Pagātnes fakti šodienai.Skolotāju diena.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto

Caur škołas wuiceybu war zemnika dałs palikt por ministri, bet bez škołas moceybas ministra dałs war palikt por zemniku, bo tikwin škołas moceyba, na dzymuma kôrta paaukstynoy cyłwaku. – Tā par izglītības nozīmi cilvēka dzīvē raksta Andrivs Jūrdžs (1845–1925) savā ar roku sarakstītajā „Myužeygajā kalinderī“.

Oktobra pirmajā svētdienā svinam Skolotāju dienu. Latgaliešiem skolotājs vienmēr bijusi prestižo profesiju reitinga augšgalā, bet jo īpaši 20. gs. 20.–30. gados, kad vairums Latgales sabiedrisko darbinieku pēc pamatnodarbošanās un izglītības ir skolotāji. Skolotāju tēli latgaliešu literatūrā apzināti idealizēti un vispārēju censonības un izaugsmes garu raksturojoši. Piemēram, Antona Rupaiņa stāstā „Jaunō skūlōtōja“ (1951):

– Audzēkni, stōdu jums prīškā jaunu latvīšu volūdas skūlōtōju Teirumneicas jaunkuņdzi, kas byus ari jyusu klases audzynōtōja, un nūvēleju jums vysim lobas sekmes! Turpināt lasīt

Viļakas muzejā skatāma viena no vērtīgākajām dabas kolekcijām Latvijā

Inga Čekša-Ratniece. Foto: Māris Justs
Tā ir novadnieka Eduarda Spravnika putnu olu kolekcija, kuru Viļakas novada muzejam uzdāvinājusi viņa sieva Velta Spravniks. Muzeja vadītāja Rita Gruševa stāsta: ,,Eduards Spravniks bijis agronoms, daiļamatnieks un ornitologs, kas dzimis 1911.gadā 4.septembrī Viļakas pagasta „Vecumos” dzelzceļnieka ģimenē. Interese par putnu olu kolekcionēšanu viņam jau radusies 17 gadu vecumā, dzīvojot Vecumos, kad sācis tās arī kolekcionēt. 1944.gadā viņš pārcēlās uz Zviedriju, bet 1949.gadā –  uz Kanādu. Būdams Zviedrijā, viņš apprecējās ar Veltu Valkovsku, kas vienmēr ir bijusi līdzās savam vīram. Eduardam Spravnikam emigrējot, Latvijā palika viņa putnu olu kolekcija, kura glabājās Rīgā pie viņa māsas. 1974.gadā viesojoties Latvijā, sieva putnu olu kolekciju aizveda uz Kanādu. Tā atradās Latviešu Centrā Toronto. Eduards Spravniks mūžībā aizgāja 1993.gada 29.janvārī, taču viņa devums Latvijas dabas vērtību saglabāšanā ir neaprakstāms, kas tagad glabājas Viļakas novada muzejā’’.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Latgaliešu ortogrāfija.

Sandra Ūdre
Kas atsateic uz divskaņu „uo“, „ie“ un „iu“ litošonu, josoka, ka byutu piļneigi pareizi šos divskaņas ivist, tys ir byutu piļneigi pareizi, jo mes raksteitu: bruoļs, muote, kuoja, muoja, struoduot, buols, kuortuot, cierst, iert, šliukt, kliut u. t. Ivarojut tumar, ka pret šaidu raksteibas veidu byutu roduses porok lela braka, topec šus imesļu deļ taids raksteibas veids natyka pijimts. Ceresim tumar, ka pec godim laikam gon i šom divskaņom nabyus pretiniku.. [Citātā saglabāta oriģinālā rakstība.] – Tā 1929. gadā skaidrojumos pie oficiāli apstiprinātajiem pareizrakstības noteikumiem rakstīja komisijas priekšsēdētājs, filozofijas doktors, profesors, bīskaps Pēteris Strods (1892–1960).
Arī ortogrāfijas komisijas loceklis Francis Zeps rakstīja komentārus: ..vysa tauta vēļ izrunoj genitivu ar golūtni -ys, -is. Bet dīvamžāļ latgalīšu drukas breiveibas divdesmit godu laikā asam šos golutnes skauduši orā nu myusu rokstim un tūs vītā ar varu īvylkuši -as un -es. Un ši -as un -es tai īsasyukuši myusu politiku, ministru un pōrejūs varas veiru asnīs, ka jī teišam pazudynōtu i jaunū ortografiju, i pošu izgleiteibas viceministru, jo tik baltīšu golūtnes -as un -es byutu atvītōtas ar myusu pareizajom golūtnem -ys un -is. Jā, ortografijas komisija atzyna, ka te nav cytas izejas, kai īt uz kompromisu ar styprūs veiru pīrodumim… Tōdēļ lai vēļ dzeivoj krūpļōtōs golūtnes – leidz lobōkai nōkūtnei! Cikom mes īsaklauseisim, kai poši runojam… Turpināt lasīt

Krāslavā – mākslinieku nedēļa

Inga Čekša-Ratniece
Šogad tradicionālais glezniecības plenērs „Krāslavas palete 2017” ir īpašs, jo nedēļas laikā tiek piedāvātas vairāku mākslinieku izstādes pilsētā. Tā informē Krāslavas Mākslas un vēstures muzeja direktors Valdemārs Gekišs.
Pirmdien Krāslavas Mākslas un vēstures muzejā tika atklāta Rēzeknes mākslinieka Vladimira Serkova gleznu izstāde. Mākslinieks ir aktīvs plenēru dalībnieks arī Krāslavā. Viņa darbos dominē pilsētas vide un sajūtas, ļaujot mākslinieka acīm iepazīt Krāslavas vērtības.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Čūsku diena.

Sandra Ūdre
Čūskas ar sarkanām galviņām (zalkši) senāk dzīvojušas kopā ar cilvēkiem ciemos, kuri bija izkaisīti pa mežiem un purviem, ēdušas no vienas bļodas ar bērniem un pat gulējušas šūpuļos. – Tādas ziņas par Latgales latviešiem savā etnogrāfiskajā tēlojumā „Poļu Inflantijas latvieši“ (1891) raksta Stefānija Uļanovska.
Kopš arhaiskiem laikiem baltu kultūrā čūskas strikti šķiro: zalktis ir saudzējams, savukārt indīgā odze uztverama kā nešķīstu. Latgalē, sevišķi Ziemeļlatgalē, bieži sastopams uzvārds Zelčs, zalkša nosišana tiek saistīta ar nelaimi: Kas zalkšus sit, tas izdzen svētību no mājām; Ja zalkti nosit, tad sitējs nosit pats savu laimi u. tml. Bet sastapšanās ar odzi tiek saistīta ar visādu ļaunumu. Lai ceļā nesatiktu čūsku, vispār nevajag par tām domāt. Mežā būtu jāuzmanās aromātisku augu, piemēram, aveņu audzēs. Folkloras krājumos daudz teiksmainu nostāstu par mežā iemigušiem ogotājiem, kuru vēderā, aveņu aromāta vilināta, ielīdusi čūska. Savukārt rāpuli iespējams izvilināt ārā, izraisot vēl spēcīgāku aromātu ārpusē, kā aveņu vannu.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Konstance Kempa.

Sandra Ūdre. Foto: Marutas Latkovskas personiskais arhīvs.
Rōdīs – nu tōlīnes jauneklis īt,/ Aiztreis muna slymō i sōpeigō sirds./ Voi na tu tī, dēleņ, sūļoj iz sātas pusi,/ Voi na tu tī otkon atsagrīz mōtes klēpī? – Tās ir rindas no dzejoļa „Dālam trimdā“, ar kuru Konstance Daugule-Kempa (1891–1947) izglāba sava izsūtītā dēla Leopolda dzīvību.
Par piedalīšanos Pretošanās kustībā Leopolds 1945. gadā tika arestēts un izsūtīts uz ziemeļiem – Intu Komi APSR. Tur viņš smagi saslima ar plaušu karsoni, bet tādu bija daudz. Ārsta, kas pats bija ieslodzītais, rīcībā bija vien pāris ampulas penicilīna. Visiem nepietika… Ilgi nevarēdams izšķirties, kuram dāvāt dzīvības iespēju, ārsts tomēr nolēma par labu Leopoldam. Viņu aizgrāba Konstances dzejolis, ko viņa bija atsūtījusi dēlam vēstulē. Uz turieni drīkstēja nosūtīt divas vēstules gadā, protams, krieviski, jo latviešu cenzora nebija. Turpināt lasīt

,,Gaismas laiks’’ Krāslavā

Inga Čekša-Ratniece
,,Gaismas laiks’’ – tā ir izstāde Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, kurai cauri vijas gaismas tēma, izmantojot stikla un koka materiālus. Darbus radījuši dizainers un koktēlnieks Jānis Ziemelis no Riebiņu novada un stikla māksliniece Inga Salmiņa no Līvāniem. Koks un stikls apvienojas, radot gaismu, tādos mākslinieku objektos kā pulksteņi, līdztekus redzamas arī no stila veidotas rotas un trauki.

Turpināt lasīt

Krāslavā tiekas mākslinieki

Inga Čekša-Ratniece
Jau 37.reizi rudens krāsainākajā laikā Krāslavā ierodas mākslinieki no daudzām vietām, lai plenēra laikā iemūžinātu Krāslavas ainavas: pilsētas ieliņas, koka apbūves mājas, baznīcas, Daugavu un citas šo pilsētu raksturojošas vietas. Šogad tradicionālais glezniecības plenērs „Krāslavas palete 2017” sākās pagājušajā piektdienā. Tajā piedalās mākslinieki no visas Latvijas: Jānis Streičs, Pāvels Ostapcevs, Ligita Caune, Jelena Evarte – Jekimova, Vita Merca, Aleksandrs Neberekutins, Aivis Pīzelis, Voldemārs Kokorevičs, Ilze Griezāne, Jānis Pliuda, Andrejs Severetnikovs, Česlavs Aprups, Andrejs Gorgocs, Ludvigs Plinta – Bērziņš, Ziedonis Bārbals, Vladimirs Serkovs un plenēra pamatlicējs Osvalds Zvejsalnieks. Turpināt lasīt

Pankūkas un mākslu mūzas Salnavā

Inga Čekša-Ratniece
Šovakar Salnavas estrādē iespējams baudīt omulīgu vakaru improvizētā vakara kafejnīcas pasākumā ,,Pankūkas un mākslu mūzas”.
Kā informē Salnavas tautas nama vadītāja Valentīna Kirsanova, Salnavas estrāde ir pirmā Kārsavas novadā, kur ir apgleznota viena no tās sienām. Tāpēc šodien pasākumā, kas tradicionāli notiek dzejas dienu ietvaros, ciemosies gleznojuma autores – mākslinieces Anastasija Bikova un Grieta Butjankova. Līdztekus skanēs arī Salnavas pamatskolas skolēnu, salnavietes Guntas Nagles un citu vietējo autoru dzeja, savas autordziesmas izpildīs Rasma Kulamova un Māris Geidāns. Klātesošie iepazīsies ar kārsavietes Lības Griezes jauno grāmatas ,,No ievziediem līdz Mārtiņiem” 2. daļu ,,Laura’’ un 3.daļu ,,Lizete”.
Paralēli bagātīgajam kultūras baudījumam varēs panašķoties ar Annasmuižas tēju un pankūkām.

Turpināt lasīt

Venerandas un Vandas populāras Latgalē

Inga Čekša-Ratniece
Šajā nedēļā populārākie vārdi ir Māris un Elita. Tā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija. Latgalē arī Venerandas un Vandas. 192 Vandas dzīvo Daugavpilī, 104 Venerandas Rēzeknes pilsētā un novadā. Kopumā Latvijā ir 1389 Vandas un 845 Venerandas.  Tiesa gan, abi sieviešu vārdi šogad jaundzimušajiem nav doti. Šo vārdu īpašnieku skaits sāk arī sarukt. Piemēram, 2011.gadā Latvijā dzīvoja 1681 Vanda, no kurām 224 bija Daugavpils novadā. Mazinājies arī Venerandu skaits: 2011.gadā Latvijā bija 1078 Venerandas, no viņām 133 Rēzeknes pusē. Tas apliecina, ka šie personvārdi populāri bija nu jau pagājušā gadsimta 40.-70.gados tieši Latgalē.
Vārds Veneranda latīņu valodā nozīmē cienījamā, godājamā. Vārds pirmo reizi manīts 1925.gadā Preiļos. Venerandas esot radošas, patstāvīgas, prātīgas, arī jūtīgas, viņu stiprā puse – loģika. Viņu vārdā ir sargeņģelis, kas palīdz grūtā brīdī. Arī Vandas ir izturīgas, patstāvīgas, apveltītas ar loģisko domāšanu, enerģijas un neatlaidīgas. Bet Vandām par sevi ir jācīnās pašām. Izrādās, ka vārds Vanda ir ne vien sieviešu personvārds, bet Vandas vārdā tiek saukta Jaunzēlandes polārstacija un ezers Antarktīdā, orhideju dzimtas ģints.

Turpināt lasīt