Tag: #Pierobeža

Baltinavā pieaug skolēnu skaits

Jau trešo gadu Baltinavas vidusskolā skolēnu skaits nemazinās, bet gan gluži pretēji – palielinās. Tā informē Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns. Pašlaik jau ir par 7 skolēniem vairāk nekā maija mēnesī, kad beidzās mācību gads. 1.septembrī mācības uzsāks 119 skolēni. ,,Tas ir ļoti pozitīvi lauku skolā,’’ tā Imants Slišāns.

Baltinavas vidusskolai pērn tika pievienotas arī pirmsskolas izglītības grupas: jauktā līdz 4 gadu vecumam un 5 – 6 gadu vecuma grupa. Tās apmeklē 32 bērni. Šogad vasarā skolas teritorijā tieši šo bērnu vajadzībām ir ierīkots rotaļu laukums. Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns neatbalsta obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no 6 gadu vecuma, tam nav pamata un vajadzības bērniem pāragri atņemt daļu no bērnības. Turpināt lasīt

Pierobežā rīko pirmo Starptautisko folkloras deju festivālu ,,Lipa kust’’

No 22. līdz 26. augustam Ziemeļlatgalē notiks pirmais Starptautiskais folkloras deju festivāls ,,Lipa kust”, kurā piedalīsies folkloras kopas no Latvijas, Lietuvas, Rumānijas un Slovākijas, danču vakaros, meistarklasēs un koncertos parādot Eiropas tradicionālo deju daudzveidību – informē biedrības ,,Upītes jauniešu folkloras kopa” vadītājs un viens no festivāla organizatoriem Andris Slišāns. Koncerti, meistarklases un danču vakari notiks vairākās vietās: Balkanu dabas parkā, Upītē, Baltinavā, Rekovā un Medņevā. Starptautiskais folkloras festivāls šogad būs arī daļa no tradicionālajiem Upītes ciema svētkiem ,,Svātki Upītie”.
Festivāla mērķis ir popularizēt tradicionālās dejas un to dažādību, aicināt interesēties par vietējo un citu valstu folkloru, kā arī tradicionālās kultūras norisēs arvien vairāk iesaistīt vietējo sabiedrību. Turpināt lasīt

Medņevas folkloras kopa un kapela ,,Egle’’ pieskandina Latviju

Folkloras kopa un kapela ,,Egle’’ izveidojās uz Medņevas etnogrāfiskā ansambļa bāzes, turpinot ansambļa tradīcijas. Vecās melodiskās un ļoti skanīgās, unikālās Ziemeļlatgales  dziesmas dzied un spēlē 19 medņevieši. Folkloras kopas dzimšanas diena ir 2008.gada 11.augusts. Līdztekus ir izveidojusies arī kapela. Kā norāda folkloras kopas un kapelas ,,Egle’’ vadītāja Inita Raginska, dziesmas ir tikai latgaliski, jo ,,Egle’’ ir vietējās folkloras un kultūras turpinātāja un saglabātāja.

Dziedātāja Marijanna Kokoreviča dzied gan folkloras kopā, gan baznīcas korī. Dziedot var atpūsties, pabūt sabiedrībā, izstāstīt savas bēdas un dalīties priekos. Marijannas dzimtā dzied vairākās paaudzēs: dziedāja mamma, tad pati iesaistījās etnogrāfiskajā ansamblī, turpina arī meita. Turpināt lasīt

Medņevas zelta fonds

Viļakas novada Medņevas pagastā darbojas 7 pašdarbības kolektīvi – etnogrāfiskais, vokālais ansamblis, folkloras kopa, teātris, kapelas, labākie muzikanti.

Pirms 30 gadiem tika izveidots Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, kur tikai latgaliski tiek dziedātas dažādas sadzīves, garīgās dziesmas, sievu balsis skan talkās un kāzās. Ansamblis ir biežs viesis tradicionālās kultūras pasākumos, piedalās arī starptautiskajos folkloras festivālos ,,Baltica”. 2003.gadā Medņevas etnogrāfiskais ansamblis ieguva Lielo folkloras balvu. Dziesmas ir ierakstītas arī audiokasetēs un diskos, izdota Medņevas etnogrāfiskajam ansamblim veltīta grāmata „Medņevas dziedātājas”. Turpināt lasīt

Tautas muzikantu svētkos Viļānos pulcēsies ne vien muzikanti, bet arī pētnieki

Inga Čekša - Ratniece
,,Tautas muzikantu svētki Viļānos ir ne vien kļuvuši par tradīciju, bet arī izvērsušies, jo tajos piedalās gan individuālie muzikanti, gan kopas, kapelas un ansambļi,’’ tā norāda Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska. Sestdien svētki notiks jau 17.reizi. Tas apliecina tautas muzicēšanas tradīcijas dzīvotspēju mūsdienās. Svētkos piedalīsies individuālie tautas muzikanti no dažādiem Latvijas novadiem: Jānis Ģipters (Vabole), Irēna Znūteņa (Rēzekne), Eventijs Zelčs, Aivars Zelčs, Voldemārs Džigurs un Jānis Lazdiņš (Balvi), Aleksandrs Boginskis un Jānis Poplavskis (Daugavpils), Pēteris Belinskis (Rogovka), Nikolajs Zaharovs (Rīga), Dainis Ločmelis un Zinaida Ločmele-Poltanova (Salnava). Dižajā koncertā Viļānus pieskandēs kapela ,,Sovejī” (Viļānu novads, Dekšāres), Sēļu muižas muzikanti (Mazsalacas novads, Sēļi), Zvirgzdenes lauku kapela (Ciblas novads, Zvirgzdene), Ventspils blūmīzeristi (Ventspils), spēlmaņu kopa ,,Riestava” (Jēkabpils), kapela ,,Spēlmaņi” (Saldus novads, Nīgrande), Malnavas muzikanti (Kārsavas novads, Malnava), Lizuma lauku kapela (Gulbenes novads, Lizums), kapela ,,Ziemeļmala” (Limbaži), kā arī kaimiņvalstu viesi – Pērnavas ermoņiku ansamblis (Pērnava, Igaunija), kapela “Gelgaudiškis” (Gelgaudiškis, Lietuva) un muzikanti no Baltkrievijas.

Malnavas_kapela1 Janis GiptersDagdas muzikanti1
Turpināt lasīt

Starptautiskais keramikas simpozijs Daugavpilī

Jau piekto gadu biedrība ,,Daugavpils Māla mākslas centrs” sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru organizē keramikas simpoziju „CERAMIC LABORATORY”, kurā iesaista keramiķus no dažādām pasaules valstīm – informē  Daugavpils Marka Rotko mākslas centra mārketinga speciāliste Inita Paegle. Simpozija dalībnieki divu nedēļu laikā, iedvesmojoties Daugavpils cietokšņa atmosfērā, rada keramikas mākslas darbus. Šogad dalībnieki veidos septiņus lielformāta vides objektus, kas pēc pasākuma noslēguma rotās Daugavpils pilsētvidi.

Simpozijā piedalās 23 mākslinieki no 9 pasaules valstīm: Marie-Josée Comello (Vācija), Annakatrin Kraus (Vācija/ASV), Ray Chen (ASV), Viviane Diehl (Brazīlija), Rosana Tagliari Bortolin (Brazīlija), Snježana Pokos-Vujec (Horvātija), Jacob Meudt (ASV), Dorothea Nold (Vācija), Christina Bunk (Vācija), Jacomijn Steen (Nīderlande), Şirin Koçak Özeskici (Turcija), Ana Maria Asan (Rumānija/Beļģija), Kemal Tizgöl (Turcija), Sencer Sari (Turcija). Latviju pārstāvēs Mārtiņš un Inga Pērkoni, Lilija Zeiļa, Nellija Dzalba, Eleonora Pastare, Una Gura, Ilona Šauša, Imants Klīdzējs un Kaspars Geiduks. Turpināt lasīt

Rāznas Nacionālajā parkā – Ceļotāju diena

Pirms 10 gadiem tika izveidots Rāznas Nacionālais parks. Tā platība – 59615 ha, aptverot Rēzeknes novada Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastus, Dagdas novada Andzeļu, Andrupenes un Ezernieku pagastus, Ludzas novada Rundēnu pagastu. Lai saglabātu tajā pieejamās dabas vērtības un popularizētu tūrisma iespējas, sestdien Rāznas   Nacionālajā parkā norisināsies Ceļotāju diena. Kā pastāstīja idejas iniciatore, pārvaldes dabas izglītības centra ,,Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe, tā būs pirmā Ceļotāju diena Latgalē. Tādas Latvijā rīko tikai Slīteres un Ķemeru nacionālie parki. Ikviens tiek aicināts aizraujošās ekskursijās, pārgājienos, velobraucienos, kā arī iesaistīties citās izglītojošās un radošās aktivitātēs. Ģimenes ar bērniem varēs doties ekskursijā un apmeklēt gan dabas objektus, gan piedalīties radošās un izzinošās aktivitātēs un darbnīcās pie reģiona uzņēmējiem un dabas izglītības centrā ,,Rāzna”. Tur būs skatāma arī Latvijas Dabas fonda veidotā brīvdabas izstāde par lielo dumpi, kā arī notiks filmas ,,Divi ezeri. Viens dumpis” seansi. Savukārt nūjotājiem būs iespēja doties pārgājienā, lai iepazītu Salāja ezera apkārtni un mežus uz osveida reljefa formām. Bet velobraucēji – izbraukt maršrutu ,,Ežezera-Andrupenes loka” vai ,,Rāznas-Andrupenes pusloka”. Būs arī pastaiga Andrupenes purva takā, Piloru ozolu audzes, Mākoņkalna, Lūznavas un Jaundomes muižu dabas un kultūrvēstures bagātību atklāšana, dažādas spēles un radošās darbnīcas. Turpināt lasīt

Viļakā notika pirmais starptautiskais glezniecības plenērs

Inga Čekša-Ratniece

Latgalē glezniecības plenēri jau notiek gandrīz 40 gadus. Pirmais bija Krāslavā. Aktivizējās arī citas pilsētas un novadi kā Rēzekne, Ludza, Daugavpils, Preiļi, Riebiņi. Katrs plenēra rīkotājs meklē savai vietai raksturīgo izpausmi glezniecības pasaulē. Tāds tagad ir arī Viļakai, aizvadītājās divās nedēļās rīkojot pirmo glezniecības plenēru ,,Valdis Bušs’’.

,,2017. gada 25. jūlijā māksliniekam Valdim Bušam paliktu 93 gadi. Mākslinieka dzimšanas dienā Viļakā mēs atklājam starptautiskā glezniecības plenēra dalībnieku darbu izstādi. Satikšanās iemesls ir mūsu apzināšanās, ka Valda Buša atstātais mantojums ir nozīmīgs Latvijas un pasaules mērogā. Mēs vēlamies to saglabāt, darīt pieejamu un lepoties ar to. Mēs apzināmies savu atbildību mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Jo tieši šajā pusē – Susāju pagasta Pokševas ciemā ir uzsācies izcilā latviešu ainavu meistara dzīves ceļš,” stāsta Balvu mākslas skolas direktore, izstādes atklāšanas pasākuma vadītāja Elita Teilāne. Turpināt lasīt

Annas vārds ir populārs Latgalē

Inga Čekša-Ratniece
Kā liecina, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistika, šajā nedēļā no kalendārā iekļautajiem sieviešu personvārdiem vispopulārākais vārds ir Anna. Latvijā dzīvo 25 146 Annas. Šogad senais vārds ir dots 98 jaundzimušajiem.  Tā kā Latvijā liela daļa cilvēku uz dzīvi ir apmetusies Rīgā un Pierīgā, tad loģiski, ka tur dzīvo vairāk nekā 11 tūkstoši Annu. Taču, salīdzinot ar pārējām pilsētām un novadiem, vislielākais skaits Annu ir Daugavpilī – 1396.
Anna latviešiem ir sens vārds, taču savu popularitāti nav zaudējis nevienos laikos. Tas ir arī starptautisks vārds: grieķu izcelsmes sievietes vārds, cēlies no vārda Hanna. Zinātāji teic, ka Annas esot īsts dārgums vīrietim. Viņas ir gan aizrautīgas un vērienīgas, gan pavēlnieciskas.

Turpināt lasīt

Latvijā vienīgais ermoņiku festivāls notiek Medņevā

Šogad jau 12.reizi ermoņiku spēlētāji no visas Latvijas pulcējās austrumu pierobežas Viļakas novada Medņevā. Festivāla iniciatore ir Medņevas tautas nama vadītāja Skaidrīte Šaicāne. Viņai pašai vienmēr ir paticis spēlēt ermoņikas. Šogad pat iegādāts jauns instruments.

DSC_0090

Medņevas pagasta  festivālā  ,,Ermoņiku skaņas-12’’ piedalījās 40 ermoņiku spēlētāji, pārstāvot Viļakas, Balvu, Rēzeknes, Daugavpils novadus, arī Rīgu, Ranku un Mazsalacas Sēļu muižu. ,,Festivāls mainās: pieaug dalībnieku skaits, vairāk spēlē gados jauni cilvēki. Šī gada festivāla jaunākais dalībnieks bija devītās klases absolvents Kristiāns Šaicāns. Ermoņikas apguvis pašmācības ceļā. Pie mums gandrīz visi jaunieši, kuri grib spēlēt šo instrumenti, to iemācās,’’ saka Skaidrīte Šaicāne. Viņa arī norāda, ka klausītājiem vairāk patīk jautrie mūzikas gabali.  Tāpēc Medņevā ermoņiku festivālā valda priecīgas noskaņas. Jāpiebilst, ka ermoņikas ir radušās 19.gadsmita sākumā Vācijā, ātri izplatījās visā Eiropā. Latvijā ermoņikas sāka spēlēt 19.gadsimta otrajā pusē.

krasainais_logo