Sndra Ūdre
Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore, Vasaras saulgriežu gaviļniece Valērija Seile (1891–1970) 1938. gadā raksta: Latvijā lielākie smagumi un lielākā atbildība gulstas uz sievietes pleciem, – un sievietei jābūt lepnai uz savu atbildību un stiprai savos pienākumos.
Pēc tā laika Veselības departamenta un Maldupa apkopotiem datiem, Latvija no visām Eiropas valstīm ir izteiktāko sieviešu pārprodukciju: uz 1000 vīriešiem 1139 sievietes. Salīdzinoši Igaunijā: uz 1000 vīriešiem 1130 sievietes. 1927. gadā tika aprēķināts, ka par vecmeitām jāpaliek 125 228 jaukundzēm.
Ja Kurzemē un Vidzemē tika ieturēts puslīdz līdzsvars, tad Latgalē un Kurzemē sieviešu pārsvars, vēl bēdīgāk bija Rīgā, kur sieviešu vairāk par 30 000. Izrādās, puisēnu dzimstība Latgalē bija pat lielāka, taču gandrīz 32% mira vecumā līdz 16 gadiem. Nē, tolaik neskanēja padomi precēties ar ārzemniekiem, bet sievietēm iegūt plašu izglītību un censties ieņemt augstus amatus, tādejādi nodzīvot pilnvērtīgu un interesantu dzīvi.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Anna Rūmane-Ķeniņa.

Sandra Ūdre
Rakstniece un sabiedriska darbiniece Anna Rūmane-Ķeniņa (1877–1950): Sievietes spējām un darbam bija pienācīga cieņa un novērtējums Latvijas pastāvēšanas pirmajos gados. Kopš tā laika vispusīgi izglītoto sieviešu skaits strauji pieaudzis, bet viņu darba iespējamības kļuvušas aizvien šaurākas.
Vienīgās sievietes Satversmes Sapulcē no Latgales Valērija Seile un Apolonija Laurinoviča bez tiešā darba parlamentā daudz pievērsās jaunās valsts pamatlietu izskaidrošanai Latgales vienkāršajiem cilvēkiem. 1920. gada oktobra sākumā deputātes apmeklēja Pildas, Rundānu un Istras pagastus, lai iepazīstinātu ar Satversmes Sapulces darbību. Valērija stāstīja par parlamenta lomu vispār, komisiju darbu, valsts ārējo un iekšējo politiku. Apolonija ziņoja par agrāro likumu.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Latgales ilgdzīvotājas.

Sandra Ūdre
No ārzemju avotiem pārpublicēta atziņa 20. gs. 30. gadu Latvijas presē: Cilvēks ilgu mūžu var sasniegt tad, ja viņš dzīvo līdzsvarotā un labi nokārtotā vidē. Tomēr īpatņu ilgā nodzīvošana vienmēr būs atkarīga no tā sauktā „neparedzētā gadījuma“, „nejaušiem apstākļiem“ vai „labas laimes“.
Ik pa laikam pasaules medijos parādās ziņas par pasaules vecāko cilvēku un centieni izdibināt ilgās dzīves noslēpumu. Parasti izrādās, ka tāda nav.
gados Latvijas prese pievērš uzmanību Latgales ilgdzīvotājām – daugavpilietei Trīnei Purviņai (120 uz 1939), viļānietei Soļai Lauciniecei (123 uz 1936), rēzeknietei Feigai Arjevai (118 uz 1938), rogovkietei Annai Krišānei, dz. Slaveitei (110 uz 1931). Kundzes dzimušas dzimtlaikos, pilsētnieces krasāk piedzīvojušas vecumdienu trūkumu.
Purviņa dzimusi Meņģeles pagastā kalpu ģimenē, pati jaunībā strādājusi citu sētās. Uz Daugavpili atnākusi, kad „krievu ķeizaram Pēterburgā norautas kājas“, 18 gadus nostrādājusi uz dzelzceļa, izaudzinājusi septiņus bērnus, četri jau pirms viņas guldīti Daugavpils kapos. Viens dēls devies uz Ameriku, meita – uz Persiju, trešais – pazudis bez vēsts. Līdz 1937. gadam sieviete dzīvojusi pašas celtajā mazmājiņā Drujas ielā 2, tad pilsētas valdes darbinieki pierunājuši pārcelties uz nespējnieku patversmi. Bijusi slavena pūšļotāja ar labsirdīgu raksturu, ņēmusies ar rožu riebšanu, zobu sāpju remdēšanu. Līdz nāves stundai saglabājusi labu veselību un redzi, tikai dzirde pēdējā laikā pasliktinājusies. Viņa bez dzimtās latviešu pratusi vēl četras valodas – krievu, vācu, igauņu un čigānu, izlasījusi Bībeli 50 reižu un iemācījusies no galvas dziesmu grāmatu.

Turpināt lasīt

A12 tiekas Medņevā

Inga Čekša Ratniece
Žurnāla A12 jaunākā numura reportāža Austrumu robeža stāsta par latviskāko un dziedošāko pagastu – Medņevu. Ja, veidojot reportāžu, žurnāla radošā grupa iztaujāja medņeviešus, tad aizvadītās nedēļas ceturtdienā tāda iespēja bija iedzīvotājiem. Dāvanā no žurnāla A12 Medņevas bibliotēkas vadītāja Anita Smuškova saņēma arī žurnāla pēdējā numura vairākus eksemplārus. Bibliotēkas vadītāja atzina, ka tagad vismaz žurnāla jaunāko numuru izlasīs gandrīz vai katrs medņevietis. Latviskā un dziedošākā pagasta cilvēki žurnālam novēlēja izturību, žurnāls A12 pagasta ļaudīm – vairāk pozitīvu emociju stipro lietavu dienā un raženu rudeni, sakot Uz tikšanos!
Informācijai:
Medņevas pagasts atrodas Viļakas novada dienvidu pusē, 253 km attālumā no Rīgas, pie Latvijas – Krievijas robežas. Pašlaik iedzīvotāju skaits – 651, kādreiz – 1400. Lielākais skaits dzīvo pagasta centrā – Semenovā, kuru vietējie iedzīvotāji sauc par īsto Medņevu. Lielākie apdzīvotie ciemi – Rači un Viduči. Daudz tukšu ciemu vai ar dažām apdzīvotām mājām. Teritorijas platība – 99,2 km², lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 37% un meži – gandrīz 51%. Uz Krievijas robežu ved autoceļš Balvi – Viļaka – Vientuļi.
krasainais_logo

Ārkārtas situācija Austrumu pierobežā

Inga Čekša-Ratniece, foto – Māris Justs
Šodien domes ārkārtas sēdē Ludzas novada deputāti pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju Ludzas novadā uz diviem mēnešiem. Informē Ludzas novada domes Sabiedrisko attiecību vadītāja Svetlana Rimša. Divu dienu ilgstošās un spēcīgās lietavas ir radījušas postījumus zemnieku saimniecībām. Zaudējumi vēl tiek aprēķināti. Joprojām ūdens līmenis ceļas Ludzas apkaimes ezeros. Vietām applūduši ceļi, taču jau izbraucami.
Arī Ciblas novada domes deputāti šodien vienojās lūgt Ministru kabinetam novadā izsludināt ārkārtas stāvokli. Applūduši 4 pašvaldības ceļi, ap 500 ha zemes platības, nodarot zaudējumus zemniekiem līdz pat 700 000 EUR vērtībā. Tā informē Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis. Turpināt lasīt

Viļakas jaunieši ar jaunu iedvesmu atgriežas no tālās Maltas

Inga Čekša Ratniece
20170826_144452,,Darbojāmies pie jauniešu un sevis izprašanas, mūsu savstarpējās mijiedarbības caur mākslu – krāsām, mūziku un dejām, arī improvizācijas teātri. Tikai izprotot sevi un esot harmonijā ar sevi, iespējams sadarboties ar citiem un vēl jo vairāk ieinteresēt sabiedrību. Strādājot ar jauniešiem, ir būtiski iedziļināties viņu sajūtās, domās un izpausmēs. Šāda veida darbs nenotiek tikai vienā virzienā, ļoti svarīga ir savstarpēja sadarbība. Tikšanās Maltā ļauj atgūt spēkus, rast jaunu iedvesmu un motivāciju darbam, kā arī zināmā mērā novērš “izdegšanas” sindromu’’, stāsta Viļakas Jauniešu iniciatīvu centra vadītāja Madara Jeromāne. Viņa Maltā bija kopā arī Viļakas novada Jauniešu domes prezidenti Lailu Milakni un jauniešu centra aktīvisti Lauru Loginu. Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Kapusvētki.

Sandra ūdre. Foto: Māris Justs
30.gados, kad kapusvētku tradīcija tikai vēl veidojās, latgaliešu presē rakstīja: Kopūs jyutama tei myužeiba un mīrs, kū cylvāks šymā dzeivē naapzineigi meklej, bet navar atrast un tōpēc ir naapmīrynōts un nalaimeigs.
Izkleist ļaudis. Kopsāta kļyust vīntuleiga. Tikai appuškōtōs dūbes un teirī celeni palykuši vēļ kai atmiņa nu kopu svātkim. Un kotra svātku daleibnīka sirdī ari palīk kas skaists un gaišs.
Vasara ir kapusvētku laiks, un vienkāršie lūgšanu vārdi savu aizgājēju labā iespiežas atmiņā pat tiem, kas nav čakli baznīcā gājēji. Tomēr ar vārdiem „škeisteišonas guņs“ un „myužeigu duseišonu“ latgaliskās lūgšanu grāmatās nav bijis tik vienkārši.
Tomēr daudzās vecās lūgšanu grāmatās škeisteišonas guņs saukta par slaucamu guni. Šāda apzīmējuma rašanos saista ar tulkotāja kļūdu, jo poliski czyścić nozīmē ‘tīrīt’. Vajadzēja būt teireišonas guņs. Acīmredzot tulkotājs pazinis tikai vārdu slauceit, kas daļēji arī nozīmē tīrīšanu, kad runa ir par dubļu, putekļu un citu netīrumu slaucīšanu, bet sajaucis ar vārdu slaukt. Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Krāslavas garīgais seminārs.

Sandra Ūdre
Tuvojas mācību gada sākums, neaizmirsīsim, ka skolas Latgalē nav pēdējo gadsimtu realitāte, jau 18. gs. Latgalē bija augstskola. Krāslavas Garīgais seminārs ir pirmā augstākā izglītības iestāde Latvijā (1757–1844): Tas 19. gs. veidoja latgaliešu laicīgās literatūras sākotni un turpināja garīgās literatūras un vietējās latviešu valodas kopšanas tradīcijas.
Šo semināru absolvēja 253 priesteri. Lai gan semināra mācību valodas bija latīņu un poļu, tiem, kas gribēja strādāt Latvijā, bija jāmācās arī vietējā latviešu valoda. Bija pat sarakstītas gramatikas.
Vai nebūtu vienkāršāk ļaut studēt arī kādam vietējam? Nē! Latviešu uzvārdi studējošo sarakstos nav atrodami. Kāds Malinskis un Stankevičs tiek atskaitīti par to, ka nevar pierādīt savu polisko izcelsmi. Izrādās, viņi ir Latgales zemnieku dēli Mols un Stankus. Tāpēc nekādu izredžu. Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Lietavas.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Šī gada augusta ilgstošākajās lietavās ūdens stihijas pārņemtās Rēzeknes skati un ziņas par izlijušajiem 229% no augusta normas lika domāt, ka piedzīvojam ko nebijušu.
Tomēr, izrādās, līdzīgas parādības piedzīvotas vasarā pirms 90 gadiem. Avīze „Latgolas Vōrds“ 1927. gadā rakstīja: Pateicūtīs stypram un napōrtrauktam leitam, Rēzeknes upē yudiņs leimiņs beja cēlīs, sasnāgdams 9. junijā taidu pakōpi, ka pa Krosta īlu beja pōrtraukta vysa satiksme. Vysas laipas un paleiga tylts tyka aiznasti. Tyka izlauztas slyužas pi Lesčinska dzērnovu un aiznasts daudz pīplyudynōtūs bolku un vairōk kai 80 kubikosu lobas molkas.
Vairōkas upes ļūti pōrplyudušas, apsleicynōjušas apkōrtni, nūdorūt prōvus zaudējumus. Lubōns un viņa leidzono apkōrtne ōrkōrtīgi pōrplyuduse un uz sina nūpļaušonu dīzgon vōjas izredzes.
Latgolas Vōrds, 1927, nr. 24. www.periodika.lv

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Jānis Jaunsudrabiņš.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
jaunsudrabin25.augustā 140 vienam no ievērojamākajiem latviešu rakstniekiem, arī gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam (1877–1962): Manas mūža dienas nāk un iet, un es noskatos uz viņu virkni un nenožēloju nevienas, kura ir garām, jo ar ilgošanos gaidu nākošās. („Mūža dienas“)
Populārākā neretieša lasītākie vai skatītākie darbi – garstāsts „Vēja ziedi“ (LTV uzvedums 1982), triloģija „Aija“ (ekranizējumi 1959, 1987), romāns „Jaunsaimnieks un velns“ (ekranizēts LTV videofilmā „Saldā indes garša“ 2001), hrestomātiskā „Baltā grāmata“ (ekranizējums „Puika“ 1977, godalgots ar „Lielo Kristapu“).

Turpināt lasīt