Sandra Ūdre

Kas atsateic uz divskaņu „uo“, „ie“ un „iu“ litošonu, josoka, ka byutu piļneigi pareizi šos divskaņas ivist, tys ir byutu piļneigi pareizi, jo mes raksteitu: bruoļs, muote, kuoja, muoja, struoduot, buols, kuortuot, cierst, iert, šliukt, kliut u. t. Ivarojut tumar, ka pret šaidu raksteibas veidu byutu roduses porok lela braka, topec šus imesļu deļ taids raksteibas veids natyka pijimts. Ceresim tumar, ka pec godim laikam gon i šom divskaņom nabyus pretiniku.. [Citātā saglabāta oriģinālā rakstība.] – Tā 1929. gadā skaidrojumos pie oficiāli apstiprinātajiem pareizrakstības noteikumiem rakstīja komisijas priekšsēdētājs, filozofijas doktors, profesors, bīskaps Pēteris Strods (1892–1960).

Arī ortogrāfijas komisijas loceklis Francis Zeps rakstīja komentārus: ..vysa tauta vēļ izrunoj genitivu ar golūtni -ys, -is. Bet dīvamžāļ latgalīšu drukas breiveibas divdesmit godu laikā asam šos golutnes skauduši orā nu myusu rokstim un tūs vītā ar varu īvylkuši -as un -es. Un ši -as un -es tai īsasyukuši myusu politiku, ministru un pōrejūs varas veiru asnīs, ka jī teišam pazudynōtu i jaunū ortografiju, i pošu izgleiteibas viceministru, jo tik baltīšu golūtnes -as un -es byutu atvītōtas ar myusu pareizajom golūtnem -ys un -is. Jā, ortografijas komisija atzyna, ka te nav cytas izejas, kai īt uz kompromisu ar styprūs veiru pīrodumim… Tōdēļ lai vēļ dzeivoj krūpļōtōs golūtnes – leidz lobōkai nōkūtnei! Cikom mes īsaklauseisim, kai poši runojam… Turpināt lasīt