atbalstītu uzņēmējdarbību un tūrisma pakalpojumus padarītu pieejamākus, Daugavpils novada dome atbalstīja ceļa atjaunošanu un paplašināšanu Silenē, no Autoceļa fonda līdzekļiem piešķirot 141 tūkstoti EUR.

Tagad Silenes ciemā atjaunots 3,1 km garais grants ceļa posms Adami – Skrīveri, kas ved uz pagasta lielāko tūrisma pakalpojuma objektu –  Silene Resort & SPA. Turpināt lasīt

Arī Austrumu pierobežas ģimenes ārsti pievienojas protesta akcijai

,,Esam dzirdējuši par ģimenes ārstu streiku. Atbalstam savus dakterus. Uz kurieni doties, ja šajās dienās būs vajadzīga palīdzība? Laikam jau uz ģimenes ārsta prakses vietu. Varbūt būs medmāsa. Vismaz informācija pie durvīm..’’ Tāda pārsvarā ir aptaujāto vietējo iedzīvotāju atbilde.  Jau kopš vakardienas plkst.12.00 Latvijas ģimenes ārstu asociācija ir pieteikusi protesta akciju – streiku. Daudzviet Latvijā nav pieejami valsts apmaksātie ģimenes ārstu pakalpojumi. Protesta akcijā piedalās daudzi pierobežas ģimenes ārsti. Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Donats Latkovskis.

20.gs. pirmās puses literāts, žurnālists un kultūrpublicists Donats Latkovskis (1912–1943): Latgale vēl ir noslēpumiem pilna zeme, tās pagātnē vēl daudz kas neatsegts un neizpētīts. Tādēļ še katram, kas var un grib strādāt, pētījot Ezerzemes senatni, ļaudis, viņu dzīvi un ieražas, būs darba pilnas rokas.

Pēc mācībām (1930–1934) Rēzeknes Valsts komercskolas beigšanas Donāts strādāja Rēzeknes pilsētas valdes kancelejā (1934–1936), kopš 1934. g. darbojas žurnālistikā. No 1932. g. laikrasta „Pēdējā Brīdī“ hronikas nodaļas „Māras zeme“ pārzinātājs un autors, no 1936. g. Latvijas Telegrāfa aģentūras Latgales informators. Viņa nozīmīgākais devums ir laika un dzimtlaikos „izsitušos“ latgaliešu biogrāfiju apkopojums. Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Andris Vējāns.

Jūlija mēnesi dzejoļu ciklā „Gods kai stots“ Latgalē  zināmākais Donats nosaucis par dīnasvyda gulātōju:

Mes vysi labi zynom: juļs!

Kas sīnu reita rosā pļōvis,

Tik soldi dīnasvydu guļ

Zam ānainim un klusim kļovim.

Tod atsapyutis – styprs un svaigs –

Tū pakaļtej i vad uz pyuni;

Nu svīdrim speid kai azars vaigs,

Nu saules glōstim placi bryuni. Turpināt lasīt

Tauriņu nakts pierobežas Grebļukalnā jeb kā Zilupes novadā aicina sargāt unikālo dabu

,,Ja cilvēks grib baudīt dabas skaistumu, Zilupes novadā mēs varam piedāvāt daudzas saistošas aktivitātes. Nav jākāpj Grebļukalnā, nav jāielaužas taureņu telpā’’, uzskata Zilupes novada tūrisma organizatore Ilga Ivanova. Šogad Pasienes pagastā Zilupes novada pašvaldība un Dabas aizsardzības pārvalde pirmo reizi rīkoja Tauriņu nakti, lai aicinātu sabiedrību cienīt un draudzēties ar dabu. Grebļukalnā, kas atrodas starp Pintu un Šesku ezeriem, ir lielākā taureņu populācija Baltijas valstīs. Te dzīvo ap 500 taureņu sugām. Turpināt lasīt

Pasaulī vīneigajam latgaliski rokstūšajam portalam 10 godi

Itūgod paīt 10 godi nu tuos šaļts, kai sovu dorbu suoce Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv. Tys ir pasaulī vīnaigais portals, kura saturs teik veiduots tikai latgalīšu rokstu volūdā, kas dīnys viestejūt par Latgolys kulturys aktualitatem i latgaliskom nūtikšonom vysā pasaulī.
            Portalu lakuga.lv 2007. godā izveiduoja jaunīšu bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” ar studentu degsmi i gribiešonu puorgrīzt pasauli. Bet portala nūsaukumu “Latgalīšu Kulturys Gazeta” (saeisynuotai LaKuGa) radeja dzejnīks Valentins Lukaševičs. Oficiali lakuga.lv sovu dorbu suoce 2007. goda 14. julī.
lakuga2
Desmit godu pastuoviešonys laikā LaKuGa ir palykuse par latgaliskuos identitatis naatjamamu daļu i sova veida Latgolys vizeitkarti. Tymā vīnuvīt atrūnama informaceja par ituos šaļts aktualitatem latgaliskajā kulturā, latgaliski rokstūšūs literatu pyrmpubliciejumi, Latgolys muzykys grupu jaunuokuos dzīsmis i video klipi. Portala veiduotuoji lelu viereibu pīvierš sabīdreibys izgleituošonai par regiona viesturis, kulturys i volūdys vaicuojumim, pīduovojūt profesionaļu veiduotus rokstus. LaKuGā atrūnamys ari intervejis ar īvārojamom Latgolys personeibom, kai ari sabīdriskūs i kulturys darbinīku redzīni par regiona kulturys dzeivē aktualom problemom.
Turpināt lasīt

Starptautiskā Miera skrējiena dalībnieki šķērso Latvijas Austrumu robežu

Šogad Miera skrējiens šķērsos Latgali – vietu, kur pirms 100 gadiem notika Latgales 1.kongress un Latgale oficiāli izteica savu vēlēšanos būt vienota valsts kopā ar Vidzemi un Kurzemi.
Latvija šajā starptautiskajā labas gribas akcijā piedalās posmā Krievija – Latvija – Baltkrievija.
Šodien skrējiena dalībnieki Latvijā ieradīsies no Krievijas, šķērsojot Latvijas – Krievijas robežu Ludzas pārvaldes Grebņevas robežkontroles punktā. Tālāk viesosies Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē, Maltā, Aglonā un Krāslavā. 1.jūlijā, atstājot Latviju, viņi šķērsos Latvijas – Baltkrievijas robežu Patarniekos.
Miera skrējiena miera lāpa pirmoreiz tika iedegta pirms 30 gadiem – 1987.gada 27.aprīlī – pie ANO mītnes Ņujorkā. To iededza šī skrējiena idejas autors, Gandija miera prēmijas un UNESCO Miera balvas laureāts filosofs, sportists, mūziķis un mākslinieks Šri Činmojs. Šo 30 gadu laikā lāpa ir apceļojusi visus kontinentus, pacēlusies pasaules augstākā kalna virsotnē un pat pabijusi kosmosā.
Latvijā Miera skrējiens pirmoreiz viesojās 1993.gadā. Kopš tā laika mūsu valsts šajā labas gribas akcijā ir piedalījusies jau vairāk kā desmit reizes, izskrienot cauri daudziem novadiem un viesojoties visās lielākajās Latvijas pilsētās. Turpināt lasīt

Krāslavas katoļu baznīcai – 250

18.gadsimtā uzbūvētajai Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcai bija liela loma  gan garīgajā, gan laicīgajā cilvēku izglītošanā. Tā atzīst Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja  krājumu glabātāja Alla Lomanovska.
Tagadējo dievnamu grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters uzbūvēja no 1755. līdz 1767.gadam pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Tās altāra daļā izvietota itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi 18.gadsimtā gleznotā freska „Svētais Ludvigs dodas krusta karā”.

2989-14455-kraslavas_katolu_baznica

Savukārt  1757. gadā pie baznīcas tika atvērts Garīgais seminārs, kas bija pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā. Garīgais seminārs darbojas līdz 1844.gadam, dodot izglītību 253 semināristiem. Kā uzsver Alla Lomanovska, tie bija pirmie Latgales apgaismotāji. Turpināt lasīt