Pagātnes fakti šodienai. Konstance Kempa.

Sandra Ūdre. Foto: Marutas Latkovskas personiskais arhīvs.
Rōdīs – nu tōlīnes jauneklis īt,/ Aiztreis muna slymō i sōpeigō sirds./ Voi na tu tī, dēleņ, sūļoj iz sātas pusi,/ Voi na tu tī otkon atsagrīz mōtes klēpī? – Tās ir rindas no dzejoļa „Dālam trimdā“, ar kuru Konstance Daugule-Kempa (1891–1947) izglāba sava izsūtītā dēla Leopolda dzīvību.
Par piedalīšanos Pretošanās kustībā Leopolds 1945. gadā tika arestēts un izsūtīts uz ziemeļiem – Intu Komi APSR. Tur viņš smagi saslima ar plaušu karsoni, bet tādu bija daudz. Ārsta, kas pats bija ieslodzītais, rīcībā bija vien pāris ampulas penicilīna. Visiem nepietika… Ilgi nevarēdams izšķirties, kuram dāvāt dzīvības iespēju, ārsts tomēr nolēma par labu Leopoldam. Viņu aizgrāba Konstances dzejolis, ko viņa bija atsūtījusi dēlam vēstulē. Uz turieni drīkstēja nosūtīt divas vēstules gadā, protams, krieviski, jo latviešu cenzora nebija.
Konstance Daugule dzimusi Sakstagala pagasta Garančos 1891. gada 14. septembrī, pēc j. st. 27. septembrī (dažādos avotos kļūdaini ieviesies dzimšanas datums 11. septembrī). Kā daudzi izglītību iegūst Pēterpilī – Svētās Katres ģimnāzijā. Izglītotu latgaliešu sieviešu tolaik ir maz. Ar romantiķes iedvesmu sarakstījusi arī literārus darbus – pirmo latgaliešu oriģināllugu „Guņsgrāks“ (1912), stāstu „Komturs Rodrigess“ par pagānu laikiem, tēlojumu „Rāznas azars“ un daudzus rakstus presē par tā laika sabiedrisko dzīvi.
Svarīgs viņas dzīves fakts ir laulības ar Franci Kempu.
Katōļu Dzeive, 2001; nr. 9, 32. pl.
www.lvva-raduraksti.lv (Rēzeknes-Lubānas dekanāts, 1891. g. dzimušie, 84. l., 122. ieraksts)
L. Kemps (sast.). Franča Kempa un Konstances Daugules-Kempas dzīve un darbi. 2004. CD.

krasainais_logo