Tag: #Pierobeža

Kā pierobežā saglabā folkloras bagātības? Kupravas etnogrāfiskajam ansamblim – 30.dzimšanas diena

,,Mēs esam priecīgi, ka tik ilgi etnogrāfiskais ansamblis ir pastāvējis,’’ saka Kupravas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Valentīna Romanovska. Tā darbības 30 gadu laikā ansambļa sastāvs ir ļoti mainījies. Riktīgās latgaliešu dziedātājas un teicējas jau ir aizsaulē. No tām sievām, kuras pirms 30 gadiem izveidoja Kupravas etnogrāfisko ansambli, kolektīvā palikušas tikai Leonora Serdāne, Emerita Prancāne un Emerita Žabare. Pašlaik etnogrāfiskajā ansamblī dzied vairākas arī apkaimes pagastu un pat novadu dalībnieces.  Valentīnai Romanovskai grūti prognozēt, cik ilgs mūžs būs etnogrāfiskajam ansamblim. ,,Dziesma vienmēr ir palīdzējusi sūrajā ikdienā, tāpēc latvieši vienmēr ir dziedājuši: priekos un bēdās, bērniņam piedzimstot un tautās ejot, arī mūžībā pavadot. Cilvēki dziedāja druvā un tīrumā, dodoties karā,’’ norāda Kupravas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. Ansamblis dzied gan latgaliešu un latviešu, gan krievu valodā, jo Kupravā dzīvo daudz cittautiešu. Joprojām aktuālas ir tādas dziesmas kā Sieju lelu rūžu duorzu, Treis vokari vītu taisu, Aiz kalneņa lela muiža.

krasainais_logo

Pierobežā notiek pirmie Veselības svētki

,,Esi aktīvs un būsi vesels!’’ – šāds moto ir pirmajiem Veselības svētkiem, kuri šodien sākās Krāslavā. Pasākumu ievada fotoizstādes ,,Veselā miesā vesels gars” atklāšana, kur apskatāmi konkursam iesūtītie krāslaviešu fotomirkļi. Savukārt lekcijā ,,Kā viegli būtiski uzlabot veselību?” ārste Ludmila Stavro – Freiberga aicinās domāt par veselīgu dzīvesveidu, sirds, asinsvadu un onkoloģijas slimību profilaksi.
Interaktīvajā meistarklasē  ,,Pašu gatavotas ārstnieciskās ziedes” zemnieku saimniecība ,,Kurmīši” iepazīstinās ar zāļu tējām veselīgai ikdienai un aicinās pagatavot sev piemērotu ziedi no ārstniecības augiem. Kā norāda ,,Kurmīšu’’ saimnieks Ivars Geiba, jau izsenis cilvēks ir zinājis, kā pļavās saplūktās un dārzos audzētās zālītes ir palīdzējušas uzlabot veselību un lieti noder profilaksei. Nekad savu popularitāti nav zaudējuši liepu ziedi, kumelītes, asinszāle.

Turpināt lasīt

Mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka darbi Krāslavai

Šodien Krāslavas kultūras namā tiek atklāta mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka gleznu izstāde ,,Krāslava mūža garumā”.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Gleznas autors – Osvalds Zvejsalnieks

Osvalds Zvejsalnieks ir Latvijas glezniecības spilgts, interesants un pazīstams klasiķis, glezniecības klasisko tradīciju turpinātājs un veidotājs.  Viņa darbos dominē Latgales dabas ainavas, novadā zināmu sabiedrisko un kultūras darbinieku portreti. Pēdējā laikā mākslinieks skatītājus iepriecina ar košiem un krāsu toņos sulīgiem darbiem, kas tapuši vasaras un rudens plenēros Latgalē, Lietuvā, Spānijā, Slovākijā.

Kopš 1971. gada mākslinieks ir piedalījies vairāk nekā 70 novada, valsts un starptautiskajās mākslas izstādēs, sarīkojis ap 25 personālizstādēm, regulāri piedalās starptautiskajos plenēros un grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņa darbi ir izstādīti vairākās valstīs –  Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Vācijā, Japānā, ASV. Daudzi no tiem pašlaik atrodas muzejos un privātās kolekcijās visā pasaulē. Mākslinieks turpina gleznot plenēros un radošajās darbnīcās, sakot, ka nekur nav tik skaisti kā Latgalē, to jūt dvēsele, kura atspoguļojas arī darbos. Turpināt lasīt

Dagdā darbojas Latgalē vienīgais Folkloras centrs

Folkloras centrs Dagdā tika izveidots 2002.gadā. Tas bija viens no pirmajiem šāda veida centriem Latvijā, tapis ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. ,,Folklora nav tikai dziesma, tās ir tradīcijas, kuras jāapzina, jāsaglabā un jāpopularizē’’, saka Folkloras centra vadītāja Inta Viļuma. Centra 15 gadu darbības laikā ir īstenoti daudzi projekti.  Viens no lielākajiem sasniegumiem – apzināts un restaurēts Dagdas tautastērps. Centrs saglabā arī Maija dievkalpojumu tradīcijas pie novada ceļmalu krustiem. 2003.gadā centrs saņēma Lielo folkloras Gada balvu par tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanu, aizsardzību un kopšanu. Seminārus un radošās darbnīcas centrs rīko bieži, jo vienkāršāk uz šejieni atbraukt speciālistiem no Rīgas, nekā pulkam Latgales ļaužu doties uz mācībām galvaspilsētā. Pie centra darbojas arī Dagdas folkloras kopa ,,Olūteņi’’ – tradīciju nesēja un popularizētāja reģiona, valsts un starptautiskā mērogā. Centrs ir apzinājis maskošanās tradīcijas. Kā stāsta Inta Viļuma, Latgalē visizplatītākā maskošanās grupa ir čigāni, Andrupenes pusē saukta arī ,,kaitas’’. Maskošanās nav teātris.

Turpināt lasīt

Gaismas punkts SILENE

Tikai 7 km attālumā no Baltkrievijas robežas Daugavpils novadā atrodas Silenes ciems. Tur viesojās arī žurnāls A12. Tagad arī Silenes pagasta bibliotēkās var lasīt žurnālu A12.

Pārsvarā turienes ļaudis gan izvēlas lasāmvielu krievu valodā, tomēr bērni un jaunieši lasa arī latviski, vismaz mācību literatūru. Skrudalienas bibliotēkas vadītāja un skolotāja Eleonora Griškjāne ar nožēlu secina, ka agrāk bērniem apgūt valsts valodu palīdzēja bezmaksas kanāli latviešu valodā. Tagad tie ir par maksu, bet valsts līmenī sarunas, ka pierobežas ciemu iedzīvotāji nevar uztvert Latvijas televīzijas un radio programmas, situāciju neatrisina.

Pašlaik Skrudalienas pagastā ir ap 60% krievu, 12% – baltkrievu, 20%- poļu, 8% – latviešu. Kādreiz Silene bija ebreju ciems. Līdz 1.pasaules karam no visiem iedzīvotājiem 80% bija ebreji.

Kāpēc arī šodien Sileni var uzskatīt par gaismas punktu pierobežā,

atbilde žurnāla A12 Nr. 3/2017!

Latgales ērģeļu dienu festivāls arī pierobežas novadu baznīcās

Jau astoto reizi Latgales dievnamus piepilda ērģeļu mūzika.  Latgales ērģeļu dienu festivāls šogad piedāvā baudīt septiņus augstvērtīgus koncertus Latgales katoļu un luterāņu dievnamos.

Jau tradicionāli festivāls tiek atklāts Aglonas bazilikā, kur šoreiz uzstājās vokālā grupa Schola gregoriana Vox Iubilatis Laines Taboras vadībā, kura apguvusi gregorisko dziedāšanu Vatikānā. Ērģelniece –  Baiba Betlere. ,,,Mēs izjutām pozitīvu šoku, jo pēc katra izpildījuma cilvēki cēlās kājās un aplaudēja. Tādu atsaucību piedzīvojām pirmo reizi,’’ ar sajūsmu atzīst festivāla organizatore Larisa Carjkova. Vasaras pastorāles izskanēja Balvu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, spēlējot ērģelēm (Diāna Jaunzeme – Portnaja) un flautai  (Lolita Svilāne (Oša)). Bet sapņaini pasakaino programmu Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā svētdien izpildīja ērģelnieces Ruta Birzule un Simona Radoviča kopā ar tenoru Juri Vizbuli. Abās iepriekš minētajās baznīcās festivāla koncerti notika pirmo reizi, klausītājiem pārpildot dievnamus.

Turpināt lasīt

Latgales amatnieki jau tradicionāli piedalās starptautiskajā festivālā ,,Slavjanskij bazar” Vitebskā

Biedrības ,,Ludzas amatnieki” dalībnieki un Ludzas Tautas nama folkloras kopa ,,Dzeipori’’ 15 cilvēku sastāvā ir devusies uz Austrumeiropā plašāko XXVI starptautisko festivālu ,,Slavjanskij bazar” Vitebskā.

Ludzas amatnieki festivāla apmeklētājus iepazīstina ar kalēja, podnieka, audēju prasmēm, arī piedāvā Latgalē tapušos amatnieku darbus un izbaudīt kulināro mantojumu. Folkloras kopa uzstāsies ar latgaliešu tautasdziesmām un rotaļām amatnieku tirgū un  koncertprogrammā.

Starptautiskā festivāla  ,,Slavjanskij bazar” amatnieku un mākslas gadatirgū savu produkciju piedāvā vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu un tautas meistaru, arī mākslinieku. Festivāls notiek katru gadu. Šogad tas risinās no 10.līdz 19.jūlijam. Turpināt lasīt

Latviskākais pagasts Austrumu pierobežā – Medņeva

Viļakas novada Medņevas pagastā pašlaik ir deklarēts 651 iedzīvotājs. ,,Skaits mazinās. Īpaši dramatisks demogrāfijas ziņās tas pie mums bija pagājušajā gadā: mūžībā aizgāja 19 cilvēki, izdeklarējās 22, bet piedzima tika viens bērniņš,’’ stāsta Medņevas pagasta pārvaldnieks Juris Prancāns. Agrāk Medņevā dzīvoja pat vairāk nekā 1400 iedzīvotāju. Un diez vai tuvākajos gados var cerēt uz cilvēku skaita pieaugumu, bažas rada, ka viņu paliks vēl mazāk. 95% iedzīvotāju ir latvieši, 4% krievu tautības un 1% citas tautības. Kāpēc Medņeva ir pats latviskākais pierobežas pagasts? Iespējams, ka padomju laikos, kad Latvijā uz dzīvi apmetās citautieši, Medņevā tādas nepieciešamības nebija. Saimniecībā pietika vietējo viedzīvotāju, kuri nepameta savas mājas. Turpināt lasīt

Dagdā saglabā baltkrievu dziesmu un deju tradīcijas

 ,,Ja cilvēkiem patīk, viņi piedalās un apmeklē baltkrievu dziesmu un deju festivālu, tad ir jārīko!’’ tā Tatjana Gogalinska, baltkrievu biedrības „Verbica” vadītāja. Jau trešo gadu Dagdā biedrība organizē Starptautisko baltkrievu dziesmu un deju festivālu ,,Fest”, lai izdziedātu šīs tautas skanīgākās dziesmas un izdejotu raitākos deju soļus, arī acis priecētu ar košajiem pasākuma dalībnieku tērpiem. Taču būtiskākais – lai sabiedrība vairāk uzzinātu par baltkrievu tautas tradīcijām, atrastu kopīgo ar Latgalē dzīvojošajām citām tautām, jo ietekmes ir ļoti jūtamas.
Jau rītdien no plkst.12.00 radošajā baltkrievu sētā pie Dagdas novada domes un Veselības un sociālo pakalpojumu centra ,,Dagda” festivālu ieskandinās vieskolektīvi, plkst.15.30 sāksies festivāla dalībnieku gājiens no Dagdas tautas nama līdz parka estrādei, kur notiks lielkoncerts.
Šogad festivālā piedalīsies 34 kolektīvi gan no Latvijas pilsētām un novadiem, gan no Baltkrievijas, Lietuvas un Polijas. ,,Ja pirmajā festivālā bija tikai 12 kolektīvi, tad festivāla izaugsme ir acīmredzama,’’ atzīst Tatjana Gogalinska, apliecinot, ka šis pasākums Dagdā būs arī nākamgad. Jāpiebilst, ka Dagdas novadā dzīvo vairāk nekā 550 baltkrievu, kas ir 7% no visiem iedzīvotājiem.

krasainais_logo

Ziemeļlatgales retro pa austrumu pierobežu

66 motocikli, kuri ražoti līdz 1958.gadam, sestdien uzsāks braucienu no Viļakas novada Susāju pagasta. Mērojot aptuveni 150 km garu ceļu gar austrumu robežu, sasniegs Kārsavu. Kā stāsta tradicionālā retro tehnikas pasākuma ,,Ziemeļlatgale retro’’ rīkotājs Dzintars Dvinskis, pasākums jau notiek vienpadsmito reizi, šogad pulcējot ap 100 dalībniekiem no visas Latvijas. Arī Latgalē pieaug interese par seniem močiem. Kaut arī jau sāk rosīties Ludzā un Rēzeknē, taču šis Ziemeļlatgales retro pasākums pagaidām ir lielākais reģionā. ,,Satiekamies, lai dalītos pieredzē, uzzinātu, kādi spēkrati atjaunoti,’’ norāda Dzintars Dvinskis.  Jāpiebilst, ka Dzintars Dvinskis pats ir kaislīgs seno lietu krājējs un atjaunotājs. Viņa senlietu kolekcijā ,,Cīrulīši” ir vairāk nekā 25 retro motocikli, no kuriem vairums ir tehniskā kārtībā ciemiņus izvizināšanai. Kolekcionārs ir ierīkojis arī klētiņu ar Viļakas novada apkārtnes senajiem sadzīves priekšmetiem un darba rīkiem. Arī viņa lauku mājai ir sens stāsts: būvēta 19.gadsimtā, saimnieks to mantojis jau sestajā paaudzē.

krasainais_logo