Pagātnes fakti šodienai.Skolotāju diena.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto

Caur škołas wuiceybu war zemnika dałs palikt por ministri, bet bez škołas moceybas ministra dałs war palikt por zemniku, bo tikwin škołas moceyba, na dzymuma kôrta paaukstynoy cyłwaku. – Tā par izglītības nozīmi cilvēka dzīvē raksta Andrivs Jūrdžs (1845–1925) savā ar roku sarakstītajā „Myužeygajā kalinderī“.

Oktobra pirmajā svētdienā svinam Skolotāju dienu. Latgaliešiem skolotājs vienmēr bijusi prestižo profesiju reitinga augšgalā, bet jo īpaši 20. gs. 20.–30. gados, kad vairums Latgales sabiedrisko darbinieku pēc pamatnodarbošanās un izglītības ir skolotāji. Skolotāju tēli latgaliešu literatūrā apzināti idealizēti un vispārēju censonības un izaugsmes garu raksturojoši. Piemēram, Antona Rupaiņa stāstā „Jaunō skūlōtōja“ (1951):

– Audzēkni, stōdu jums prīškā jaunu latvīšu volūdas skūlōtōju Teirumneicas jaunkuņdzi, kas byus ari jyusu klases audzynōtōja, un nūvēleju jums vysim lobas sekmes!

Sērmais direktors ar vēleigu smaidu pasnēdze rūku jaunajai skūlōtōjai, kas slaika un cāla patetiski stōvēja klases prīškā un svineigim sūlim izgōja nu klases.

Tys beja parostais jaunō skūlōtōja dorbā īvadeišonas akts, un tūmār Ļaudānu gimnazijā tys beja svoreigs nūtykums, par kū dreiži runōja plašā apkaimē.

Mūsdienu tekstos skolotāja tēls pārspīlējot ir gandrīz neveiksminieka tipāžs: Jei dzīduoja bazneicys kūrī i struoduoja par školuotuoju, olga moza, bārni izlaisti. A pa vokorim jei kolpuoja ubogu gluobšonys bīdreibā par kasīri i riekinu vedieju, putrys vuoreituoju i lupotu prasavuotuoju. Taids kai sirdsdorbs voi kai pasaceit, kotru vokoru jei skrēja kai iz guņsgrāka, a nikod nikuo napaspēja…

Arī šajos laikos vēlējums skolotājiem neizdegt viņu grūtajā degšanas misijā!

A.Jūrdžs. Myužeygays kalinders, 1999, 78. pl.

O.Rupaiņs. Jaunō skūlōtōja, 1991, 3. pl.

I. Sperga. Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi: Puosoka par smierti, 2011.

krasainais_logo