Ezernieku vidusskolai sava sporta zāle

20170825_124510Jaunā sporta zāle atrodas līdzās Ezernieku vidusskolai. Pēdējos divus gadus izglītības iestādes skolēniem sporta stundas notika pagasta sporta zālē, kuru nosacīti var nosaukt par atbilstošu. Tā norāda Ezernieku vidusskolas direktors Aleksandrs Gžibovskis. Pirms tam sporta nodarbības bija skolas aktu zālē. Tagad tā ir izremontēta un nav piemērojama sporta aktivitātēm. Tāpēc nepieciešamība pēc jaunās sporta zāles bija ļoti aktuāla. Tā ir uzbūvēta gada laikā, Dagdas novada pašvaldībai ieguldot savus līdzekļus aptuveni pusmiljona EUR apjomā. Ezernieku vidusskolas jaunajā sporta zālē notiks ne vien pilnvērtīgas sporta stundas skolēniem, bet to varēs apmeklēt Ezernieku pagasta un visa Dagdas novada iedzīvotāji. Tajā darbosies arī Dagdas novada sporta skola. Dagdas novadā populāri ir tādi sporta veidi kā volejbols, florbols, zāles futbols un basketbols.
Turpināt lasīt

Ārkārtas situācija izsludināta Baltinavas novadā

Inga Čekša-Ratniece, Foto - Māris Justs
Latgalē stipro lietavu rezultātā pārplūduši un izskaloti vairāki ceļi: slēgti septiņi vietējās nozīmes, viens reģionālais un viens valsts nozīmes ceļš. Lieli postījumi nodarīti Baltinavas novadā.  Par to vien liecina Baltinavas centrā applūdušās ēkas un dārzi. Spēcīgo lietavu dēļ pārrāvumi izveidojušies 14 ceļu posmos, kuri nav izbraucami. Zemnieki netiek ne vien pie saviem labības laukiem, applūduši arī labības lauki, un ūdenī atrodas siena ruļļi. Tā žurnālu A12 informē Baltinavas  novada priekšsēdētāja Sarmīte Tabore. Zemnieki nevarēs novākt labību, iespējams, ka lielākā daļa aizies bojā. Īpaši kritiska situācija ir 3 zemniekiem – nāksies likvidēt saimniecības. Kā norāda Sarmīte Tabore, tikai vietējo pašvaldības ceļu remontam būs vajadzīgi 50 tūkstoši EUR. Baltinavas novada pašvaldība šodien izsludināja ārkārtas situāciju, nolemts lūgt valsts palīdzību.
Baltinavas novada pat visvecākie iedzīvotāji neatceras, ka kādreiz lietus būtu radījis tik lielus postījumus. Turpināt lasīt

Ilgstoša lietus rezultātā Latgalē plūdi

Inga čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
Ceturtdien no rīta Latvijas austrumu rajonos turpināsies ilgstošs lietus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Centrs izplatījis oranžo brīdinājumu, kas nozīmē, ka laikapstākļi var kļūt bīstami.
Latvijas austrumu rajonos nokrišņu daudzums sasniegs 50 milimetrus, kas atbilst ļoti stipram lietum. Vietām Latgalē applūdušas zemākās teritorijas, arī māju pagalmi un pagrabi. Baltinavas un Kārsavas novados applūst dārzi un labības lauki, kas var nodarīt lielu kaitējumu zemniekiem. Lietavas Rēzeknē sākās vēlā trešdienas rītā, bet visintensīvāk lija ceturtdienas naktī un agrā rītā.
Ūdens līmenis vairākās upēs paaugstinās. Applūdušas palienes, gaidāma plašāku teritoriju applūšana. Stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus, mazāk stipri lijis Vidzemes centrālajā daļā.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Kazimirs Skrinda.

Sandra Ūdre. Foto: Wikipedia
Kazimirs_Skrinda„Drywas“ pirmā numura pirmajā lapā 1908. g. 15. maijā redaktors Kazimirs Skrinda (1875–1919) raksta: Bet kai soktis dorbotis ar jaunu awizi, kad jai wysi paragunioj „bods-novi“? Tai ir. Na wins latgalits druši izasoka: „latgališi ir pirodejuši, ka wini wairok mil monopolku, na awizes, aba latgališim naw naudas, jo ir liuti bedigi“. (..) Bet mums ir sowaidi uzskoti un pidzeiwojumi. (..)
Sedet nulaistom rūkom nadreikstim, jo tycom, ka ikwins avizes numers war atnest latwišim daudz lobuma. Pi awizes izdušonas dreizokâ laikâ ir skubynojuši myusu jaunoki spaki, kuri nu avīzes redz tautai lobumu un topec poši pi awizes grib strodot. Golâ aizrodom wel uz tù, ka pamest zemnikus tymâ pat tymsumâ, kaidâ ji guleja seniok, mes nadreikstom.
Pats nozīmīgākais viņa devums latgaliešu atmodai – laikraksts „Drywa“, jo viņa vadītajam laikrakstam izdevās būt par galveno latgaliešu, mūsdienu valodā runājot, tālaika mediju. Laikraksti pirms „Drywas“ izrādījās īsdzīvotāji ar dažiem numuriem – „Gaisma“ (1905–1906), „Sākla“ (1906), „Auseklis“ (1906–1907). Taču šis laikraksts ne tikai regulāri iznāca līdz 1917. gada 21. decembrim Pēterpilī (Pirmais pasaules karš, revolūcijas!), bet arī, pārcēlies uz Rēzekni kā „Jauno Drywa“, no 1918. g. 11. aprīļa līdz 15. novembrim, kad Latgalē vācu okupācijas apstākļos pat nestrādāja pasts. Turpināt lasīt

Par Ludzu stāsta fotoalbumi

Ludza savā 840.dzimšanas dienā ieguva divus jaunus fotoalbumus. Senā Ludza fotogrāfijās satiekas ar mūsdienu pilsētu fotoalbumā ,,Ludzas ielu portreti’’, kuru izstrādāja Ludzas Novadpētniecības muzejs. Albumā izvietotas fotogrāfijas no muzeja krājumiem, šodienas pilsēta vērojama Jurija un Jūlijas Supovas fotogrāfijās. Tās papildina saistoši apraksti, kurus veidoja Milāna Bule, Valērijs Dzevaltovskis, Rita Kučāne, Aina Loseviča, Iveta Matvejenko, Aija Zīmele.

IMG_5231

Savukārt fotoalbums „Ludza gadalaikos” ir poētisks, atainojot Ludzas ainavas visos četros gadalaikos, pilsētas kultūras dzīvi. Fotogrāfiju autori ir Aleksandrs Dukšts un Ludmila Korzunova. Ludzānietis Aleksandrs Dukšts ir pazīstams fotogrāfs, viņa darbi izmantoti arī citos izdevumos. Ludmila Korzunova ir dzimusi Ludzā, 1964. gadā pabeigusi Ludzas vidusskolu, dzīvo Rīgā, taču joprojām mīl savu dzimto pilsētu. Jāpiebilst, ka grāmatas ideja pieder tieši Ludmilai Korzunovai. Turpināt lasīt

Dagdas novadā samazinās skolēnu skaits un likmes pedagogiem

Jaunajā mācību gadā Dagdas novadā mācīsies par 41 skolēnu mazāk nekā aizvadītajā mācību gadā. Tā informē Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Micķeviča. Skolēnu skaits sarūk gan abās vidusskolās, gan pamatskolās un sākumskolā. ,,41 skolēns – tā ir viena lauku skola,’’ tā Marija Micķeviča. Vismazākais audzēkņu skaits ir Konstantinovas sākumskolā, kopā ar pirmsskolas grupu ir 27 bērni. Arī Šķaunes pamatskolā jūtams samazinājums. Ja pērn tie bija 40 bērni, tad tagad tikai 34. Novada lielākajā mācību iestādē – Dagdas vidusskolā – mācības uzsāks 370 skolēni, kas ir par 16 mazāk nekā pagājušajā mācību gadā. Ezernieku vidusskolā būs mazāk par 4 audzēkņiem. Līdz ar to likmes var nodrošināt tikai lielās mācību iestādes, jo, sarūkot skolēnu skaitam, mazajās lauku skolās aizvien vairāk ir jāveido apvienotās klases. Bieži vien pedagogi strādā vairākās izglītības iestādēs. Piemēram, Dagdas vidusskolas skolotāji māca arī Andrupenes pamatskolā. Turpināt lasīt

„Vosoruošonā 2017“ nūstruoduota ūtruo dīna

Sandra Ūdre

Vosoruotuoji sovu ūtrū dorbadīnu nūslēdze ar gryutā dorbā (latgalīšu pareizraksteibys labirinti pa lītvuordu deklinacejom i darbeibys vuorda calmim) nūpeļneitu guņs rytualu i atteirūšūs zuoleišu kiupynuošonu Anitys Ludboržys vadeibā Kroma kolnā (najaukt ar Kroma kolna bruolisti!) – senejā latgaļu piļskolnā.

IMG_9278 (1)

Rēzeknis 5. vydškolys suokumškolys školuotuojis Aelita Andrejeva i Rēzeknis Vaļsts pūļu gimnazejis školuotuojis Ingūnys Zeilis nūvodvuiceibys satura pīredzis stuosti izavērte dzeivuos diskusejuos. Ingūna īpazeistynova ar kai „nu cepļa izjimtū“ izgleitojūšū kruosojamū gruomotu „Ieskats Rēzeknes vēsturē“. Kai izaruoda, tys, cik školā vysaidūs formatūs teik īlykts patriotisms par sovu dzymtū vītu i volūdu, daudz atkareigs nu školuotuoja.

krasainais_logo

Sēņu diena Lielajā Liepukalnā

Latvijā par ēdamām atzītas 303 sēņu sugas. ,,Sēņu dienās esam atraduši 78 dažādas sēnes – ēdamas un neēdamas,’’ stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra ,,Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe. Pērn Sēņu diena notika Andrupenes apkaimē, šogad izvēlēts Lielais Liepukalns. Jāteic, ka sēņotāji pazīst tikai mazliet vairāk nekā 20 sēņu sugas. Visiecienītākās ir gailenes, apšubekas, baravikas, bērzlapes. Rītdien Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotajā Sēņu dienā ,,Nāc ar savu lielo sēni uz Lielo Liepukalnu” dalībnieki tiks iepazīstināti ar noslēpumaino sēņu pasauli, kopā ar mikoloģi jeb sēņu pētnieci Diānu Meieri noskaidros, kādas sēnes aug Lielā Liepukalna apkārtnē, apskatīs sēņu izstādi un meklēs lielāko un neparastāko sēni. Līdztekus arī uzzinās, kā sēnes tiek izmantotas dzijas krāsošanā. Pasākuma noslēgumā uz ugunskura tiks vārīta sēņu zupa.

Jāpiebilst, ka šogad Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā atrasta rekordliela baltā cūktrifele – 900 gramus smaga. Pērn Audriņu pagastā uzietā baltā cūktrifele svēra 600 gramus. Latvijā šī sēne pirmoreiz konstatēta 2015.gadā. Līdz ar to iespējams, ka tā varētu augt visā valsts teritorijā. Turpināt lasīt

Krāslavas novadā slēgta vēl viena skola

No augusta Krāslavas novadā vairs nav Kombuļu pagasta Sauleskalna sākumskolas.  Pašvaldība lēmumu pieņēma jau pirms diviem gadiem, strauji sarūkot skolēnu skaitam. Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne stāsta, ka Sauleskalna sākumskolā bija vien 15 audzēkņi, tādējādi skolas likvidācija nav pārsteigums. Pērn septembrī Krāslavas novadā darbu neuzsāka 3 skolas: Kalniešu pagasta Kalniešu pamatskola, Skaistas pagasta Skaistas sākumskola un Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktā Poļu pamatskola. Pēdējo gadu laikā bērnu skaits samazinās, īpaši sākumklasēs un vidusskolas klasēs. Ja pagājušajā gadā Krāslavas novadā bija 123 pirmklasnieki, tad šogad būs vien 82. ,,Arī pie mums situācija ir tāda pati kā Latvijas pārējās nomalēs. Cilvēki dodas vai nu uz Rīgu, vai ārzemēm’’, atzīst Lidija Miglāne. Turpināt lasīt

„Vosoruošonā 2017“ nūstruoduota pyrmuo dīna

Sandra Ūdre, Žurnāls A12
16.augusts vosoruotuojim paguoja kai dorba zeimē. Nūmetnis atkluošonā saceitais, ka juodaboj slapņa mugara, teišom nūzeimoj, ka sertifikats par kursu beigšonu tiks dūts viņ piec puorbaudis dorba latgalīšu rokstu volūdā nūkuortuošonys. Partū profesoris Lidejis Leikumys lekcejā par latgalīšu volūdys skaņom, koč dažim pamatlītu atkuortuošona, nūpītnuoka attīksme kai cytys reizis. Profesoris Ilgys Šuplinskys lekcejuos par nūvodvuiceibā izmontojamim leidzeklim i metodiku golvonais pīzynums – nūvodvuiceibai svareiga muna pīredze. Ceļu iz latgaliskū stuņdēs var atrast caur školānim tyvom lītom i kaitom (spēlem). Vosoruotuojim tyka pīduovuots atrast sovu latgaliskū puči – kam nešporka, kam nagatka, kam mogona, kam žyužērne. Sovpateigs tests i izzinis materials reizē. Turpināt lasīt