Viļakas novada muzejs veido jaunas programmas tieši skolēniem

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Viļakas novada muzejs septembrī uzsāka jaunu muzejpedagoģisko programmu ,,Muzejs nākotnei – nāc un pēti”. Muzeja nodarbību laikā skolēni mācās saskatīt sevi kā nozīmīgu daļu no savas ģimenes, ciema, pagasta un novada vēstures veidotājiem. Kā norāda Viļakas novada muzeja direktore Rita Gruševa, skolēni tiek iepazīstināti ar novada vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot muzeja krājuma priekšmetiem, kurus ir veidojuši novada cilvēki. Skolēni uzzina arī par novada izcilajām personībām, kuru darbība ir popularizējusi  Viļakas vārdu pasaulē. Nodarbību noslēgumā katrs skolēns izveido savu vizītkarti, apliecinot, ka viņš ir piederīgs savam novadam.
,,Svarīgi saglabāt seno laiku liecības. Un paralēli tās vajag popularizēt, jo muzejs nav tā vieta, kur krājam un krājam, turot sveci zem pūra, bet cenšamies arī izvērst komunikāciju ar sabiedrību. Tā iespējama caur izstādēm, ekspozīcijām, dažādiem pasākumiem. Mēs aktīvi strādājam ar novada skolu jauniešiem. Tās ir muzejpedagoģiskās programmas. Šādā veidā skolēni iepazīst muzeja krājumus. Nodarbībās viņi paši strādā ar krājumiem, ne ļoti svarīgiem dokumentiem, bet kopijām vai otriem eksemplāriem. Mēģinām radīt interesi par vēsturi: mācam, ja kaut kas ir vecs, nevis mest ārā, bet nest uz muzeju,’’ saka Rita Gruševa.

Turpināt lasīt

Latvijas austrumu pierobežas novados vērojams skolēnu skaita kritums

Inga Čekša Ratniece
Jaunajā mācību gadā no Latvijas austrumu pierobežas novadiem skolēnu skaita pieaugums vērojams tikai Baltinavas novadā. Te ir divas pašvaldības izglītības iestādes, skolēnu skaits – 135. Pieaugums par 0,7%. Pārējos novados ir vērojams skolēnu skaita kritums. Vislielākais ir Zilupes novadā, proti, mazāk par 11,3%. Novadā ir viena pašvaldības skola, kurā zinības gūst 310 bērni. Jūtams skolēnu skaita kritums reģistrēts arī Ciblas novadā – par 6,5%.  Te ir 3 skolas, kurās mācās 201 skolēns. Par 6,2% mazāk izglītojamo jauno mācību gadu uzsāka Krāslavas novadā. Kopējais skolēnu skaits – 1250 septiņās pašvaldības izglītības iestādēs. Dagdas novadā kritums ir par 5,6% skolēnu. Novadā darbojas 8 skolas, tās apmeklē 745 bērni. Viļakas novadā ir palicis par 4,2% mazāk skolēnu. Novadā ir 6 skolas ar 522 audzēkņiem. Daugavpils novadā tagad par 3,4% mazāk audzēkņu. 15 izglītības iestādēs zinības gūst 1503 izglītojamie. Ludzas novada 7 pašvaldībai piederošās skolās mācās 1294 bērni, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu kritums par 3,3%. Mazākais izglītojamo kritums no Latvijas austrumu pierobežas novadiem ir Kārsavas novadā, proti, mazāk ir par 3,2%. 4 skolās zinības gūst 435 bērni.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Vitālijs Kalvāns.

            Sandra Ūdre. Publicitātes foto.
Pirmo izstādi sarīkoju pats, Ludzas ģimnāzijā mācoties, – tā par savu mākslinieka gaitu sākumu teicis ievērojamais gleznotājs Vitālijs Kalvāns (1909–1965), kam 19. septembrī dzimšanas diena.
Par Latgales blondā jaunekļa raksturu raksta kritiķi: Ka Kalvāns var intensīvi strādāt un šī īpašība ir viņa rakstura stiprums – to liecina jau ģimnāzista gadi jau Ludzā, kur līdztekus skolas darbam viņš gleznojis caurām dienām un naktīm un sarīkojis veselu izstādi Ludzas ģimnāzijā. Šis entuziasms viņā lauzies uz āru jau sen un palīdzējis ļoti īsā laikā beigt Mākslas akadēmiju.
Kritiķis Speners: Vīnkōršs motivs, vīnkōršas krōsu saskaņas („Latgolas cīmā“ – bryunas, zaļas un palākas krōsu saskaņa), kai ari vīnkōrša, bet styngra kompoziceja ir golvonōs V. Kaļvāna dorbu pazeimes.
Gleznōdams palākū cīmu, jys tūmār naīīt vīnmuleibā. Krōsu dažaideiba ir dzeiva, jys napaīt garom rakstureigōkajam Latgolas laukūs un piļsātōs. Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Vipingas kukurūza.

               Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Tāda lauksaimniecības kultūra kā kukurūza parasti asociējas ar Ameriku vai vēsturi zinošajiem PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova kukurūzas audzēšanas kampaņu 20. gs. 60. gados.
Izrādās, ar Latgales apstākļiem piemērotas kukurūzas šķirnes izveidi Rēzeknes tuvumā, Vipingā, nodarbojies lauksaimnieks Bačmanovs. Viņa radītā kukurūzas šķirne aug 100–110 dienas, iesēj maija vidū un novāc augusta vidū. Ja kukurūza pagūst nogatavoties, tā dod labu ražu. Līdzās kukurūzai uzņēmīgais zemnieks blakus laukā pievērsies arī prosai.

Turpināt lasīt

Rāznas nacionālajam parkam sava grāmata

Ieva Petrovska, Foto: no jaunās grāmatas
2007.gada 1.janvārī stājas spēkā likums par Rāznas nacionālā parku. ,,Šo dienu mēs varam uzskatīt par Rāznas nacionālā parka dzimšanas dienu,’’ saka Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize. Parka 10 gadu jubilejā tiek sarūpēta arī dāvana – tā būs grāmata fotogrāfijās un aprakstos par Rāznas nacionālā  parka skaistākajām vietām, kā, piemēram, Liepu kalnu, Mākoņkalnu, Rāznas ezeru, Ežereru, to putnu, augu un dzīvnieku valsti.Zilaa govs_R.Indrike
Rāznas nacionālais parks tika izveidots, lai saglabātu dabas vērtības, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi plašā Latgales teritorijā. Tā teritorija ir 59615 ha platībā. Parks atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastos, Dagdas novada Andzeļu, Andrupenes un Ezernieku pagastos, Ludzas novada Rundēnu pagastā.
krasainais_logo

Pagātnes fakti šodienai.Dzejas dienas.

Sandra Ūdre, publicitātes foto
Ir Dzejas dienu laiks. Latgaliešiem dzejas tradīcija ir tikai mazliet vecāka par 100 gadiem: pirmais dzejoļu krājums Jurim Pabērzam „Pavasara skaņas“ (1913), pirmā latgaliešu dzejas antoloģija „Kūkle“ (1914), ja neskaita pirmo Mihaela Rota laicīgo dzejoli 18. gs. Ir priekšstats, ka latgaliešu tradicionālā lirika ir vien sakāpināts piederības apliecinājums dzimtajam novadam, Dievmātei un sērdieņa liktenim. Tomēr dzeja ir gana daudzveidīga.
RARZI asociētā profesore māsa Klāra PIJ (Skaidrīte Kalvāne) latgaliešu garīgās literatūras sākotnes pētījumos kā atšķirīgu izceļ 19. gs. sākuma autora Stiglavas prāvesta Stefana Bagiņska jeb latgaliešu Dantes darbu „Kawieklis piestieygs“. Tā nav tikai pamācoša dzeja, bet mirstīga cilvēka saruna ar tādiem pašiem mirstīgiem cilvēkiem par Dieva lietām: Redz Diws un tiewi, cylwaks, kay dzieywoy, kayds esi,/ Kû tu panieś, kû niesi un kû wiel paniessi. Vai citā dzejolī: Myużeyba, Motia łayku, Łayks myusu dzieyweibas/ Un myusu ir auklitojs. Viss noslēdzas ar mūžību: Cik łaymigâ myużeybâ łaymies un prycibas, / Tik leydza nałaymigâ nałaymies, gryutibas;/ Wina ir łaymiega, utra – nałaymiga. Turpināt lasīt

Pasaulē vecākais mūzikas un dzejas festivāls Upītē

Inga Čekša Ratniece
Rītdien jau 16.reizi Viļakas novada Upītē notiks pasaulē vecākais mūzikas un dzejas festivāls ,,Upītes Uobeļduorzs”. Šogad eipašuo gosta statusā Renārs Kaupers, kura dzimtas saknes arī meklējamas Latgalē.
Nemateriālā kultūras mantojuma centra ,,Upīte’’ direktors Andris Slišāns: ,,Upītes Uobeļduorzs” itūbreid ir vīneigais festivals, kurs namaineigi kotru godu puļcynoj latgalīšu muziķus i grupas, īpazeistynoj ar jaunim vuordim latgalīšu kulturā i aicynoj gostūs kotru interesentu. Ituo goda festivalā Upītie sasatiks muziki i grupas: “Dabasu Durovys”, “Piparmētra”, “Metrs”, “Dvinskas muzikanti”, “Unknown Artist”, folkloras kūpas “Upīte” i “Rekavas dzintars”, Vinsents Kūkojs i grupa “Trikmīņs”, Dainis Adijāns, Kate i Doms, Rihards Krilovs, kuo ari itūgod atdzymušuo latgalīšu smoguo metala grupa “Fēnikss”, kurei dorbuojās da deveņdesmytūs godu suokuma. Par festivala dzejis ailem pasaryupēs Anna Rancāne, Mārīte Slišāne, Ligija Purinaša, Mārīte Bikovska, Karonhisake, Dagnija i Vucanu Voldyks’’.

Turpināt lasīt

Medņevas pagastā kultūras pasākumos cilvēku netrūkst

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Izremontētais Medņevas tautas nams pasākumu laikā ir piepildīts. Brīvdienās rīkotās aktivitātes apmeklē ne vien vietējie, bet arī apkārtnes pagastu iedzīvotāji. Sabrauc mājās arī savējie, kuri ikdienu pavada Rīgā, studējot vai jau strādājot. Medņeva atrodas izdevīgā vietā: laba satiksme ar lielākām pilsētām kā Rēzekni, vairākas reizes dienā var aizbraukt arī uz Rīgu.
Skaidrīte Šaicāne, Medņevas tautas nama vadītāja: Turpināt lasīt

Medņeviešiem ārzemes – blakus esošā Krievija

Inga Čekša-Ratniece, Foto:  Māris Justs
Medņevas pagasts atrodas Viļakas novada dienvidu daļā pie Latvijas – Krievijas robežas.
Medņevieši stāsta, ka dažkārt brauc pāri robežai, lai kaimiņvalstī sapirktu garšīgākās konfektes un saldāku cukuru, pie reizes automašīnā ielietu lētāku degvielu. Izmanto, jo pierobežā dzīvojošajiem ir vienkāršotā robežšķēršošana, lai apmeklētu radus, kapus, sekmētu kultūras sadarbību. Padomju laikos medņevieši braucu uz Krieviju pārdot kartupeļus, gaļu un pienu.  Tur neizauga, bet Medņevā prata audzēt.

med

Imants Circens pagastā strādā par kurinātāju. Kaut arī aizvien retāk, tomēr kaimiņvalsti viņš apmeklē.

Turpināt lasīt

Poļu kultūras diena Ludzā

Inga Čekša-Ratniece, Foto:  Rišards Stankevičs
Poļu kultūras diena, kā tradicionāli jau 21. reizi, aizvadītajā sestdienā sākās Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīcā, to ievadot ar svēto misi, uz kuru sabrauc tuvāko un tālāko pilsētu un pagastu poļi.
Šogad kultūras dienas pasākumi turpinājās Ludzā, kur pie Ludzas Tautas nama tika atklāta Ferdinanda Antonija Osendovska piemiņai veltītā plāksne. Kā liecina Ludzas Novadpētniecības muzeja materiāli, Antonijs Ferdinands Osendovskis dzimis 1876. gada 27. maijā Ļucinā, Vitebskas guberņā (tagadējā Ludzas teritorijā) ārsta Marcina Osendovska un Viktorijas Bortkevičas ģimenē. Viņš bija pazīstams antikomunists, rakstnieks un žurnālists. Pasaules slavu ieguva Osendovska grāmata „Zwierzeta, ludzie, bogowie” („Zvēri, cilvēki, dievi”), tulkota 19 valodās. Starpkaru periodā aktīvi nodarbojās ar literāro darbību: iznāca 77 rakstnieka grāmatas, 150 tulkojumi 20 valodās. Vēstures avoti liecina, ka Ferdinands Antonijs Osendovskis par piedalīšanos 1905.gada revolūcijā līdz 1907.gadam bija ieslodzīts. No 1922.gada dzīvoja Polijā, kļūdams pazīstams ar grāmatām par Krievijas neseno vēsturi. 2.pasaules kara sākumā piedalījās poļu Pretošanās kustībā. Ferdinands Antonijs Osendovskis mira 1945.gadā pirms PSRS karaspēka ienākšanas Polijā.

Turpināt lasīt